[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Tuesday, January 23rd, 2024 | |
| 7:44 pm | ārkārtas stāvoklis Brīvības Konvoja izdzenāšanai bija nelikumīgs Kanādas Federālā Tiesa ir atzinusi, ka valdības pieņemtais ārkārtas stāvoklis Brīvības konvoja izdzenāšanai bija nelikumīgs. Prieks, ka beidzot taisnība uzvar. Tie notikumi bija tik surreāli. Apmēram 2021. gada augustā parādījās dati, ka kovida vakcīnas nepasargā no inficēšanās un kovida izplatības. Taču valdības (tostarp, Latvijas valdība) sāka ieviest vakcīnu mandātus, no kuriem nebija nekādas jēgas, jo tie neko nepasargāja. Saprotams, ka kovida krīzes sākumā daudzas lietas bija neskaidras – vai maskas palīdzēs, vai mājsēdes, skolu slēgšana un ceļojumu aizliegumi būs noderīgi? Savukārt par vakcīnām viss jau bija skaidrs vēl pirms tika ieviesti vakcīnu mandāti. Tomēr valdības tik un tā turpināja virzīt šos mandātus, kovida sertifikātus utt. Nonāca tik tālu, ka gada nogalē un nākamā gada sākumā pat sāka atjaunot mājsēdes un citus ierobežojumus. Tiem nebija nekādas jēgas, jo visi vakcinētie un nevakcinētie pamazām inficējās ar kovidu, jo nekas nespēja mazināt tā izplatību. Kad visi bija inficējušies ar kovidu, viss arī beidzās. Es jau pašā sākumā iebildu pret vakcīnu mandātiem, jo spēju apskatīties publicētos datus, ka vakcīnas neierobežo inficēšanos. Ko darīja politiķi un valdības? Vai tās nebija spējīgas šos datus ieraudzīt? Varbūt viņus vadīja citi mērķi? Atcerēsimies, ka politiķiem maksājam pārāk maz, lai viņi godīgi darbotos sabiedrības labā. Kanādas Brīvības Konvoja protesti bija pret šiem nesaprātīgajiem ierobežojumiem. Kāpēc valdība tik spītīgi pieturējās pie naratīva, kas bija pretrunā publicētajiem zinātniskajiem datiem? Kāda tieši ir motivācija varas cilvēkiem ignorēt zinātni? |
| 7:23 pm | politiķiem ir jāmaksā vairāk Man riebjas politika to argumentu zemās kvalitātes dēļ. Es vienlaicīgi apzinos, ka politika ir ārkārtīgi svarīga, un daudzas ļoti noderīgas lietas var izbīdīt cauri tikai ar politiķu iesaisti. Es domāju, ka mēs politiķiem maksājam pārāk maz. Ikdienā nodarboties ar šādu bulšitu, dažādo interešu spēli, piekāpšanos muļķībām, lai varētu izbīdīt vienu tavu labo ideju, nav viegli. Gudri cilvēki, kuri būtu saprātīgāki izbīdīt labākas lietas, izvēlas pelnošākas nozares. Tie, kas paliek, to nedara algas dēļ, bet lai izmantotu savu varu un ietekmi tiešā vai netiešā korupcijā. Mums ir jāmaksā politiķiem vairāk, lai piesaistītu godīgus un spējīgus cilvēkus. Tas nav normāli, ja ministrs Latvijā saņem apmēram tikpat cik farmaceits UK. Viens no motes un beilija argumentiem šobrīd ir diskusijā par lauku skolu slēgšanu. Kad tiek argumentēts, ka laukos ir vajadzīgas skolas (uzturēt vidi, transports uz pilsētu aizņem daudz laika, skolēniem no nabadzībākām ģimenēm noderētu lielāka individuāla pieeja), pat ja tajās ir mazāk skolēnu, piemēram, 6-10 skolēni klasē, kā pretarguments tiek likts, ka nav jēgas skolām, kur ir 1-2 skolēni klasē. Saprotams, ka 1-2 skolēnam klasē nav jēgas un to ir ļoti grūti aizstāvēt, bet tas jau nemaz nebija sākotnējais arguments. Vēl bija cita iebilde, ka nav jēgas diskutēt, jo viedokļi atšķiras. Es gan biju iedomājies, ka diskusija tieši ir starp diviem cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem. Katrs cenšas aizstāvēt savu pozīciju ar pamatotiem, pieklājīgiem un saprātīgiem argumentiem. Starp diviem cilvēkiem ar vienādu viedokli var būt tikai atbalsu duets. |
| Sunday, January 14th, 2024 | |
| 9:20 am | STEM izglītība ir svarīgāka par filoloģisko (medicīnas rakstniecībā) Es nezinu, kas ir juvenal vai antiprojekcija, un vispārīgi man ir vienalga, jo diemžēl viņi nekādi neuzlabo esošo diskursu par aktuālām problēmām (ekonomiku, kapitālismu, progresu utt.). Varbūt viņi ir AI boti, varbūt vienkārši kādi filologi, bet bez dziļākas izpratnes par STEM nozarēm. Kāpēc tomēr zināšanas STEM jomās ir tik svarīgas? Pirms pāris gadiem Rīgā bija medicīnas rakstnieku konference. Medicīnas rakstniecība ir starpdisciplināra joma, un pašlaik pasaulē ir tikai kādas divas universitātes programmas, kas sagatavo medicīnas rakstniekus. Ar to ir krietni par maz, tāpēc vairums šajā profesijā strādā ar kādu citu izglītību – vai nu filologi, kas padziļināti izpētījuši medicīnu, vai otrādi – cilvēki ar medicīnas (arī biologa, farmaceita, ķīmiķa u.c.) izglītību, kas nopietni apguvuši rakstīšanas prasmes. Darba devēji ir demokrātiski un neliek šķēršļus formālu iemeslu vai nepareizā diploma dēļ. Jāapzinās, ka spēja labi rakstīt nav nemaz tik vienkārša un vairums citās jomās izglītotu cilvēku to nespēj apgūt. Filologa izglītība mūsdienu sabiedrībā ir būtiska un to nekādi nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Konferencē man radās iespēja pajautāt, cik no pašreiz nodarbinātajiem medicīnas rakstniekiem ir ar pamata filologa izglītību un cik ir ar STEM pamatkarjeru? Man godīgi atbildēja, ka visi pašreiz zināmie medicīnas rakstnieki ir ar STEM izglītību un praksē apguvuši rakstīšanas prasmes. No šī es secinu, ka sākotnējais uzstādījums par to, ka būtībā ir vienalga, vai sākotnējā izglītība ir filoloģijā vai STEM nozarē, ir bulšits. Lai gan nevienam darbu neatteiks nepareizās izglītības dēļ, daudz vieglāk ir atrast STEM speciālistu, kuram var iemācīt rakstīšanas prasmes, nekā filologu, kurš spēs labi apgūt medicīnas lietas teorētiskā līmenī. Tieši tas pats parādās arī interneta diskursos. Cilvēki bez attiecīgas izpratnes par jomu, bet ar labām argumentācijas prasmēm bieži iedomājas, ka viņi spēj spēj jēdzīgi diskutēt par lietām un pat neapzināties, ka runā muļķības. |
| Tuesday, January 9th, 2024 | |
| 8:18 pm | Reizēm runā par bulšita darbiem, kuri nevienam nav vajadzīgi, bet ne vienmēr tas ir tik skaidri, ka tas tiešām ir bulšita darbs, kā šajā gadījumā, kas projektē kovida vakcinācijas sertifikāciju 2024. gadā: https://www.apollo.lv/7934514/bus-j Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji par tik bezjēdzīgu naudas izmešanu. |
| Friday, December 29th, 2023 | |
| 2:59 pm | Lai jaunajā gadā viss ir labāk nekā aizgājušajā! Es gaidīju šo brīdi gandrīz 4 gadus, bet sagaidīju! Paldies! https://twitter.com/anish_koka/status/1 Vienmēr ir labāk atzīt savas kļūdas, pat tad ja ir par vēlu. |
| Thursday, December 28th, 2023 | |
| 11:19 am | Laba analīze, kāpēc Pakistānas ekonomika buksē: https://www.dawn.com/news/amp/18012 Pakistāna ir ļoti nabadzīga valsts. Ar pareizu pieeju tai varētu būt lielas izaugsmes iespējas un izraut miljoniem cilvēku no nabadzības, līdzīgi kā tas notiek Ķīnā vai Indijā. Bet Pakistānā tas īsti nenotiek. Kāpēc? No raksta varu atsijāt galvenos iemeslus: 1) subsīdijas mazajām lauku saimniecībām, kas ir mazefektīvas, un valsts fiksētas cenas, kas ļauj tām izdzīvot ar lielu roku darbu, bet bremzē modernizāciju. Tas būtībā nozīmē, ka vajag vairāk kapitālisma un brīvā tirgus, lai cik tas sāpīgi nebūtu. 2) augstās elektrības cenas atjaunojamo elektrības ražošanas avotu dēļ. Šis ir negaidīti, jo zaļie taču visiem stāstīja, ka atjaunojamie avoti (saules paneļi, vēja ģeneratori) ir pat lētāki nekā tradicionālie. Patiesībā jau nē, to kopējās izmaksas nav lētākas, un domāju, ka Pakistāna ir cietusi no šiem “viedajiem” rietumu konsultantiem, kuri ir eksperimentējuši uz pakistāniešu rēķina. 3) Neefektīvo valsts uzņēmumu darbība. Rakstā arī paskaidrots, ka tas ir elites korupcijas dēļ, kura nosūc visu peļņu, kamer nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki. Ieteiktais risinājums ir lielāks progresīvais nodoklis un birokrātijas samazināšana. Šis nav kontroversiāli, lai gan arī starp rietumniekiem būs, kas iebildīs pret progresīvo nodokli. Ir interesanti vērot, ka arī Latvija pēc PSRS sabrukuma izgāja cauri kaut kam līdzīgam. Sākumā bija zemnieku nacionālromantisms – mums nevajag rūpniecību, bet būsim zaļi zemnieki-viensētnieki. Tad bija rietumu konsultanti, kas patiesībā vairāk domāja par “prihvatizāciju” un peļņas nosūkšanu, gremdējot nabadzībā vienkāršo tautu, kurai uz ausīm tika kārti makaroni, ka jebkāds progresīvais nodoklis ir “atgriešanās pie sociālisma”. Par laimi Latvijā jau esam daļēji tikuši cauri šim posmam, bet vēl ir daudz darāmā. |
| Wednesday, December 27th, 2023 | |
| 2:40 pm | Ļoti labs raksts par to, cik daudz D vitamīna tad mums īsti vajag: https://archive.is/BqzZ1 Tas labi saskan, ka Latvijas ārstu apsēstība ar D vitamīna papilddevām nav īsti pamatota un visdrīzāk ir zāļu ražotāju veiksmīgs mārketings, kas nav cilvēku interesēs. UK arī rekomendācijas riska grupām lietot piedevas, bet bez vajadzības (bez simptomiem) neviens asins analīzes neveiks. Ir gadījumi, kad D vitamīna piedevas ir jālieto, parasti senioriem ar deficītu, bet vairumam cilvēku tas nav aktuāli. |
| Monday, December 25th, 2023 | |
| 9:59 am | PVO dati – 25% pieaugums mentālo traucējumu izplatībā PVO ir pamatoti kritizēta par pandēmijas politikām, tomēr jāatceras, ka tai īsti nav ietekmes uz attīstītām valstīm. Zviedrija darīja to, ko tās epidemiologi ieteica, un UK darīja to, ko tās neeksperti ieteica. Globāli PVO ir nozīmīga loma datu ievākšanā un apkopošanā. Dati ļauj labāk veidot politikas. Nu lūk, PVO dati ir, ka no psihiskiem traucējumiem cieš kaut kur 15% iedzīvotāju, un pandēmijas ierobežojumu dēļ ir pieaugums par 25%. Tātad kaut kur 4 no 100 cilvēkiem mājsēžu un citu ierobežojumu dēļ ir psihiski traucējumi jau ceturto gadu. Tie pamatā būs jauni vai pusmūža cilvēki, jo reāli neviens ārsts daudz nesatraucas par senioru depresiju. Labākajā gadījumā senioriem paraksta antidepresantus vai antipsihotiskos līdzekļus, kas viņus padara miegainus, un aizsūta mājās gulēt uz dīvāna. Savukārt jauniešiem un darba vecuma cilvēkiem depresija ir ļoti nopietna problēma. Nekas no iespējamā kaitējuma, ko būtu radījusi saslimšana ar kovidu, nav ar to salīdzināms. Šeit jāpiebilst, ka arī tas, ko daudzi sauc par ilgo kovidu visbiežāk patiesībā arī ir īpaša veida mentālās problēmas, jo vairums cietējiem no ilgā kovida nav nosakāmas nekādas fizioloģiskas atšķirības (tas ir, fiziskā izturība, plaušu kapacitāte utt.), izņemot samazināta oža. Es jau paredzēju, ka tā būs, tāpēc ļoti iestājos pret nevajadzīgajām mājsēdēm, skolu slēgšanu vai masku un vakcīnu mandātiem. Pat ja daži piesardzības pasākumi varēja būt atzīti kā noderīgi, tie nedrīkstēja būt uzspiesti, jo nodarītais kaitējums no piespiedu pasākumiem varēja būt lielāks nekā no kovida (izņemot senioriem un riska grupām). |
| Friday, December 15th, 2023 | |
| 7:29 am | Investīcijas Pfizer akcijās nemaz nav bijusi tik laba izvēle. Protams, kā jau vienmēr, viss ir atkarīgs no tā, kurā brīdī pārdod. Arī ar bitkoina burbuli var labi nopelnīt, ja zini pareizos brīžus, kad pirkt un pārdot (neiesaku). Bet nopietnas ilgtermiņa investīcijas (piemēram, pensijas papildināšanai) tomēr ir cita lieta nekā spekulatīva tirgošanās biržā. Daudziem tas šķitīs paradokss – Latvija maksās Pfizer desmitiem miljonu eiro par nevajadzīgajām vakcīnām, un kopā ES noteikti pārmaksās miljardus. Tai pašā laikā Pfizer akciju vērtība tuvojas zemākajam punktam pēdējā desmitgadē, tiek atlaisti darbinieki, uzņēmums cieš zaudējumus utt. Patiesībā skaudrā realitāte ir tāda, ka kovida vakcīna bija mazāk noderīga nekā daudziem šķiet. Tā bija ieguvums senioriem un riska grupām, bet lielākajai daļai cilvēku, it īpaši jauniešiem un bērniem, no tās varēja būt lielāks kaitējums nekā ieguvums. Visi burbuļi agrāk vai vēlāk pārplīst. Pret realitāti neko nevar daudz iesākt. Var uz laiku to noliegt, politiķi var to ignorēt, sabiedrības maldi var uzturēt mītus ļoti ilgi. Pats galvenais faktors – kovids veseliem cilvēkiem, jauniešiem un bērniem bija tikai neliels risks. Tiem, kas apzinās šo vienkāršo patiesību, Pfizer akciju burbulis nešķiet nekāds paradokss. |
| Sunday, December 10th, 2023 | |
| 9:36 am | Šim es pilnībā piekrītu. Regulācija ir vajadzīga, bet reizēm tā var būt arī pārmērīga. Labs piemērs ir, kad ES ieviesa obligāto QR kodu skenēšanu zāļu iepakojumiem, lai novērstu zāļu viltojumus. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka tā nav Eiropas un attīstīto valstu problēma. Šādu sistēmu būtu bijis vērts ieviest Āfrikā vai Indijā, bet ne Latvijā. Taču ES prasības ir obligātas, tāpēc Latvijā tika radīta vesela valsts institūcija, kas nodarbojas ar šo jautājumu, tika iecelti iestādes vadītāji, darbinieki, izstrādātas datubāzes un IT nodrošinājums, maksātas regulāras algas un piešķirts finansējumus, kura citādi ļoti trūkst veselības aprūpes sistēmai. Un kāds ir rezultāts? Līdz šim ar šīs sistēmas palīdzību Latvijā nav atklāts neviens zāļu iepakojuma viltojums. Daži ir atklāti Eiropā un UK, bet tas ir maznozīmīgi. Vēl jo vairāk, šī sistēma pat īpaši nepalīdz, ka pacientiem reizēm tiek izsniegtas nepareizās zāles. Vienam pacientam aptiekā izsniedza nepareiza stipruma rivoraksabanu, lai gan ar QR skenēšanu un e-recepti tam tā nevajadzētu notikt. Iespējams, ka aptiekās darbinieki šo sistēmu izslēdz, jo varbūt tā kavē darba procesu. UK gatavojās šīs direktīvas ieviešanai, bet aptiekas negribēja ieguldīt līdzekļus. Tad pienāca breksits un visi par to aizmirsa. Tad industrija izdomāja, ka QR kodi uz iepakojuma jau tāpat ir nodrukāti, tāpēc tos var integrēt zāļu izsniegšanas procesā, lai mazinātu zāļu izsniegšanas kļūdas. Jaunajās aptiekas sistēmas tagad ir jāskenē visi iepakojumi, un tas ir ļoti palīdzoši. Tas viss ir noticis bez regulējuma, bez valsts finansējuma, bez jaunu institūciju radīšanas. Kā redzams, QR kodu regulējums un finansējums nav palīdzējis Latvijai, savukārt UK bez regulējuma un valsts finansējuma pārbauda QR kodus uz zāļu iepakojumiem. |
| Saturday, December 9th, 2023 | |
| 10:32 am | Tātad Satversmes Tiesa ir pateikusi, ka nevakcinētiem neļaut strādāt, ir tiesību pārkāpums. Tur vēl ir daudzas zinātniskas muļķības, kas nepārsteidz. Pētījumi parāda, ka tikai 20% ārstu ir spējīgi saprast elementāras statistikas lietas. Vairāk šokē tas, ka lieta tika ierosināta tikai par deputātiem. Tas ir tāpēc, ka ZZS atteicās parakstīt pieteikumu tiesai, jo tad nākšoties maksāt kompensācijas atlaistajiem. Izklausās pēc tipiskas diktatūras retorikas, kur cilvēktiesību ievērošana ir mazāk svarīga par nelielām naudas summām valsts mērogā. |
| Tuesday, December 5th, 2023 | |
| 7:11 pm | farmaceitu nākotne Futorologu jājamzirdziņš ir pareģot, kādas profesijas nākotnē nebūs vajadzīgas. Klišejiski tiek minēts, ka, attīstoties AI un mašīntulkošanai, tulkotāju dienas ir skaitītas. Patiesībā tulkotāju profesija ir visstabilākā, jo tulkotāji ir atbildīgi par galateksta jēgu nevis burtisku vārdu vai teikumu pārcelšanu citā valodā. Bet tā ir taisnība, ka ikvienam būs jāmācās kaut kas jauns un nevarēs darbus darīt tieši tāpat kā agrāk. Viena no profesijām, kurai ir pienācis gals, ir farmaceiti, tikai ne visi to vēl apzinās. Šī profesija pašreizējā izpratnē jau neeksistē vairākus gadus. Daudzi iedomājas farmaceitu kā ķīmiķi, kas jauc dažādas mikstūras, ziedes un pulverus un tirgo tās cilvēkiem. Mūsdienās to nedara gandrīz neviens farmaceits. Kad es sāku farmaceita studijas, kaimiņš reiz izteicās, ka farmaceita darbs ir garlaicīgs, jo tā ir tikai tablešu skaitīšana. Arī tā vairs nav farmaceita darbības sfēra. Kad sāku studijas, jau vienā no pirmajām nodarbībām starp studentiem bija diskusija – vai farmaceitam būtu jāņem asins paraugi analīzēm. Daži teica, ka nē, tas ir pārāk riskanti un īsti nav farmaceita pienākums. Es teicu – kāpēc gan ne? Tas būtu ērtāk pacientiem. Šobrīd gan farmaceiti neņem asins paraugus, bet visdrīzāk tāpēc, ka tam nav biznesa jēgas. Ir laboratorijas, kas to spēj paveikt izmaksefektīvāk. Taču kad es tikko biju reģistrējies par farmaceitu, aptieku īpašnieki norādīja – mums ir vajadzīgs farmaceits vakcinētājs, kas var vakcinēt riska grupas gripas vakcinācijas sezonā. Sacīts darīts – 3 stundu nodarbība un rokā ir vakcinācijas sertifikāts (nevis sertifikāts par vakcināciju, kas ļauj iepirkties veikalā, bet tāds, kas ļauj vakcinēt citus :D). Vakcinācija bija tikai iesākums. Farmaceitiem šodien ir jākļūst spējīgiem diagnosticēt un ārstēt vieglas slimības, parakstīt antibiotikas urīnceļu iekaisumam utt. Valdības plāns ir, ka no 2025. gada visiem farmaceitiem ir jābūt neatkarīgiem zāļu parakstītājiem kādā jomā (diabēts, astma, sirds slimības utt.). Tie nebūs tikai 3 stundu ilgi kursi. Jaunie farmaceiti tos apgūs jau augstskolā un praksē. Pārējiem būs jāiet apmēram pusgadu līdz gadu ilgos kursos un praksē pie ģimenes ārsta. Man īsti to negribas darīt, bet citu variantu nav. Šķiet, ka ASV jau šāda sistēma darbojas. Tur šādus noteiktas jomas speciālistus sauc par viduslīmeņa mediķiem (midlevels). UK iezīme ir tikai tā, ka par tādiem ir kļuvuši farmaceiti, kas sāka savu karjeru kā tablešu skaitītāji un ir saglabājies tikai farmaceita nosaukums. Tāpēc es saku, ka farmaceita profesija ir mirusi. Latvijā aptiekās reāli nav farmaceitu, ir tikai pārdevēji, kas skenē zāļu iepakojumus. Daži var konsultēt par slimībām, bet par šo darbu neviens viņiem nemaksā – ne valsts, ne pacients, ne aptiekas īpašnieks. Ir daži farmaceiti slimnīcās, bet kopumā profesija nevar eksistēt bez atbilstošas samaksas. Tad tas ir tikai tukšs nosaukums. Domājams, ka pēc dažiem gadiem arī Latvija pārņems citu valstu pieredzi, farmaceitiem uzņemoties noteiktas ārstu funkcijas. Lai dzīvo farmaceiti! |
| 6:26 pm | Es negribu celt paniku un teikt, ka ir jāceļ trauksme, bet tomēr gribētos, ka Latvija nostiprina robežu, palielina savas aizsardzības spējas un izstrādā plānus un rezerves iespējamam karam. Ir skaidrs, ka Krievijas iebrukums ir ļoti iespējams. Es nezinu, kad un kādā scenārijā, bet ir daudzi varianti, kuros Krievija var izmantot mūsu vājumu un vienkārši ieriebt. Viens variants ir, piemēram, ātri uzbrukt Daugavpilij. Kamēr NATO organizē pretuzbrukumu, vietējie atbalstītāji apbruņojas, saņem gūstā amatpersonas un ierīko bāzi slimnīcā. Vai NATO metīs bumbas uz Daugavpils slimnīcu? Ļoti šaubos, jo vairums latviešu būs žēl savu nevainīgo civiliedzīvotāju. Venecuēla tikko nobalsoja (noviltoja vēlēšanu rezultātus), ka tā ir gatava iekarot Gajānas Republiku. Gajāna nav liela valsts, bet tajā ir daudz derīgo izrakteņu. Ne jau derīgie izrakteņi padara valsti bagātu, bet spēja tos pārvaldīt. Arī Venecuēlā ir daudz naftas, bet pie varas esošā nedemokrātiskā valdība ir novedusi valsti līdz bankrotam un tagad mēģina uzturēt ekonomiku ar citu valstu izlaupīšanu. Nav zināms, kad notiks šis iebrukums, bet ir skaidrs, ka notiek nopietna gatavošanās tam. Kurš aizstāvēs Gajānu? Visdrīzāk jau ka neviens. |
| Saturday, December 2nd, 2023 | |
| 10:17 am | atomenerģija Lasu, ka daudzas valstis būvēs jaunas AES. ASV un UK patiesībā atpaliek ar savām 2 vai 3 jaunām AES. Zviedrijā tās būs 5, Ķīnā 50, un citas valstis paraksta vienošanos, ka jābūvē vēl. Tas viss kopā ar oglekļtīrajiem avotiem – saules paneļiem un vēja ģeneratoriem. Vienīgi Vācija spītīgi atsakās un turpinās dedzināt ogles. Atceros diskusijas cibā, kur marksisti argumentēja, ka nevajag AES. Nebiju domājis, ka jaunākie notikumi tik ātri parādīs, ka viņiem nebija taisnība. Arī Igaunija plāno celt AES, bet Latvija ir ļoti noraidoša par šiem plāniem. Es gan uzskatu, ka ir jāatbalsta Igaunija un varbūt pat jāpiedalās projektā. Baltijas valstīm ir jābūt vismaz vienai AES. |
| Friday, December 1st, 2023 | |
| 5:25 pm | Francijā šobrīd 56% jauniešu atbalsta priekšlikumu, ka dzīvē katram pilsonim atļaut tikai 4 lidojumus ar lidmašīnu. Man jāatzīstas, ka es būšu pārsniedzis šo limitu jau šogad vien. Pagaidām tās ir tikai idejas, bet katra brīvības ierobežošanas politika sākas ar ideju. Bažas par 15 minūšu pilsētām varbūt ir reālas, tikai tās netiks realizētas tieši kā aizliegums pamest pilsētas, bet kādā citā veidā, kas nopietni ierobežo parastā cilvēka pārvietošanās iespējas. Protams, tas nekādi neattieksies uz bagātniekiem vai pašiem politiķiem ar privātajām lidmašīnām. Pārmetumi Kariņam par privāto reisu izmantošanu ir vienīgi par valsts naudas tērēšanu nevis to, ka tas galīgi neatbilst zaļās politikas kursam. Tāpat tviterī no progresīvo gala daudzi lielās ar savām ekoloģiski celtajām mājām, kuras atrodas dabas parkos, izmaksā miljonus un patērē desmitiem reižu vairāk resursu nekā caurmēra māja vai dzīvoklis. Katrs tērē savu naudu kā grib, bet tikai bagātnieki savu izšķērdību un dabas postīšanu drīkst likt zem dabas taupīšanas zīmola. |
| 11:31 am | UK Lloyds ir beidzot slēdzis savu aptieku ķēdes biznesu un vairums aptieku tagad ir pārdotas individuālajiem uzņēmējiem. Lloyds tiešām bija tās slikti pārvaldījis jau vairākus gadus. Kas parāda, ka korporācijām ar konkurenci ir citādas attiecības nekā mazajiem uzņēmējiem. Slikti korporatīvi lēmumi var noturēties ļoti ilgi, jo tiem ir dziļas kabatas. Tai pašā laikā Itālijā ir noticis pretējais – Lloyds ir nopircis visas individuālās aptiekas, pateicoties izmaiņām likumos, kas to tagad atļauj. Ļoti dīvaini tas viss, bet šobrīd šīs aptiekas strādā lieliski. Laikam jau korporācijas ir atkarīgas no to vadītājiem un vadītāji UK nav tie paši cilvēki, kas strādā Itālijā. |
| 4:18 am | šoreiz viss ir citādi... kopš kura laika būt par marksistu ir normāli? |
| Sunday, November 26th, 2023 | |
| 7:17 pm | Fredijs ir marksists, bet viņš atšķirībā no vairuma citu marksistu ir intelektuālis. Tāpēc atļaušos ielikt divus viņa rakstus: Kur ir raksti par skepticismu pret AI? – https://freddiedeboer.substack.com/p/wh Varbūt apsēstība ar AI ir tāpēc, ka dzīve ir pārāk garlaicīga un nav nekādu jaunu atklājumu? – https://freddiedeboer.substack.com/p/wh |
| Saturday, November 25th, 2023 | |
| 9:28 am | Nedomāju, ka kādam cibā vispār interesēs šis raksts par to, ka arī ASV ir tendences bezjēgā tērēt naudu veselības aprūpei. Tas ir tāpēc, ka cilvēki nespēj pieņemt, ka ne visas slimības ir ārstējamas. https://www.sensible-med.com/p/should-i ASV tērē 20% veselības aprūpei, bet apdrošinātāji gribētu, lai tie būtu 40%. Atgādinājums, ka ASV vidējais dzīves ilgums šobrīd nokrities un visi milzīgie tēriņi nav vai nebūs devuši nekādu reālu ieguvumu. |
| Thursday, November 23rd, 2023 | |
| 7:03 am | Baidieties, ļoti baidieties PVO paziņo par jaunu respiratoro vīrusu Ķīnā https://twitter.com/who/status/17274529 Agrāk gan to vienkārši sauca par aukstā laika iestāšanos rudenī vai ziemas sākumā. Visas mirstības līknes izskatās pēc zāģa – ziemā augšā, vasarā lejā – un agrāk tas bija normāli. Tagad tā ir nepārtraukta trauksme un panika :D |