Latvijā ik pa laikam ir pārbaudes, vērtētāji, kas izliekas par pircējiem. Atskaitē ir ailītes, acu kontakts, sasveicināšanās, cenas nosaukšana, atvadīšanās, varbūt vēl ko piemirsu (to lapu redzēju kādā no pusdienas pārtraukumiem). Plus subjektīvais vērtējums, cik laipna un profesionāla apkalpošana. Es parasti atlikumu rokā devu pensionāriem, jo jutu, ka tā viņiem ērtāk, vispār vēroju cilvēka reakciju, ķermeņa valodu. Ja nav konveijera veikals, kur daudz cilvēku, manuprāt, ir viegli būt laipnam pārdevējam, jo nav noguruma. Daudz kas atkarīgs no darba devēja, ko tur novērtē, vai tikai to, ka esi uz vietas un veic darbu vai arī ko vairāk. Esmu satikusi Latvijā daudz laipnu pārdevēju.