kā darbojas apziņa... un kāpēc kristietība var saturēt dažas atbildes par to
Ir taču sācies jaunais mācību gads, tāpēc pienāktos apgūt kaut ko jaunu, nevis turpināt cepties par tām pašām mūžsenajām tēmām... Nu, lūk, SSC piedāvā predictive processing teorijas apskatu, kas var izskaidrot gandrīz visu par smadzeņu darbību. Tā nav nokritusi negaidīti visiem uz galvas, jo idejas, ka smadzenes strādā Beiziāna statistiskajā režīmā jau bija izteiktas krietnu laiku iepriekš. Pamatideja ir tā, ka mūsu uztvertā realitāte nav jutekļu uztveres izveidota, bet mūsu prognozējošo iedomu radīta, kuru tikai pēc vajadzības piekoriģē jutekļi. Ja jutekļi aptuveni apstiprina mūsu prognozes, tad smadzenes nemaz nepūlas iedziļināties uztverē, bet pieņem, ka lietas ir tādas, kādas tās ir iedomātas. Tagad daudzas lietas ir saliktas kopā un mēģināts arī izskaidrot, ar ko šis procesings atšķiras autistiem vai šizofrēniķiem.

Man visnozīmīgākais secinājums šķita atziņa, ka konflikta situācijās mēs vienmēr par zemu novērtējam to, cik stipri mēs kaitējam pretiniekam, salīdzinājumā ar to, cik stipri mums kaitē pretinieks. Jo mēs jau iepriekš paredzam savas rīcības un ja viss izdodas, tad nepiešķiram tam lielu vērību. Savukārt, citu rīcības var būt negaidītas, kas prasa lielāku iedziļināšanos, kā dēļ tas tiek novērtēts vairāk. Tāpēc konfliktu rezultāts bieži ir vardarbības eskalācija.

Domājot par iespējamiem šo biasu risinājumiem prātā ienāca vienīgi kristiešu pazemības maksima. Varbūt tieši tajā ir visa jēga – ka formula piedot citiem vai pat pagriezt otru vaigu tiem, kas sit, ir tikai formula smadzeņu biasu kompensācijai, lai sabiedrībā mazinātu konfliktus. Tas nav jāuztver absolūti, jo ja ienaidnieks uzsāk genocīdu, tad ir jācīnās pretī. Un tomēr, varbūt tajā slēpjas atbilde, kāpēc noteiktā laika periodā kristiešu valstis strauji attīstījās, kamēr islāma valstis regresēja. Pat pie vienāda sākumstāvokļa un līdzīgas tiesu varas stingrības, kristieši vēl praktizēja pazemību, kas noveda pie lielākas sadarbības un sabiedrības uzplaukuma. Savukārt valstis, kurās valdīja princips “acs pret aci, zobs pret zobu”, pieredzēja tikai vardarbības eskalāciju.

Nesaku, ka obligāti jābūt reliģijai. Tomēr ir vērts padomāt, ka daudzās pagātnes kultūrās slēpjas liela gudrība, un ka mēs bez izpratnes varam noraidīt kādu tumsonīgu tradīciju, bet pēc tam piedzīvot negatīvas sekas, ko radīs šo tradīciju neapdomāta noraidīšana.