extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-02-08 09:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iešu tagad apkalpot klientus aptiekā. Pastāstiet man par to, kāpēc Latvijā ir tāds nerakstīts likums atlikumu/čeku nevis iedot cilvēkam rokā, bet nobērt uz letes, lai cilvēks pats to uzlasa. Varbūt doma, ka tieši komunikācijas nobeigums, iedodot preces un naudu rokās un novēlējot jauku dienu, varētu būt cilvēkiem patīkams, ir tikai mana autisma iespaidoti maldi?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dombrava
2020-02-08 11:24 (saite)
Latvijā ik pa laikam ir pārbaudes, vērtētāji, kas izliekas par pircējiem. Atskaitē ir ailītes, acu kontakts, sasveicināšanās, cenas nosaukšana, atvadīšanās, varbūt vēl ko piemirsu (to lapu redzēju kādā no pusdienas pārtraukumiem). Plus subjektīvais vērtējums, cik laipna un profesionāla apkalpošana. Es parasti atlikumu rokā devu pensionāriem, jo jutu, ka tā viņiem ērtāk, vispār vēroju cilvēka reakciju, ķermeņa valodu. Ja nav konveijera veikals, kur daudz cilvēku, manuprāt, ir viegli būt laipnam pārdevējam, jo nav noguruma. Daudz kas atkarīgs no darba devēja, ko tur novērtē, vai tikai to, ka esi uz vietas un veic darbu vai arī ko vairāk. Esmu satikusi Latvijā daudz laipnu pārdevēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?