PVO dati – 25% pieaugums mentālo traucējumu izplatībā
PVO ir pamatoti kritizēta par pandēmijas politikām, tomēr jāatceras, ka tai īsti nav ietekmes uz attīstītām valstīm. Zviedrija darīja to, ko tās epidemiologi ieteica, un UK darīja to, ko tās neeksperti ieteica.

Globāli PVO ir nozīmīga loma datu ievākšanā un apkopošanā. Dati ļauj labāk veidot politikas.

Nu lūk, PVO dati ir, ka no psihiskiem traucējumiem cieš kaut kur 15% iedzīvotāju, un pandēmijas ierobežojumu dēļ ir pieaugums par 25%. Tātad kaut kur 4 no 100 cilvēkiem mājsēžu un citu ierobežojumu dēļ ir psihiski traucējumi jau ceturto gadu. Tie pamatā būs jauni vai pusmūža cilvēki, jo reāli neviens ārsts daudz nesatraucas par senioru depresiju. Labākajā gadījumā senioriem paraksta antidepresantus vai antipsihotiskos līdzekļus, kas viņus padara miegainus, un aizsūta mājās gulēt uz dīvāna.

Savukārt jauniešiem un darba vecuma cilvēkiem depresija ir ļoti nopietna problēma. Nekas no iespējamā kaitējuma, ko būtu radījusi saslimšana ar kovidu, nav ar to salīdzināms. Šeit jāpiebilst, ka arī tas, ko daudzi sauc par ilgo kovidu visbiežāk patiesībā arī ir īpaša veida mentālās problēmas, jo vairums cietējiem no ilgā kovida nav nosakāmas nekādas fizioloģiskas atšķirības (tas ir, fiziskā izturība, plaušu kapacitāte utt.), izņemot samazināta oža.

Es jau paredzēju, ka tā būs, tāpēc ļoti iestājos pret nevajadzīgajām mājsēdēm, skolu slēgšanu vai masku un vakcīnu mandātiem. Pat ja daži piesardzības pasākumi varēja būt atzīti kā noderīgi, tie nedrīkstēja būt uzspiesti, jo nodarītais kaitējums no piespiedu pasākumiem varēja būt lielāks nekā no kovida (izņemot senioriem un riska grupām).