[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 80 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Thursday, March 21st, 2024 | |
| 12:39 pm | Nebiju domājis, ka tas varētu būt tik kontroversiāli. Bet tieši tā arī ir. Cilvēkiem nav jēgas lasīt zinātniskos rakstus, kas neskar viņu jomu. Protams, aizliegts tas nav, bet ja tev nav īpaši dziļu zināšanu kādā jomā, tu nezini tajā lietoto terminoloģiju vai jomas pamatprincipus un tev nav pietiekami daudz laika, lai to visu noskaidrotu, tad tu nesapratīsi, kas tajā ir teikts. Vieni un tie paši vārdi zinātnē var būt lietoti ar pavisam citu nozīmi. Katrā zinātnes jomā tiem var būt citāda nozīme. Tikpat labi mēs katrs varētu izvērtēt avota datus, piemēram, VAERS un izdarīt maldīgus secinājumus. Kamēr realitātē katru zinoto gadījumu dziļi izpēta speciālistu komanda un pēc tam apstrādā statistiķi un tad uzraksta secinājumus. Un pat šie secinājumi var izrādīties nepareizi, jo ir bijusi kāda sistēmiska kļūda. Dažreiz pat vienā jomā strādājošie var nezināt nedaudz attālinātas lietas. Tie, kas laboratorijā pēta šūnu kultūras, var neko nezināt par sava atklājuma nozīmi reālajā dzīvē un to ietekmi uz sabiedrības veselību. Te ir klasiska problēma – kļūst skaidrs, ka ilgais kovids nav nekas īpašs salīdzinot ar gripu un citām respiratorām slimībām. Tas šokējošais zinātniskais raksts par BBB bojājumu kovida dēļ, kas veikts laboratorijā, jau neko nepasaka par reālās dzīves situāciju. Vēl klasiskāks piemērs būtu ivermektīna piekritēji. Ja tu netērēsi laiki, lai izlasītu viņu citētos 50 pētījumus par ivermektīna efektivitāti, kas pat jomas speciālistam varētu aizņemt vairākas nedēļas, tad tu neesi apgāzis viņu pierādījumus, vai ne! Šim vajadzētu būt kādam nosaukumam par loģikas kļūdu! Tomēr, kad es salīdzinu antivax ar viņu oponentiem, es nenozākāju šos oponentus. Es vairāk aicinu nedomāt pārāk slikti par antivax. Viņu centieni ir labi, bet diemžēl viņi nespēj pietiekami iedziļināties šajos jautājumos. |
| 10:19 am | Kā laiki mainās. Šie ir raksti, par kuriem mani cibā lamāja visādiem vārdiem un pat nosauca par psihopātu un fašistu ideju atbalstītāju. Šodien tie ir Guardian vēstījums. Tagad mani uzskati ir garlaicīgi un meinstrīma līmenī. Tikai atcerēsimies, ka tie nav mani uzskati, kas ir mainījušies, bet meinstrīma. Man īpaši nozīmīgi šajā rakstā likās šis: Babies and children appear to have suffered developmental setbacks due to lengthy periods of isolation. Access to healthcare continues to be affected. Older people, who needed protecting most from Covid, were also uniquely vulnerable to the effects of physical inactivity. Bērniem no ilgās izolācijas ir acīmredzami kavējusies attīstība. Piekļuve veselības aprūpei joprojām ir traucēta. Seniori, kuriem visvairāk bija vajadzīga aizsardzība no kovida, arī ir īpaši cietuši no fiziskās neaktivitātes. Šie apsvērumi par sekām, kuras jau iepriekš varēja paredzēt, arī bija iemesls, kāpēc Zviedrija izvēlējās daudz mazāk ierobežojošus aizsardzības pasākumus. |
| Tuesday, March 19th, 2024 | |
| 7:41 am | sliktas ziņas Graujošo zaudējumu dēļ ukraiņi nespēj savākt kritušos aizstāvjus |
| Saturday, March 16th, 2024 | |
| 10:32 am | Atcerēsimies, kā kovida panikas cēlāju pēdējais salmiņš bija biedēšana ar ilgo kovidu. Tagad pat The Guardian publicē rakstu, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas vai smagas saaukstēšanās. |
| Wednesday, March 13th, 2024 | |
| 11:54 am | Ukrainas kara centrālā problēma Ukrainas kara centrālā problēma ir tā, ka Ukrainai, lai uzvarētu, vajag vairāk bruņojuma nekā Krievijai. Ja rietumi nenodrošina šādu bruņojuma līmeni, tad Ukraina nevar uzvarēt. Tur nevar nekādi izbraukt uz cerību vai varonību vai aizbildinājumiem, ka rietumi ir daudz devuši un pārējais ir pašas Ukrainas uzdevums. Ja Pāvests iesaka ukraiņiem pacelt balto karogu, tad tikai tāpēc, ka rietumi nav nodrošinājuši, ka Ukrainai ir pietiekami daudz bruņojuma. Šeit nav jēgas kritizēt Pāvestu, jo vainīgi šajā ir paši rietumi. Ja nav pilnīgi nekādu cerību, ka rietumi šādu bruņojuma līmeni, kas pārsniedz Krievijas līmeni, piegādās, tad Ukrainai var būt saprātīgāk noslēgt ar Krieviju neizšķirtu, lai pārtrauktu cilvēku upurus. Jo bruņojuma daudzums ir centrālā problēma, kuru nekādi nav iespējams apiet. Lai dotu aptuvenu ieskatu, cik lielai ir jābūt palīdzībai: Krievija katru dienu tērē karam aptuveni 400 miljonus dolāru pretstatā Bidens ir parakstījis par steidzamu militāro palīdzību Ukrainai 300 miljonu dolāru apjomā. |
| 9:56 am | profesionālisms Iespējams, ka profesionāli kādā jomā visvairāk atšķir no citiem nevis uzkrāto zināšanu daudzums, bet tieši spēja saprast centrālo problēmu. Mūsdienās zināšanas var viegli atrast, ir vikipēdija, internets, google, ChatGPT utt. Bet izpratne, kāpēc tieši centrālā problēma ir problēma, ne vienmēr ir apjaušama. Klasisks piemērs ir ar AES un no saules/vēja iegūtā elektrība. Elektropiegādei ir svarīga nepārtrauktība. Saule/vējš ir statistiski neparedzami. Dažreiz vējš nepūš dienu – labi, divkāršojam jaudas un uzkrājam rezervi dienai. Retāk, bet citreiz nav vēja divas dienas – labi, trīskāršojam jaudas un turpinām. Bet kaut retāk, bet vējš nepūš četras dienas ... Grozies kā gribi, ir vajadzīga kāda bāzes jauda, kas nav atkarīga no vēja kaprīzēm. Šī problēma ir zināma jau sen un tā nekur nav izzudusi šodien. Visas diskusijas par AES pretstatā saules/vēja enerģijai, kas neņem vērā šo centrālo problēmu, nav diez ko palīdzošas. Cits piemērs bija kovida pandēmija. Centrālā problēma bija tā, ka ar kovidu nāksies izslimot visiem, bet bērniem, jauniešiem riski ir nebūtiski, savukārt senioriem tie ir nopietni. Bija visādi mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu – cerības uz to, ka izdosies izvairīties no kovida izplatības utt., kas tikai nodarīja vēl lielāku kaitējumu. Vakcīnas, kas bija foršas, jo samazināja senioriem risku par 80-90%, bet tomēr neatcēla šo centrālo problēmu. Mēs nevaram izvairīties no šīs problēmas tikai tāpēc, ka mums tā nepatīk. Vakcīnu mandāti bija viens no šādiem neveiksmīgiem mēģinājumiem izvairīties no šīs centrālās problēmas. Centrālā problēma ar vakcīnu mandātiem ir tā, ka tie ir pretrunā tam, ka medicīniskas intervences ir brīvprātīga lieta un mandāti pārkāpj cilvēktiesības. Bija mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu, pamatojot ar vakcīnu efektivitāti un kaitējuma novēršanu, bet mēs zinām, cik ļoti tas izgāzās. Pat ja vakcīna būtu superefektīva, tas neatceltu centrālo problēmu par izvēles brīvību piekrist medicīniskām procedūrām. ----------------------------- Atgriežoties pie sākumā izteiktās domas – nespeciālisti bieži neuztver centrālās problēmas nozīmīgumu. Daudzi diskusijās par vakcīnu mandātiem atmet – nu tā jau tikai ētika, kas tur liels? Uz jautājums, vai viņiem ētika vispār nav svarīga vai tas ir tikai medicīnā, parasti atbilde netiek sniegta. Šie paši cilvēki būtu ļoti dusmīgi, ja ārsts publiski, bez viņu piekrišanas atklātu viņu sensitīvos medicīnas datus. Arī tā ir tikai ētika un kas tur liels? Ētika var būt svarīgāka par tehnoloģisko progresu, jo bez ētikas tehnoloģijas var izmantot, lai darītu ļaunas lietas. Mēs nepriecājamies par Krievijas armijas tehnoloģisko pārākumu, jo viņi ar to vairo ļaunumu. Bet ja mums ir stingra ētika, tad tehnoloģijas mums palīdz sasniegt labos mērķus. Ētika ir svarīga jebkurā nozarē, un profesionālis ir tas, kurš saprot, kā tieši tā ir svarīga. |
| Monday, March 11th, 2024 | |
| 6:39 pm | Man patīk Skots Aleksandrs, jo viņš ir spējis radīt labu kopienu, kurā var diskutēt par dažādām lietām – gan zinātniskām, gan morāles jautājumiem un visu pārējo. Viņš ir atradis to pareizo moderēšanas līdzsvaru, kurā tiek izmesti tie, kas traucē diskusijās ar personīgiem uzbraucieniem, un vienlaicīgi atļauts izteikt vistrakākās, sabiedrībā neatbalstītās idejas. Es dažreiz esmu pārāk autistisks un varu pateikt kaut ko reāli kaitinošu – piemēram, ka Amazones mūžameži nav planētas plaušas (jo nesaražo papildu skābekli). Tas ir domāts, lai lasītāji iedziļinātos, paši paskatītos datus un secinātu, ka tā patiešām ir. Bet cibā protams, vienmēr būs kādi, kuri to negribēs darīt, bet tikai nolamās mani. Tas ļoti traucē diskusijām. Cita lieta ir SSC, kur šādi lamātāji tiek uzreiz nobanoti un Skots Aleksandrs ir nobanojis vairākus, kuri mani ir nolamājuši. Pašam jau grūti banot, jo ir interešu konflikts, tāpēc tas būtu jādara kādam citam. Tas ir grūts un nepateicīgs darbs, tāpēc šādu kopienu ir maz. Viena no SSC nesen lasītajām būtiskajām analīzēm ir par Ukrainas karu, kur Ukrainas uzvarai tiek dots mazāk par 20% iespēju. Protams, 20% nav nekas, visādi var beigās būt, bet būtībā tas arī nozīmē, ka cerēt uz Ukrainas uzvaru nav īsti jēgas. Es nesaku, ka piekrītu šai analīzei vai ka tā man patiktu, bet es reāli nespēju atrast tajā kļūdas. Arī līdz šim notikumi ir risinājušies diezgan precīzi saskaņā ar šo analīzi. Lūk, tā ir lieta par realitāti, par kuru būtu grūti atklāti diskutēt jebkur citur. Cilvēki grib emocionāli dzīvot savu vēlmju pilīs, nevis realitātē. Visdrīzāk Ukrainai nāksies padoties un noslēgt ar Krieviju izlīgumu un atdot pašreiz okupētās teritorijas. To ir sapratis arī Romas Pāvests, un lai gan viņš par to ir komunicējis pārāk nesaprātīgi, viņš visdrīzāk tikai grib pārtraukt turpmāko asinsizliešanu. Tas ir morāli pareizi, un to nevar tik vienkārši nosodīt. Bet nosodīt mēs visi esam gatavi. LV prezidents uzrakstīja tvītu ar lielu patosu, ka ļaunumam nedrīkst padoties un ka Pāvests ir zaudējis morālo gaismu. Ironiski šajā ir tas, ka prezidents nav pat nosodījis mangāna rūdas eksportu uz Krieviju. Kā secināts iepriekš minētajā analīzē Ukraina zaudēs tāpēc, ka rietumi nesniegs pietiekamu militāru palīdzību Ukrainai. Iebildumi, ka rietumi ir daudz devuši tomēr nepalīdzēs, jo Ukraina ir saņēmusi mazāk nekā tas būtu pieticis uzvarai. Atceraties, ka es jau pašā kara sākumā aicināju dod Ukrainai iznīcinātājus? Ja tos iedeva 2 gadus par vēlu, tad tas vairs nedod tik lielu efektu, jo Ukrainas armija šajos 2 gados ir novājināta. Mēs Ukrainas zaudējumā nevaram vainot Romas Pāvestu. Tajā ir jāvaino tieši rietumu valstis. Es to saku kā stingrs rietumu kultūras aizstāvis. Mēs nedarījām pietiekami, lai cīnītos pret ļaunumu. Tā ir realitāte un tā ir jāpieņem. Mūsu vecāki bija spiesti pieņemt padomju sistēmu, jo kad Latviju okupēja, viņi bija mazi bērni, no kuriem nevar prasīt cīņu pret ļaunumu. Viņi dzīvoja padomju laikos cik nu vien labi to spēja – mācījās, strādāja, precējās, cēla mājas, audzināja bērnus utt. To pašu darīs ukraiņi okupētajās teritorijās. Tā ir realitātes pieņemšana nevis fantazēšana par labā uzvaru pār ļauno. |
| Sunday, March 10th, 2024 | |
| 9:15 pm | Pirms vairāk nekā diviem gadiem mani pārsteidza, ka Latvijā ir daudz automašīnu ar RU numuriem: http://klab.lv/users/extranjero/301 Tagad Latvijā vairs tādas nemanīju. Stāsts bija par to, ka direktīva, kas noteica, ka Eiropas Savienībā nedrīkst iebraukt auto ar RU numuriem, bija jau pieņemta, bet kaut kā daudzas valsts, ieskaitot, Latviju to neņēma vērā. Tad parādījās ziņas, ka Vācija ir sākusi konfiscēt šādus auto. Par to daudzi smējās un teica, ka tiesās Vācija zaudēs. Bet tā nenotika, jo EP atsūtīja skaidrojumu, ka direktīva patiešām attiecas arī uz tūristiem, kas grib iebraukt ar auto no Krievijas (praksē tas nozīmē ar RU numuriem). Tikai pēc tam valdība sarosījās un lēnām nolēma, ka auto ar Krievijas numuriem vairs nedrīkstēs iebraukt. Tagad ir skandāls par mangāna rūdas importu Krievijā, kas veikts caur Latvijas ostām un dzelzceļu. Arī man nav skaidrs, kāpēc tā. Redzēju dokumentus, kur teikts, ka mangāna dioksīds ir pakļauts sankcijām. Mangāna rūda ir faktiski mangāna dioksīds ar piemaisījumiem. Varbūt ES direktīvas arī šoreiz ir domātas pietiekami plaši, ietverot arī mangāna rūdu? Nezinu, bet centīgie latvieši, kas parasti interpretē ES direktīvas iespējami plašākā veidā, šoreiz cenšas no tām izvairīties un tirgosies ar Krieviju līdz pēdējam. |
| 9:27 am | krievisko ielu pārdēvēšana Rīgā ir notikusi Sākumā Progresīvie Rīgas domē balsoja pret ielu pārdēvēšanu (atturējās, jo cerēja lavierēt starp latviešu un krievu vēlētājiem), bet laikam saprata, ka tas padara viņus par prokrieviskiem, galējā balsojumā tomēr balsoja par. Tūlīt tviterī Iļja, bijušais Pro, viņus stingri nosodīja par šo balsojumu. Es personīgi vispār nesaprotu, kāpēc kādam būtu ielu nosaukuma maiņa jāuztver tik smagi. Tas ir tikai ielas nosaukums, adreses daļa, ka būtībā ir vienalga, galvenais, lai pastnieks var pastu piegādāt un ceļotājs atrast vajadzīgo namu. Bet patīkams sīkums, ja nosaukumi vairs neasociējas ar agresiju. Atcerēsimies, ka cibā ir daudz tādu, kuri uzskata, ka latviskas vides izveidošana Rīgā ir tikai stulbas populistiskas ākstības: http://klab.lv/users/krii/2459429.html |
| Saturday, March 2nd, 2024 | |
| 4:44 am | Es domāju, ka cibiņš basta ir nedaudz apjucis un nodarbojas ar tipisko acu aizmālēšanu. Problēma ar Palestīnas jautājumu ir, ka trūkst skaidras informācijas, kas tur īsti notiek. Dienās man gadījās lasīt viena aizstāvja publicēto vēstuli par Palestīnu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī vēstule ir feiks vai absolūts naivums. Mums, kas dzīvojuši padomju laikos, tā atgādina darbaļaužu vēstules par padomju sistēmas pārākumu. Neviens no mums neticēja šādām vēstulēm, tās parakstīja tikai piespiedu kārtā, negribot nonākt padomju varas nežēlastībā. Ja es nevaru ticēt šai vēstulei, tad rodas jautājums, kam es vispār varu ticēt? Es skaidri pasaku, ka vienkārši neticu Palestīnas aizstāvjiem, tur varbūt ir kāds patiesības grauds (5%), bet kopumā tas ir, kā ticēt Putinam. Savukārt Izraēla arī var reizēm sagrozīt informāciju savā labā, bet es ticu šai informācijai par 95%. Man patika izteiciens – cilvēki nav stulbi, vienkārši viņiem ir slikta epistemioloģija (ticamu zināšanu iegūšanas metodes). Tas džeks, kurš sadedzinājās par Palestīnas aizstāvību, bija arī prokrievisks (pret Ukrainu). Varbūt nebija slikts cilvēks, bet pārāk daudz ticēja rietumnieku kreiso ideoloģijai. |
| Monday, February 26th, 2024 | |
| 8:09 pm | https://twitter.com/NateSilver538/statu Lūk, nav pareizu vai nepareizu atbilžu. Ja tu domā, ka Īlons Masks ar saviem tvītiem ir bijis ar sliktāku ietekmi uz sabiedrību nekā Hitlers, kura darbības rezultējās ar miljoniem cilvēku nāvi, tad tavam viedoklim ir tieši tāds pats svars kā visiem citiem. |
| Saturday, February 24th, 2024 | |
| 8:48 am | Šis ir tik smieklīgi, ka nevaru noturēties. Tur tikai pietrūka apzīmējums antivaxx. Mēs runājam par Latvijas galveno infektoloģi Daci Zavadsku. https://www.apollo.lv/7966224/tik-preti Var jau būt, ka viņa runāja ar māti augstprātīgi vai agresīvi. Bet visdrīzāk jau ka nē, vienkārši centās būt draudzīga un runāt vienkāršiem vārdiem nevis mediķu žargonā. Šeit visdrīzāk ir iedēstīta ideja, ka tas, kurš atsakās vai vēl sliktāk, cenšas atrunāt no kovida vakcīnas, ir sliktais. Un ja mediķim nav maskas, tad tā ir ne tikai agresija, bet jau konkrēts uzbrukums :D Šis arī parāda, ka manas domstarpības kovida lietās nekad nav bijušas pret autoritātēm kā tādām. Tās bija pret konkrētu nesaprātīgu politiku, un pamazām šīs autoritātes ir atzinušas un pieņēmušas šos uzskatus. Bez skaļām fanfarām, kas ir saprotami. Šeit arī tas, ka apzīmējums “pasīvi agresīvs” ir bulšits. Dažreiz tas var būt, bet bez konkrētas definīcijas, jebkuru var apsūdzēt pasīvā agresijā. Tviterī par pasīvo agresiju tika apsūdzēta ginekoloģe, kura bija pajautājusi sievietei, vai viņa ir dzemdējusi, un pēc tam paskatījusies sievietes dzimšanas datumu. Pēc sievietes vārdiem ginekoloģe to darījusi demonstratīvi, ar to liekot viņai nokaunēties. Mēs nezinām, kā bija realitātē, bet speciālisti parasti skatās pacientu datus kā rutīnu. To vienkārši dara, jo tas ir jādara un viss. Ja apmeklētāja to pamanīja, tad vienmēr var iedomāties, ka tas tika darīts demonstratīvi. |
| Saturday, February 17th, 2024 | |
| 10:13 am | Par Mamikinu es neko daudz neesmu dzirdējis, tikai to, ka viņš bija EP deputāts, pēc tam rīkoja šovu Latvijā, bet beigās satina makšķeri un pārvācās pie Putina uz Maskavu. Bet atmiņā ir viens notikums, kur viņš Rīgā studijā uzstāja, ka ministram jārunā krieviski (man jau pateica, ka tas bija Gerhards). Es biju domājis, ka tas bija relatīvi nesen, tikai pirms dažiem gadiem. Bet paskatījos viki, tas izrādās bija jau 2010. gadā. Vēl ilgi pirms viņš kļuva par kontrversiālu personu un beigās par nodevēju. Bet tagad ir skaidrs, ka nekādu pārpratumu nevarēja būt. Krievu supremātisms sākas ar valodu. Diemžēl tas bija un joprojām ir izplatīts daudzās sfērās, arī medicīnā. Šis nav par to, ka nedrīkstētu runāt krieviski ar kādu pacientu, kurš tiešām nevienu citu valodu nesaprot. Vienmēr tiks atrasti varianti, varbūt kāds ārsts prot krieviski (tādu būs daudz) vai kāda medmāsa iztulkos. Bet šis ir par to, ka vairums šādu sarunu medicīnā notiek krieviski nevis tāpēc, ka pacients nerunātu latviski, bet tāpēc, ka pacients uzstāj – man pienākas, lai jūs ar mani runātu krieviski, manā dzimtajā valodā. Ir jāsaprot, ka tā nav tikai nevainīga iespītēšanās. Mēs nevērtējam cilvēku politiskos uzskatus, nav anketās jāatzīmē, vai atbalsti Putina uzsākto karu Ukrainā. Bet šie cilvēki uzskata, ka krievu kultūra un valoda ir pārāka pār citām valodām, un ja šeit ieripos Krievijas tanki, tad viņi tos no visas sirds atbalstīs. Kad TV Rain tika padzīts no Latvijas, daudzi viņus aizstāvēja. Bet viņi ieradās administratīvajā tiesā bez tulka (jo bezmaksas tulku nodrošina tikai krimināllietās) un nekaunīgi pieprasīja, lai lietu izskatītu krievu valodā. Tā nebija nevainīga kļūda. Tas parādīja viņu domāšanu, kurā krievu pasaule ir pārāka pār visu, ja vien nebūtu tas psihopāts Putins. |
| 7:58 am | Lūk šis: http://klab.lv/users/extranjero/260 2022. gada 4. aprīlī: Nasimam Talebam ir ļoti labs ieskats par Ukrainas kara dziļākiem iemesliem. Tā nav vienkārši krievu propaganda vai naivuļu ticēšana Putinam vai Staļinam kā labajam cara tētiņam. Šis patiešām ir konflikts starp diviem pasaules redzējumiem – viens ar centralizāciju un sistēmu no augšas uz leju un otrs ar decentralizāciju, lielāku individuālu brīvību, ko varētu raksturot, kā sistēmu no lejas uz augšu. Šis arī labi izskaidro, kāpēc Brodskis, slavenais Nobeļa prēmijas laureāts literatūrā, kuru izraidīja no PSRS par pretpadomju uzskatiem, ienīda Ukrainas neatkarību. Konflikts jau ir aizsācies ar Puškinu, kurš bija pret Tarasu Ševčenko. To, kāpēc šis karš nevar beigties ar miera sarunām, labi pastāsta Kamils Galejevs. Ar to arī kļūst skaidrs, kāpēc tik daudzi krievi atbalsta šo karu. Un lai gan ne visi ir kategoriski vienas absolūtas pozīcijas piekritēji, pat tādi Putina oponenti kā Navaļnijs zināmā mērā atbalsta šo centralizēto pasaules redzējumu, un arī rietumos ir daudzi centralizācijas atbalstītāji. Arī tādas izpausmes kā atbalsts vakcīnu mandātiem vai piespiedu obligātām mājsēdēm ir atbalsts šai centralizētajai sistēmai. Ne jau velti pirms kara un pat karam sākoties ļoti daudzi politiķi rietumos ļoti negribīgi sniedza jebkādu atbalstu Ukrainai. Vēl joprojām daudzi stāsta, ka Krievijai ir tiesības justies apdraudētai. Šie paši politiķi bija tie, kas atbalstīja visstingrākos vakcīnu mandātus, un gribētu rīkoties kā Putins – ar neierobežotu varu noteikt to, kas cilvēkiem ir vislabākais. Šis ir episks kultūru karš – kontrole un ierobežojumi pret brīvību un progresīvo. |
| Friday, February 16th, 2024 | |
| 7:29 pm | Pārsteidza ulvs. Cik daudzi starp mums ir cibiņi, kuri joprojām domā, ka problēma ir tikai Putins (un daži viņa sekotāji) nevis plaši izplatītais krievu imperiālisms (vai pēc citas terminoloģijas, supremātisms)? |
| Thursday, February 15th, 2024 | |
| 7:11 pm | Kā apvienot apņēmību ar zinātnisko pieeju: https://www.anderstegnell.com/en/ab |
| Saturday, February 10th, 2024 | |
| 7:28 am | Pateicoties Takera intervijai, dabūju labu grafiku, kas labi parāda, par ko īsti ir Ukrainas karš. Tas spēcīgi atspēko visus rietumu pseidointelektuāļus, kas ienīst rietumus. Daudzi no viņiem teiks, ka ir pret Putinu, bet tai pašā laikā noliedz rietumu kultūras pārākumu, uzskata, ka Ukrainai nevajag censties iestāties Eiropas Savienībā, jo Polijai no tā ir vienas vienīgas problēmas. Lūk, šīs problēmas Polijai, kādu nav Ukrainai (ja neskaita karu), ir šādas:  |
| Friday, February 9th, 2024 | |
| 8:16 am | Viesošanās Latvijā vienmēr pārsteidz ar kontrastiem, kas valda šajā zemē. Vakar vadāju radiniekus pie ārstiem un augsti novērtēju Latvijas ārstu profesionalitāti, nesavtīgumu un vēlmi palīdzēt. Tā visa starpā mums vairākkārt atvainojās, ka uz vizīti bija jāgaida pāris stundas, kamēr ārsts beigs operēt citus pacientus. Šī atvainošanās bija pilnīgi nevajadzīga, jo ir tikai normāli, ka, ierodoties neplānoti, vienmēr būs vajadzīgs uzgaidīt. Tai pašā laikā bija pilnīgi neizprotams, kāpēc ārsti tik daudz kliedz uz pacientiem. AIZTAISI DURVIS, TURI GALVU TAISNI! No UK perspektīvas tas ir kaut kas neiedomājams, un būtu tūlītējs iemesls izsaukt ārstu uz ētikas komisijas sēdi. Tad es iedomājos, ka varbūt es to visu saprotu nepareizi, un šī kliegšana jau nav nelabvēlīguma izpausme, bet tikai kultūras atšķirības. Apmēram tāpat kā veikalā naudas izdošana rokā vai uz šķīvīša. Neviens variants nav objektīvi labāks, vienkārši kultūras atšķirības, turklāt mūsdienās jau pamazām pāriet uz maksājumiem ar karti, tāpēc nākotnē abas tradīcijas izzudīs. Arī ar komunikāciju varbūt ir tā, ka Latvijā cilvēki neuztver teikto kā izpildāmu prasību, kamēr tas nav uzbļāviens. Ja UK policists tev saka – would you mind coming with me? (vai tu negribētu nākt man līdzi?), tas nav jāuztver kā piedāvājums randiņam. Tā ir tieša pavēle, ka tu tiec arestēts. Bet Latvijā to taču tā nesaprastu, vai ne? Kad Rudzītis gandrīz apokrifāli izteicās, ka nekas labāks par vardarbību nav izdomāts, viņš noteikti balstījās uz ārstu pieredzi, kas bija tikai par vienu pakāpi mērenāka. Jo šķiet, ka medicīnā arī nekas labāks par uzkliegšanu pacientam nav izdomāts. Tiesa, latviešu valoda nav īsti piemērota šādai kliegšanai. Tā ir valoda, kas domāta dziesmu svētkiem un dainām un jaukai pačalošanai draugu pulciņā. Cita lieta ir krievu valoda, it īpaši aprūpējot pacientus ar demenci. Ak, mīļumiņ, nāc, es tev iedošu zālītes diez kā neiedarbojas uz kādu, kurš Alcheimera slimības dēļ pat neatceras savu vārdu. Kuda lezjoš, kazjol, a nuka pei lekarstvo (tulkojums galīgi neskan, bet doma ir apmēram: kur lien, āzi, ņem un dzer zāles) – ir pavisam cita lieta, un tur pat pēc dabas rūdīts noziedznieks saprastu, ka laiks paklausīt. Liānas Langas kampaņa derusificēt Latviju draud ar šī svarīgā instrumenta atņemšanu mediķiem, tāpēc ir sagaidāma ļoti liela pretestība. Varbūt valodas kopējiem, kas meklē gada vārdus un nevārdus, ir jāizdomā latviešu valodā arī kādi stiprie uzbraucienu vārdi, nevis vienkārši rupjības vai nerātnās tautas dziesmas, jo neviena valoda nevar izdzīvot bez visiem komunikācijas aspektiem. |
| Tuesday, February 6th, 2024 | |
| 9:37 pm | Fakts, ka attiecība starp apgrozījumu bezrecepšu/recepšu zālēm ir kaut kur 1:10 vai pat lielāka, nozīmē to, ka nav pamata naratīvam, ka zāļu cenas ir uzskrūvētas pārāk augstas un valdībai ir nopietni jāstrādā, lai tās samazinātu. Tas ir drīzāk populistisks sauklis, ar ko politiķi var strādāt savās priekšvēlēšanu programmās. Es saprotu, ka Latvijā situācija ir nedaudz citāda, bet vairs ne jau būtiski citāda. Vairums būtisko zāļu Latvijā šobrīd ir kompensētas. Tas, ka cilvēki pērk dažādus preparātus ar zemu efektivitāti (visādus Magne B vai varbūt vajadzīgas lietas, bet īpašā formā par augstāku cenu, kā īpašas D vitamīna želejas), ir informētības problēma. Protams, es zinu izņēmuma gadījumus, kad vajadzīgās zāles, piemēram, sumatriptāns nav iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā. Tas nozīmē tikai to, ka valdībai ir jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts (un es jau dzirdēju baumas, ka sumatriptānu iekļaus sarakstā). Kompensējamo zāļu saraksts būtībā nozīmē, ka par šīm zālēm daļēji vai pilnībā maksā valdība. Valdībai ir daudz lielāki resursi sarunāt ar zāļu ražotājiem zemākas cenas, tāpēc ne ražotājiem, ne aptiekām nepatīk zāļu iekļaušana šajā sarakstā. Reāli valdībai nāksies maksāt aptiekām par recepšu zāļu izsniegšanas pakalpojumu, jo vairs nevarēs nopelnīt uz zāļu vairumtirgotāju atlaidēm. Tie progresīvie, kas šobrīd aktīvi piketē par Hamas tiesībām, ar laiku atradīs darbu ministrijā un vētīs zāļu vairumtirgotājus, un katru atlaides iespēju izmantos, lai samazinātu valsts maksāto kompensāciju par šīm zālēm. Šī sistēma strādā, nodrošina zemas izmaksas. Tas gan būtībā ir sociālisms, tāpēc brīvā tirgus adepti protestē pret to. Taču praksē redzamā alternatīva ir ASV komerciālā medicīna, kur itin viss maksā 2-3 reizes dārgāk, tāpēc uz to Eiropa nepāries. |
| 8:06 pm | Gribas kaut ko uzrakstīt par ekonomiku praksē. Es skatījos uz Sprinģes muļķīgajiem mēģinājumiem pieķert lielos pārtikas tirgotājus alkatībā, cenšoties noskaidrot, kādu uzcenojumu tie uzliek katrai precei. Tas tā nestrādā, jo nekur jau nav tāds princips, ka katrai precei ir jābūt uzcenotai vienādi. Ir dažnedažādi cenu veidošanas aspekti – ir ejošas preces ar minimālu uzcenojumu, jo tās ir, lai piesaistītu pircēju. Ir preces ar lielu uzcenojumu, jo izdevās dabūt no vairumtirgotājiem ar atlaidi. Tam nav nekādas nozīmes, jo visu nosaka kopējie ienākumi. Peļņa lielajiem pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem vidēji ir 10%, un nozarē valda nopietna konkurence. Jauni ienācēji uzvar varbūt ne tik daudz ar zemākām cenām, bet lielāku optimizāciju – izmaksu samazināšanu, lielāku efektivitāti utt. Tieši darbs privātā viena īpašnieka aptiekā ir parādījis, ka neko nevar vērtēt pēc individuālas preces cenas. Ar ķēdes aptiekām ir savādāk, tur lēmumus pieņem vadības līmenī. Mazā aptiekā tas biežāk ir vienpersonisks lēmums. Pirmkārt, bezrecepšu zāļu un citu lietu tirgošana UK aptiekā ir tikai neliels papildu ieņēmumu avots. Dienas kases ieņēmumi var būt kaut kur £200-300. Tas pat nenosedz darbinieku algas, ne arī īri, elektrību, apkuri utt. Salīdzinoši, apgrozījums (nevis peļņa) par recepšu zālēm dienā var sasniegt pat £10 000. Tomēr arī tie £300 var būt būtiski aptiekas izdzīvošanā, jo peļņas procents var būt niecīgs un ir ievērojams risks, ka aptieka patiesībā strādā ar zaudējumiem. Tā kā kases operācijas ir minimālas, kases aparātā valda pilnīgs bardaks. Ja to kontrolētu Latvijas VID, tad viņi no pārsteiguma vienkārši zaudētu prātu. Pirmais, UK zālēm ir 0% PVN. Taču ne visas pārdotās preces UK aptiekā ir zāles. Kāds varbūt nopērk zobubirsti, kurai ir piemērojams 20% PVN . Arī tas, kurš ievadīja preču cenas kases sistēmā, visdrīzāk ir aizmirsis par PVN un čekos tas visbiežāk neparādās, tas ir, pārdod visas preces ar 0% PVN. Tas nav pareizi, bet nav reāli ieguldīt tik lielas pūles un precizitāti par tik mazu apgrozījumu. Nezinu, kā ārpakalpojumu grāmatvedis to visu beigās saved kārtībā, bet tāpēc jau viņam par to maksā :) Otrais, ja cena ir kases aparātā ievadīta, tad ir labi. Realitātē pusei veikalā izlikto preču nav norādītas cenas vai tās ir nepareizas. Labi ja tās uzrādās kases aparātā, bet arī tas nav garantēts. Tad nu tam, kurš tajā brīdī atrodas pie kases aparāta, ir jānodarbojas ar tirdzniecības cenu noteikšanas politiku. Vispareizākais veids ir paskatīties par kādu cenu šis produkts ir piegādāts, pierēķināt uzcenojumu, noapaļot līdz mārketējamai cenai (£x.99 vai £x.59) un reģistrēt kases aparātā. Realitātē neviens nezina, kur atrast piegādes cenu. Ātrākais ir atrast internetā, piemēram, Amazon, uzlikt nelielu papildu uzcenojumu un noapaļot līdz £x.99. Ja ir labs klients un negribas produktu ilgāk turēt, tad var atdot arī par Amazon cenu. Vai pat iedot atlaidi – it īpaši, ja derīguma termiņš tuvojas beigām. Tas ir pilnīgi subjektīvi, un atkarīgs arī no pircēja attieksmes. Trešais, daudzas cenas ir tīri nosacītas. Dažas bieži pirktiem produktiem ir tādas, jo visas citas aptiekas tirgo par tādu cenu. Citas ir saņemtas no piegādātājiem ar lielu atlaidi, bet pārdot par tik zemu cenu būs dempings. Tāpēc cena paliek nemainīga, piemēram, £4.99 utt. Kopumā bezrecepšu zāles ir lētākas nekā Latvijā – paracetamols par £1, kokodamola paciņa par £3.99 utml. Cilvēki ir dažādi, mēs vienmēr UK aptiekā piedāvājam lētāko – piemēram, bezbrenda zāles, nevis Calpol utt. Bet ir cilvēki, kuriem cena nav svarīga. Kāds gribēja nopirkt Freestyle Libra (glikozes monitors diabētiķim), jo ceļoja un parakstīto bija aizmirsis mājās. Šis prieks maksā ap £80. Es viņam saku, ka viņš to var dabūt bez maksas, tikai jāpiezvana uz 111 un operators iedos norīkojumu aptiekai. Bet nē, viņš ir ar mieru maksāt pats. |