extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-12-17 07:56:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
zinātnes feils
Tātad ap 25 cilvēki Latvijā varētu būt inficēti ar C hepatītu, saņemot inficētas asinis. Tas nav daudz uz kopējo cilvēku skaita, tomēr nepatīkami. Īstais zinātnes feils bija Ēģiptē, kur ar C hepatītu ir inficēti 21% iedzīvotāju. Tā kā Ēģipte ir liela valsts, iespējams, vairāk cilvēku pasaulē ir inficēti ar šo slimību tieši medicīnas, nevis kāda cita iemesla dēļ.

Grūti pat iedomāties, cik vēl ir daudz lietu, kas šodien tiek uzskatītas par absolūti drošām, nākotnē izrādīsies ļoti kaitīgas. Lai gan cilvēka augstprātība saka pretējo – ka mēs taču esam tie gudrākie un šie riski ir pietiekami izvērtēti un šādi feili ir neiespējami.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2016-12-17 12:56 (saite)
Nu traki. ADC ik pa laikam ziņo, ka trūkst tur tādas vai šitādas grupas asinis, rīko akcijas, braukā ar busiņiem, a ārsti tikmēr laistās ar ziedotajām asinīm pa labi un kreisi bez nopietniem iemesliem. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 13:02 (saite)
Nelaistās jau, bet dara precīzi pēc vadlīnijām. Riskus jau nevar tik viegli izvērtēt individuāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2016-12-17 13:02 (saite)
Laistās bez iemesla, nudien:

No šejienes:
Uz šo brīdi ir 195 asins komponenti, kuri ir nosūtīti uz 28 ārstniecības iestādēm. No tiem donoru centrs saņēmis atbildes no ārstniecības iestādēm par 89 gadījumiem, no kuriem 55 gadījumos pacients ir miris no pamatsaslimšanas..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 13:05 (saite)
Kas apstiprina teikto, ka asins pārliešana tikai samazina riskus, nevis ir kā brīnumlīdzeklis, kas izglābj dzīvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2016-12-17 13:08 (saite)
Vispār jau tu teici, ka "tādi kardināli gadījumi .. ir reti". Ja šobrīd ir zināms par 89 pārliešanām, no kurām vairāk kā puse tomēr neglāba dzīvību, tas apgāž tavu apgalvojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 13:15 (saite)
Šiem cilvēkiem asins pārliešana nebija vajadzīga, jo viņi tāpat nomira. Pieņemsim, ka viena transfūzija samazina risku par 5%, šiem cilvēkiem risks bija zem 5% svītras, daži būs 5% robežās (kad glābj dzīvību), un daudziem tas būs virs 5%, kad asins pārlieša uzlabotu atveseļošanos, bet bebūtu dzīvībai izšķiroši.

Tāpēc jau arī ir tāds hajs sacelts par C hepatīta inficēšanos iespējamību. Es teiktu, ka 25 cilvēki ir pieļaujams risks, tomēr daudzi to uzskata par feilu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2016-12-17 13:19 (saite)
"Pieņemsim, ka viena transfūzija samazina risku par 5% .."

Klau, zaķīt, tu kā medīcīnai tuvāk stāvošs cilvēks nekā es gan varētu celt diskusijas kvalitāti, noskaidrojot pamatotus riska aprēķinus, nevis fantazējot ar no dibencauruma izvilktiem paša pieņemtiem 5%, ok? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 13:35 (saite)
Medicīna nav tik precīza. Tava vēlme labi parāda, ka cilvēkiem ir vājš priekšstats par risku izvērtējumu medicīnā. Šodien no katras labās lietas (antibiotikas, antidepresanti, utt.) tiek mēģināts izspiest maksimālo, ka tiešām ir jābaidās no pārmērīgas lietošanas radītā kaitējuma.

50% izrakstīto zāļu nekad netiek lietotas. Nevar apgalvot, ka ja cilvēki tās tiešām izdzertu, tad nācijas veselība būtu daudz augstākā līmenī. Bet nu protams, zāles arī ļoti palīdz un uzlabo veselību un pat glābj dzīvības, tikai kādos gadījumos?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2016-12-17 13:24 (saite)
"Šiem cilvēkiem asins pārliešana nebija vajadzīga, jo viņi tāpat nomira" - tādu pašu, khm, argumentu varlikt galdā, lai nahrenizētu visu medicīnu kā tādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 13:47 (saite)
Neredzu kā. Mediķi nav brīnumdari, bet medicīna šos riskus vairumā gadījumu samazina. Šis ir tieši par risku samazināšanu. Es apzinos, ka man pagrūti izskaidrot šo ideju viegli saprotamā veidā, bet noteikti vēl padomāšu par to.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2016-12-17 13:54 (saite)
Nujā, ja Tava pieeja ir no zila gaisa pagrābt kaut kādus 5% riska, un kad palūdz realitātei tuvāku novērtējumu, tad pēkšņi medicīna vairs nav tik precīza, tad varētu būt pagrūti kaut ko izskaidrot.

Variants "nomira no pamatslimības" = "veiktās procedūras nebija vajadzīgas" arī ir ārkārtīgi primitīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 14:02 (saite)
Ja reiz nomira, tad taču tā kā būtu skaidrs, ka procedūras nepalīdzēja.

Jeb tu varbūt domā, ka vajadzēja savākt ziedojumos kādu miljonu un šis cilvēks būtu izdzīvojis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2016-12-17 14:09 (saite)
Papildus binārajam "nomira/nenomira" ir arī tādas lietas kā dzīves ilgums un kvalitāte. Konkrētajā Latvijas gadījumā, protams, diez vai īpaši nozīmīgu lomu spēlē, bet vispārīgā gadījumā procedūru nepieciešamību vērtēt tikai pēc sprāgoņu skaita ir ļoti virspusīga pieeja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-12-17 14:17 (saite)
Tas jau skaidrs, bet cik saprotu tas ir par <2 gadiem. Visdrīzāk jau atrašanās slimnīcā, mēģinājumi glābt, bet neveiksmīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?