extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-02-08 09:31:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iešu tagad apkalpot klientus aptiekā. Pastāstiet man par to, kāpēc Latvijā ir tāds nerakstīts likums atlikumu/čeku nevis iedot cilvēkam rokā, bet nobērt uz letes, lai cilvēks pats to uzlasa. Varbūt doma, ka tieši komunikācijas nobeigums, iedodot preces un naudu rokās un novēlējot jauku dienu, varētu būt cilvēkiem patīkams, ir tikai mana autisma iespaidoti maldi?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2020-02-08 10:03 (saite)
Kā tieši tu gribētu, lai apkalpotu tevi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2020-02-08 10:10 (saite)
"Labdien, prieks Jūs redzēt mūsu aptiekā.

es - vēlos to un to.

Pārdevējs(a) = šeit būs.

es - (redzu uz ekrāna cenu) (samaksāju skaidrā)

Pārdevējs(a) klusumā uz naudas kastītes noliek čeku un atlikumu, un paskatās sejā, rādot, ka ir darījums noticis.

es- (paskatos sejā), paņemu atlikumu (iemetu ziedojumu kastē), čeku, eju prom.

Īsāk sakot, pēc iespējas mazāk verbālās komunikācijas, pēc iespējas ātrāka pirkšana. Taču emocionāls siltums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-08 10:15 (saite)
Es gan neesmu pārdevējs, un es nedrīkstu izsniegt zāles vienkārši pēc pieprasījuma. Man ir jāpārliecinās par to, ka tās lietotājam ir klīniski piemērotas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2020-02-08 10:17 (saite)
Ja man ir recepte(kas man ir no endokrinologa), tad jau it kā pārdevējam ir pienākums pārdot man zāles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-08 10:29 (saite)
Nē, zāles Latvijā izsniedz farmaceiti, nevis pārdod pārdevēji.

Loģiski, ka ar ārsta recepti tu tās dabūsi. Bet farmaceitam tik un tā ir atbildība par to, vai tās tev ir piemērotas. Piemēram, ārsts var būt kļūdījies devā u.tml. Tāpēc neapvainojies, ja tev farmaceits var uzdot dažus jautājumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2020-02-08 10:31 (saite)
tas jau pilnīgi ok.

Man tādas zāles, ka var tikai vienā aptiekā Rīgā dabūt, tāpēc ceru, ka mani drīz tur atpazīs, lai vēl mazāk laika izietu komunicējot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]neetiski
2020-02-08 11:38 (saite)
Skaidrs. Man viena farmaceite prasīsa par nootropilu, vai tad man nebūšot par daudz. Atbildēju, ka tā ārsts ir uzrakstījis. Ar to arī saruna beidzās. Ko šādā situācijā darīt, es taču nezinu pareizāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-08 19:24 (saite)
Vienkārši pastāsti, kādā devā tu tos lieto un ka tieši šāda deva tev palīdz. Šeit doma ir pārliecināties, ka tev tiešām vajag to devu, ko ārsts ir izrakstījis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dombrava
2020-02-08 11:24 (saite)
Latvijā ik pa laikam ir pārbaudes, vērtētāji, kas izliekas par pircējiem. Atskaitē ir ailītes, acu kontakts, sasveicināšanās, cenas nosaukšana, atvadīšanās, varbūt vēl ko piemirsu (to lapu redzēju kādā no pusdienas pārtraukumiem). Plus subjektīvais vērtējums, cik laipna un profesionāla apkalpošana. Es parasti atlikumu rokā devu pensionāriem, jo jutu, ka tā viņiem ērtāk, vispār vēroju cilvēka reakciju, ķermeņa valodu. Ja nav konveijera veikals, kur daudz cilvēku, manuprāt, ir viegli būt laipnam pārdevējam, jo nav noguruma. Daudz kas atkarīgs no darba devēja, ko tur novērtē, vai tikai to, ka esi uz vietas un veic darbu vai arī ko vairāk. Esmu satikusi Latvijā daudz laipnu pārdevēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?