Problēma gan neslēpjas tikai "tautā" vien, bet arī valsts birokrātiskajā aparātā, kurš ne tik vien nedara neko, lai šos priekšstatus sabiedrībā mainītu, bet pats aktīvi piedalās, tā sauktajā, ēnu ekonomikā un korupcijas uzturēšanā, pie kam dara to diezgan atklāti. Es kā cilvēks, kurš savu ekonomisko dzīvi ir sācis 21. gs. un savu uzskatu sistēmu par valsts funkcijām veidojis uz pēdējo, apmēram, 15 gadu dažādo pieredzi šajā saistībā, secinu, ka cilvēki savus spriedumus veido situācijā, kad neredz nodokļu maksāšanas atgriezenisko saiti: pensijas mazas, sociālā aprūpe sūdīga, izglītība lielāko ties' maksas un sūdīga, nemitīgi izskan korupcijas skandāli, krīzes laikā tiek palielināti nodokļi, turklāt vienīgais arguments ir budžeta caurumi un nodokļa pamatfunkcijām  nauda nemaz netiek izmantota (ceļa nodoklis, kaitīgo pārtikas produktu likmes palielināšana), vissliktākajā situācijā atrodas cilvēki, kuri, iespējams, visgodīgāk maksā nodokļus - maznodrošinātie. Tagad būs jāmaksā arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Saliekot to visu kopā, nav grūti izsecināt kādēļ cilvēki pēc iespējas izvairās no nodokļu maksāšanas un cenšas kruķīties kā nu katrs māk, bet tālāk tik pat viegli no iepriekš izrietošā var izsecināt, ka sodīšanas metodes nekādā veidā neatturēs cilvēkus turpināt domāt un darīt tieši tāpat kā līdz šim vai vēl advancētāk, radošās idejas novirzot uz to kā labāk apiet likumu. Paliek jautājums: kāpēc sistēma tiek uzturēta 18. - 19. gs. līmenī, ja ir skaidrs, ka šobrīd tā nedarbojas?