extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2019-03-10 17:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
California rail ≈ Rail Baltica?
Lasīju par Kalifornijas ātrgaitas dzelzceļa būvi, kuras izmaksas pieauga un pieauga un pieauga, līdz beigās štata vadība jau domā šo projektu pārtraukt. Sākumā bija ieplānots, ka tas izmaksās ap 5 miljardiem, bet pēc tam palielināja līdz 7 miljardiem, un beigās jau teica, ka bez 10 miljardiem neiztiks. Bet tas bija tikai sākums, jo šobrīd reālās izmaksas tika aplēstas ap 79 miljardiem, un citi pat pieļauj, ka tas varētu pat sasniegt 100 miljardus. Atteikšanās gan ir ļoti sāpīga, jo tad štatam būs jāatmaksā federālās subsīdijas ap 4 miljardiem, bet tāpat ir skaidrs, ka uzbūvēt arī nav jēgas, jo šo summu ieguldītāji nekad neatpelnīs.

Protams, amerikāņi ir meistari izmaksu palielināšanā. Raksta, ka štats vien esot maksājis dažādiem konsultantiem pa pusmiljonam, lai gan šo konsultantu vienīgais ieguldījums bija vairāk nekā 1000 izmaiņu panākšana līgumā, kas štatam attiecīgi esot papildu izmaksājis 5 miljardus. Bet nevajag arī par zemu novērtēt Eiropas administratīvo elli. Labs piemērs ir jaunā Berlīnas lidosta, kura joprojām nav atklāta un nauda tik tērējas un tērējas.

Te ir jājautā, vai gadījumā Rail Baltica nesagaidīs tāds pats liktenis? Vai viss projekts nav balstīts uz tādas romantiskas bāzes. Protams, garāki braucieni ar vilcienu ir ērtāki. Vilciena satiksme Londona-Parīze ir ērtāka nekā lidošana, bet diemžēl arī dārgāka. Arī Lamanšas tunelis nekad nav bijis pelnītspējīgs. Jāņem vērā, ka Baltijā nav tādu speciālistu, kas spētu šāda apjoma projektus pavilkt, un visas izmaksas būs vēl augstākas nekā Vācijā līdzīgos projektos. Sākotnējās ieplānotās izmakas 5.8 miljardi eiro nešķiet diez ko ticamas.

Es nespēju iedomāties, kā Rail Baltica varētu sevi atpelnīt. Šobrīd braucēju pat ar autobusiem nav pārāk daudz. Viena vilciena līnija arī neko daudz nenozīmē, jo tāpat neaptver visu Latviju un lielākajai daļai vajadzēs braukt līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai ar mašīnu, ka galu galā labāk ir tāpat aizbraukt ar mašīnu. Tālākos ceļojumos visdrīzāk arī vairāk lidos, jo vilciena biļetes būs dārgākas un vidējā latvieša pirktspēja jebkurā gadījumā būs mazāka nekā Londonas vai Parīzes banku sektorā nodarbinātajiem. Daudz labāk būt par šo naudu uzbliezt kārtīgu autobāni ar divām joslām katrā virzienā, lai var normāli aizbraukt. Nākotnē aizvien vairāk mašīnu būs ar uz elektrību vai vismaz automātisko braukšanu pa joslām, ka lielākais apgrūtinājums būs ceļu trūkums. Ceļi atpelnītos daudz ātrāk, pat ja nāktos uz laiku piemērot maksu. Piemēram, Polijā arī uzbūvēja maksas autobāni no Varšavas līdz Vācijai, un par braucēju trūkumu nevar sūdzēties.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2019-03-14 23:04 (saite)
Globāls šajā gadījumā tas ir tāds, kas nekalpo primāri vietējo iedzīvotāju vajadzībām, bet tiem, kas grib ceļot pa ES. Vairums no tiem nebūs no Latvijas, iespējams, daudz vairāk būs tieši tranzītā vai iebraucēji no citām valstīm. Salīdzinājumā, ar vilcienu no Rīgas uz Jūrmalu visvairāk izmanto tieši vietējie iedzīvotāji, varbūt pat 300x2 reizes gadā. Neliels uzlabojums ērtības tiks izjusts katru dienu salīdzinājumā ar Rail Baltica, kas noderēs varbūt 1 vai 2 reizes gadā, lai atvaļinājumā vai komandējumā.

Arī A1 vairums izmanto vietējie braucēji, lai no Rīgas un citām Latvijas pilsētām brauktu uz Saulkrastiem vai Ainažiem. Ar Air Baltica tāda plāna nav (ja neskaita nelielo atzaru uz lidostu, ko principā varētu tāpat uzbūvēt arī bez Rail Baltica).

Es neredzu iemeslu, kāpēc lai ES naudu nevarētu novirzīt tieši vietējam dzelzceļam. Tāpēc tavs salīdzinājums, ka vietēji ar 54 miljoniem neko tāpat iesākt nevarētu, nebija īsti korekts. Pie līdzīga ES finansējuma (85%) tie būtu 360 miljoni, kas jau vairs nav nekāda mazā summa. Cik atceros vilcienu iepirkumos laikam bija paredzēts saņemt ES fondus, bet vietējie šeptmaņi kaut ko nolaida grīstē.

Arī ES fondi nav bezgalīgi, un uz tiem attiecas opportunity cost kā uz jebkuru citu naudu. Varbūt tikai atšķiras to administrācija. Ja vietējos projektos ir risks, ka salaižam grīstē, tad tieši tādi paši riski attiecas uz Rail Baltica. Beigās tās summas varētu būt daudz lielākas un visu var nākties atmaksāt. Tāpēc man tieši likās ļoti līdzīgs salīdzinājums ar California Rail nedienām. Vispirms pierādīsim, ka varam kaut ko izdarīt līdz galam paši savās mājās, un tad jau varēs vilkt tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2019-03-14 23:27 (saite)
Apgalvojumam, ka tas nekalpos primāri vietējo iedzīvotāju vajadzībām, ir vājš pamats.

Pirmkārt, iespēja aizbraukt pa stundu pusotru uz Viļņu/Kauņu/Tallinu ir riktīgs būsts iedzīvotāju mobilitātei. Strādāju tur, dzīvoju te, vai otrādi. Es, protams, minēju tikai faktorus, kas interesē mani, bet reāli tas palīdzētu visiem, kas strādā vienā valstī un labprāt paturētu ikdienas saikni ar otru.
Tāds pats būsts, protams, derētu arī Daugavpils-Rīga vai citos virzienos, bet rekur būs vismaz viens.

Nerunāsim par komandējumiem, patlaban konkrēti firmai, kur es strādāju, ir vienas datorsistēmas piegādātājs no Kauņas. Lai viņus dabūtu uz šejieni kaut ko pielabot vai izpētīt (ne visu var caur Skype), viņiem ir čakars un mums ir čakars, jo autobuss ir ilgi un arī lidmašīna due to all the security etc nav nemaz tik ātri. Ar vilcienu viņi varēs atbraukt no rīta un vakarā jau braukt atpakaļ. Un nebūt mēs neesam tādi meža dīvainīši ar šādiem piegādātājiem.

Otrkārt, cik saprotu, LDz iekasē taču naudiņu par kravām, kas iet caur LV teritoriju. Līdz ar to jebkura krava, arī ja tā nav domāta LV, nestu pienesumu.

Treškārt, 'iebraucēji no citām valstīm' ir būsts tūrismam un hospitality business. Interesanti gan zināt, kā tas nepalīdz vietējiem.

Ceturtkārt, es nezinu, vai A1 "vairums" izmanto vietējie braucēji. Tas savā ziņā būtu loģiski, bet vai tā ir (vietējo jau arī nemaz nav tik daudz)? Varbūt tomēr vēl vairāk to izmanto fūres? Got any data?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-03-15 00:06 (saite)
Tieši to mums arī nevajag – lai vairāk cilvēku strādātu ārzemēs. To jau tā ir pārāk daudz, un šī masu imigrācija jau radījusi lielas problēmas pašā ES. Nav noslēpums, ka Breksits lielā mērā ir atbilde pārāk lielajai imigrācijai no ES.

Es saprotu, ka tieši tev vai tavam uzņēmumam tas būtu finansiāli izdevīgi, ka var ērti atbraukt kāds speciāls, bet paskaties uz šo lietu plašāk. Šobrīd ja tu nevari šo speciālistu dabūt šeit, tad tas dod iespēju kādam vietējam speciālistam. Jā, viņš varbūt nav tik labs, bet viņam var rasties iespēja, kas citādi nebūtu pieejama.

Tūrisms arī nav nekāda labā lieta. Tas var būt tāds pats lāsts kā nafta, jo novirza vietējos resursus un darbaspēku uz tūristu apkalpošanu, tādējādi kavējot citu nozaru attīstību, kam var būt lielāka noderība attīstībai. Es tieši par šo domāju, redzot Tenerifes situāciju, kur 30% ienākumu ir no tūristiem. No vienas puses viņiem ir labāka finansiālā situācija nekā citur Spānijā, pat samērā laba infrastruktūra visā salā, bet citas nozares klibo. Tur pat ir arī universitāte La Laguna pilsētā, bet ar iegūto izglītību ir grūti atrast darbu. Bezdarbs ir ļoti augsts un cilvēki ar labu izglītību spiesti strādāt bāros vai viesnīcās, jo tādas ir vairums pieprasīto darba vietu. Ja citās nozares vēl var apgūt jaunas tehnoloģijas, attīstību, veidot karjeru, tad darbs tūrisma sektorā ir kā strupceļs, jo būtībā jau nekas nemainās. Ja tev bija restorāns pirms 50 gadiem, tad arī šodien tas būs tikai restorāns ar tādiem pašiem veicamajiem manuāliem darbiem.

Par A1, pat bez visas statistikas paskaties pie Rīgas, ar kādiem mašīnas numuriem vairums brauc? Vairums vienmēr ir bijis ar LV. Ja tas lielākoties būtu būtu tranzītam, tad būtu daudz vairāk citu valstu numuri.

Es nesaku, ka globāla kustība ir principā slikta. Bet šeit ir jautājums par to, kādā apjomā tā ir labvēlīga, un kad jau tā rada nevēlamas sekas. Mēs to īsti nezinām, jo mums nav šādas reālas pagātnes pieredzes. Vairums lielās imigrācijas pagātnē vienmēr bija saistītas ar kariem. Bet citādi tā bija ļoti maza apjoma – pretējā gadījumā neeksistētu ģenētiskās atšķirības starp tautām. Mēs pārāk viegli esam pieņēmuši dogmu, ka nekontrolēta brīvā kustība ES robežās ir viennozīmīga pozitīva, un ignorējam to, ka var būt arī daudz negatīvo seku – gan individuāli – vairums neseno imigrantu UK nejūtas ērti – gan arī sabiedrības līmenī – rodas spriedze starp vietējiem un imigrantiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?