extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2022-08-27 18:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Runājot par mitekļu trūkumu Latvijā, es īsti nezinu, cik šī problēma ir nopietna šobrīd. Ir zināms, ka lielas problēmas ir ASV, kur NIMBY (not in my backyard – tikai ne manā pagalmā) ir ierobežojuši jaunu dzīvokļu celtniecību, tāpēc ASV ir ļoti daudz bezpajumtnieku.

Mani vecāki ir no Rīgas, tur dzimuši, auguši, strādājuši. Bet kad viņi apprecējās un sāka dzimt bērni, tad radās jautājums, kur tad visiem dzīvot? Ar bērniem kopmītnēs ir grūti, bet Rīgā dzīvokli dabūt bija neiespējami. Tā nu viņi pārcēlās uz laukiem, kur pēc dažu gadu darba nopirka vecu lauku māju, un izaudzināja tur 8 bērnus.

Vietām laukos cēla arī hruščovkas jeb tā sauktās tipveida daudzdzīvokļu mājas. Cibā bija diskusija, ka ir laiks tās nojaukt, jo kā padomju mantojums vairs nav labvēlīgs mūsdienu sabiedrībai. Pret to bija protesti, jo varu iedomāties, ka ne visiem ir līdzekļi iegādāties vai uzcelt kaut ko labāku. Bet tā vai citādi šīs hruščovkas bija progress mājokļu krīzes risināšanā. Var kritizēt padomju laikus par daudzām lietām, bet ne par šo māju celšanu, jo bez tām situācija būtu bijusi daudz smagāka.

Hruščovkas pēc mūsdienu standartiem nav diez ko ērtas dzīvošanai. Tualetes un vannas istabas tajās ir ļoti nelielas, tām ir slikta siltumizolācija un tās nav celtas no kvalitatīviem materiāliem. Tomēr cilvēkiem, kas laukos pārvācās no viensētām uz šādiem dzīvokļiem, tas bija liels uzlabojums. Daudziem patīk idealizēt dzīvi viensētās, tām noteikti ir daudzi labi aspekti, bet no ērtību viedokļa dzīve tajās nepavisam nebija viegla.

Īpaši grūti bija ziemās. Apkures sistēma parasti bija tik vāja, ka durvis nācās aizklāt ar segām. Visos logos bija leduspuķes. Droši vien iekšā temperatūra nebija augstāka par 8–10 grādiem. Šādās mājās nebija ne tualešu, ne vannas. Tas nozīmē, ka pat ziemas naktīs, lielajā spelgonī nācās brist uz āra tualeti. Kad jau tas bija pavisam grūti, tad tika izmantoti naktspodi vai arī virtuvē ielikts spainis, kur nokārtoties nakts laikā. Varēja nomazgāt tikai seju ūdens bļodā, un reizi nedēļā iet uz pirti.

Savukārt ārā taciņa uz aku vai tualeti biežo atkušņu dēļ drīz apledoja un pārvērtās par ledus valnīti. Reizēm tās apkaisīja ar smiltīm vai pelniem, lai cilvēki nekristu no tām nost. Personīgā automašīna bija tikai retajam, tāpēc ceļš uz autobusa pieturu parasti netika tīrīts, un ja naktī bija snidzis, tad pirmajam nācās dziļi brist sniegā. Nākamais jau varēja iet viņa pēdās.

Šādos apstākļos tie, kas varēja pārcelties uz hruščovkām, bija ieguvēji. Ja tagad šķiet, ka vajadzīgi labāki mitekļi, tad valstij būtu aktīvi jāveicina un jāatbalsta to celšana, jo ar aizliegšanu nekas jau netiks panāks. Valsts varētu uzcelt arī jaunus mitekļus vietās, kur ir vislielākā dzīvojamo platību krīze.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]porcupine
2022-08-28 11:34 (saite)
"tais pašos padomju laikos tu nemaz normāli iekārtot savu dzīvi nevarēji" - šis apgalvojums bieži lasīts un nešķiet īsti pamatots - labi pārzinu savu vecāku un viņu studiju laiku draugu dzīves gājumus. Paaudze, kam 50. gadu pats sākums bija studiju uzsākšanas laiks, lielākā daļa - viensētnieku bērni no visas Latvijas, satikušies Rīgā, lai kļūtu par inženieriem (lai ko tas arī nozīmētu mūsdienu izpratnē). Tuvinieku atbalsts ikvienam (kartupeļi un speķītis līdzņemšanai, kad students brīvdienās utml.), jo pārliecība, ka izglītība būs tramplīns uz vieglāku un pārtikušāku dzīvi. Un vairumā gadījumu tā arī notika - pēc studijām jaunie speciālisti - mežu inženieri, zemes ierīkotāji, lauksaimniecības tehnikas konstruktori u.c. (50. gados Lauksaimniecības akadēmija atradās Rīgā) - saņēma šādas tādas priekšrocības: iespēju tikt uzņemtiem atsevišķā dzīvokļu rindā, dažs, saņēmis darba norīkojumu uz attālāku Latvijas nostūri, jēdzīgu dzīves mītni dabūja uzreiz. Un kas interesanti - viņi visi ļoti labi saprata sistēmas absurdumu, taču pragmatiski savas dzīves apstākļus centās uzlabot nebūdami nedz komjauniešu aktīvisti, nedz kompartijas biedri, vienkārši izvēlējās profesijas, kurās trūka speciālistu un cik necik bija atbalsta mehānismi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-28 12:08 (saite)
Man šķiet, ka tieši padomju laikos cilvēki ar izglītību caurmērā algās saņēma tikpat cik melnstrādnieki. Tur bija pozitīvi, ka cilvēki izglītojās interešu nevis naudas dēļ. Bet tikai tāpēc vien, ka viņi varēja uzreiz saņemt dzīvokli kaut kur perifērijā, vēl nepadara to par pārtikušu dzīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]porcupine
2022-08-28 13:06 (saite)
Vēl ir tāda lieta kā prestižs - vecāki un viņu draugi ārkārtīgi lepojās, ka ieguvuši izglītību, tas bija kaut kas vairāk kā nauda (lai gan manas atmiņas ir par ļoti pārtikušu bērnību - nekad nekā netrūka). Un visticamāk melnstrādnieki tajā laikā pelnīja vairāk, taču tajā sabiedrībā, kurā uzaugu, bērnus biedēja tā: - Ja slikti skolā mācīsies, dabūsi iet uz rūpnīcu strādāt! ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-28 13:13 (saite)
Man arī dzīve viensētā bez iekšējas tualetes un tekošā ūdens bērnībā likās kā pasaka. Bet tagad es vairāk novērtēju to slogu, ko uzņēmās mani vecāki, lai to visu uzturētu.

Prestižs jeb sabiedrības noslāņošanās pēc statusa (nevis radītās vērtības) ir viena no sliktākajām padomju sistēmas iezīmēm. Noteiktos amatos tev varēja būt viss – darba auto, palīgstrādnieki, kurus tu reizēm varēji izkomandēt celt savu privātmāju utt. Un arī varēji to visu vienā mirklī zaudēt, ja kriti partijas nežēlastībā.

Interesanti arī tas, ka pēcpadomju valstīs cilvēku skaits ar augstāko izglītību bija fenomenāli augsts, taču vairums vairs nespēja atrast darbu brīvās konkurences apstākļos. Kaut kā labi sasaucas ar Noasa vērojumu par elites pārprodukciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?