globālisma paradoksi
Ķīna tiecas kļūt par uzvarētājiem zaļās enerģijas attīstībā. Šis vēlreiz parāda, cik bezjēdzīgas ir Kjoto vai Parīzes vienošanās, kas ir tendētas uz biznesa (arī zaļā biznesa) bremzēšana, kamēr pasauli izglābs tieši pretējais – inovācijas un konkurence par vislabākajiem risinājumiem.

Tas vēlreiz liek aizdomāties, ka globālismu visbiežāk piesauc megakorporācijas, kuras patiesībā cenšas ierobežot cilvēku brīvības. Vislabākais piemērs ir izklaides industrija, kas lobē autortiesību un patentu likumus, lai ierobežu cilvēku iespējas brīvi patērēt saturu. Es atceros vēl tos labos laikus, kad Netflix bija DVD piegāde pa pastu (ASV teritorijā). DVD formātā parasti bija izvēle starp vairākām ieskaņotām valodā un subtitriem. Eiropiešiem jau patīk skatīties filmas oriģinālvalodā un lasīt subtitrus. Pieļauju, ka nepatika pret anime dauziem ir tikai tāpēc, ka viņi nekad nav klausījušies anime japāņu valodā. Pat subtitru oficiālie tulkojumi vienmēr ir bijuši tik pliekani un nebaudāmi salīdzinājumā ar fantranslations.

Tagad Netflix ir pieejams internetā, bet.. un Tas ir ļoti liels BET.. Parasti tikai vienā valodā un pat bez subtitriem. Sanāk, ka interneta attīstība un legālas filmas internetā ir ierobežojusi mūsu iespējas. Nesen pamanīju youtube ļoti jauku Kolumbiešu seriāla 1. sēriju – La Hipocondriaca. Tas ir viss, kas vajadzīgs – spāņu valoda, medicīnas kļūdas, cilvēku reakcija uz tām, komēdija utt. Bet Netflix to piedāvā tikai Meksikā! Ir pat īpaši proksi serveri, kas piedāvā apiet ierobežojumus, taču galu galā tas ir pārāk sarežģīti, un interneta pirātisms ir vēl aktuālāks kā nekad agrāk.

Šis nedaudz saskan ar gnidrologa rakstu, ka nevajag ticēt, ka globālisms vienmēr ir mūsu labā.