Kuets Kotkins ([info]felipe) rakstīja,
@ 2010-12-29 11:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Stooges - Dirt
Entry tags:wtf

Spriedelējumi bez morāles. Vai tiešām žīdmasoni?
Atceros, kādu laiku atpakaļ ar paziņu ekonomistu spriedām par to, ka latvieši grib sociālo aprūpi kā Skandināvijā, bet nodokļus maksāt negrib nemaz; kā arī par to, ka pie mums par krutāko džeku tiek uzskatīts tas, kurš pēc iespējas prasmīgāk un rezultatīvāk māk kādu apčakarēt, sākot no biznesa partnera un beidzot ar valsti. Toreiz nonācām pie samērā loģiskas atziņas, ka tiklīdz cilvēki izmainīs šos savus uzskatus, situācija uzlabosies, trešdaļa ekonomikas iznāks uz valsts budžeta skatuves no Mēness tumšās puses un notiks visas pārējās labās lietas, kas šādā situācijā varētu notikt. 

Problēma gan neslēpjas tikai "tautā" vien, bet arī valsts birokrātiskajā aparātā, kurš ne tik vien nedara neko, lai šos priekšstatus sabiedrībā mainītu, bet pats aktīvi piedalās, tā sauktajā, ēnu ekonomikā un korupcijas uzturēšanā, pie kam dara to diezgan atklāti. Es kā cilvēks, kurš savu ekonomisko dzīvi ir sācis 21. gs. un savu uzskatu sistēmu par valsts funkcijām veidojis uz pēdējo, apmēram, 15 gadu dažādo pieredzi šajā saistībā, secinu, ka cilvēki savus spriedumus veido situācijā, kad neredz nodokļu maksāšanas atgriezenisko saiti: pensijas mazas, sociālā aprūpe sūdīga, izglītība lielāko ties' maksas un sūdīga, nemitīgi izskan korupcijas skandāli, krīzes laikā tiek palielināti nodokļi, turklāt vienīgais arguments ir budžeta caurumi un nodokļa pamatfunkcijām  nauda nemaz netiek izmantota (ceļa nodoklis, kaitīgo pārtikas produktu likmes palielināšana), vissliktākajā situācijā atrodas cilvēki, kuri, iespējams, visgodīgāk maksā nodokļus - maznodrošinātie. Tagad būs jāmaksā arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Saliekot to visu kopā, nav grūti izsecināt kādēļ cilvēki pēc iespējas izvairās no nodokļu maksāšanas un cenšas kruķīties kā nu katrs māk, bet tālāk tik pat viegli no iepriekš izrietošā var izsecināt, ka sodīšanas metodes nekādā veidā neatturēs cilvēkus turpināt domāt un darīt tieši tāpat kā līdz šim vai vēl advancētāk, radošās idejas novirzot uz to kā labāk apiet likumu. Paliek jautājums: kāpēc sistēma tiek uzturēta 18. - 19. gs. līmenī, ja ir skaidrs, ka šobrīd tā nedarbojas? 



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]felipe
2010-12-29 13:10 (saite)
1. Pret šādiem argumentiem grūti cīnīties.
2. Paaudžu maiņai gan vairs neticu, jo katru nākamo paaudzi izveido iepriekšējā. Nomainās ārējā čaula, bet domāšanas principi ne visai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2010-12-29 13:14 (saite)
1.Aha, pret cilveka iedabu cīnīties grūti:))
2.Nav tik traki - cik esmu novērojis, jau manā paaudzē īpaši zaglīgo un alkatīgo ierāvēju - viendienīšu īpatsvars ir nedaudz mazāks par iepriekšējo, izskatās, ka nākamajā tas varētu būt vēl mazāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brr
2010-12-29 14:26 (saite)
Interesanti, kāds varētu būt iemesls šādām transformācijām, ja indivīdi no bērnības ir dzīvojuši iepriekšējās paaudzes radītā modelī?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2010-12-29 15:04 (saite)
tur jau tā figņa, ka tas ir iepriekšējās paaudzes radītais modelis :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]brr
2010-12-29 15:07 (saite)
Lāgā nesapratu, vai tas, ko saucām par pārmaiņām ir izmaiņas iepriekšējā modelī, kurām piedēvējam lielāku svaru nekā vajadzētu, vai nekādu izmaiņu nav, bet cilvēkam ir tieksme savus uzvedībs modeļus kādā veidā nošķirt no citiem, šajā gadījumā- no pagājības?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f
2010-12-29 15:12 (saite)
domāju, ka par visiem cilvēkiem te nevar runāt. bet taču ir tā, ka vecvecākiem dzīvei bija citas prasības, vecākiem ir atkal citas, bet mums - pavisam citas. lai arī visi pamatā gribam vienu - dzīvot labi un laimīgi.

agrāk es domāju, ka vajag izmaiņas vecajā modelī. bet tagad ir skaidrs, ka vajag jaunu modeli. vecais vienkārši nestrādā un nestrādās. period.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Piebilstot par 1. punktu
[info]brr
2010-12-29 13:16 (saite)
Tas jau arī ir jautājums par spēju tvert plašākā līmenī. Lielākā daļa humanoīdu diezi vai ir spējīga to darīt šī brīža attīstības stadijā, un mani māc šaubas, vai tas mainīsies, jo lielākā plaisa ir starp ķīmisku savienojumu savstarpējām attiecībām un to reto savienojumu spēju dzemdināt sevī apziņas druskas, kas būtu spējīgas radīt jaunas kopas. Kopas, kas raudzītos ārpus sevis/dzimta retā gadījumā nācija, bet mazliet plašāk.
Raugoties tuvākā nākotnē, laikam, jau tikai pāris paaudzes, kamēr radīsies vismaz kāda ideju kopa, kas savienotu indivīdus kādā grupā. Rādās, ka materiālais stimuls - šajā gadījumā ikdienas iztika - nespēj motivēt cilvēkus ilgspējīgai kopdarbībai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?