Man arī dzīve viensētā bez iekšējas tualetes un tekošā ūdens bērnībā likās kā pasaka. Bet tagad es vairāk novērtēju to slogu, ko uzņēmās mani vecāki, lai to visu uzturētu.

Prestižs jeb sabiedrības noslāņošanās pēc statusa (nevis radītās vērtības) ir viena no sliktākajām padomju sistēmas iezīmēm. Noteiktos amatos tev varēja būt viss – darba auto, palīgstrādnieki, kurus tu reizēm varēji izkomandēt celt savu privātmāju utt. Un arī varēji to visu vienā mirklī zaudēt, ja kriti partijas nežēlastībā.

Interesanti arī tas, ka pēcpadomju valstīs cilvēku skaits ar augstāko izglītību bija fenomenāli augsts, taču vairums vairs nespēja atrast darbu brīvās konkurences apstākļos. Kaut kā labi sasaucas ar Noasa vērojumu par elites pārprodukciju.