Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2016-02-26 20:34:00

priecīgas brīvdienas...
Bet neaizraujieties, jo psihiatriem ir priekšlikums klasificēt laimes sajūtu kā garīgu slimību.

[..]the argument that happiness be excluded from future classifications of mental disorder merely on the grounds that it is not negatively valued carries the implication that value judgments should determine our approach to psychiatric classification.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	gedymin 2016-02-26 23:34 (saite)
	Vai tad par slimību ir jēga saukt kaut ko, kam nav kaitīgu seku? Utinānam, piemēram, ir grāmata par romantisko mīlestību kā psihiskiem traucējumiem, bet tā tomēr ir cita opera, no tās bieži cieš gan pats, gan citi. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2016-02-26 23:41 (saite)
	Tātad tu atbalsti vērtību skalas piemērošanu, lai kaut ko nosauktu par slimību vai nē? :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gedymin 2016-02-27 12:13 (saite)
	Protams, ka jā. Citādi jebkādu novirzi no aritmētiskā vidējā vai mediānas varētu klasificēt kā slimību. Tas jau ir mēģināts, nekas labs nesanāca. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2016-02-27 12:38 (saite)
	Vai tad nebija otrādi? Tieši negatīvi vērtētās lietas tika uzskatītas par garīgām slimībām, neatkarīgi no tā, cik tās ir izplatītas – masturbācija, homoseksualitāte. Šodien šīs lietas varētu būt autisms, psihopātija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gedymin 2016-02-27 17:28 (saite)
	nu, homoseksualitāti jau vērtēja kā noziegumu/slimību tieši tāpēc, ka tā ir novirze, nevis tās objektīvo seku dēļ. protams, arī bībelei sava loma tādā viedoklī bija, bet pamatā jau tas bija pats no sevis sabiedrības konservatīvisma dēļ, es domāju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-02-27 19:18 (saite)

Labs mēģinājums, bet neizklausās ticami, ka tas bija novirzes no normas dēļ. Arī masturbācija ir norma, bet pat to uzskatīja par slimību. Bet retākas seksuālās prakses, piemēram, anālais sekss, nekad par slimību nav uzskatīts.

Autisms ir vēl labāks piemērs – to agrāk neuzskatīja par psihisku slimību, lai gan ir novirze. Nu bija tāds ciema idiots, bet šis idiots atrada ar ko nodarboties un bija labi. Ir teorija, ka senos kalendārus veidojuši autisma spektrā esošie. Zinātne vispār ir autistiska padarīšana, Ņūtons arī bija autists. Bet kad visiem bērniem bija jāsāk iet skolā, tad kļuva skaidrs dažiem ir problēma nosēdēt skolas solā un apgūt vielu kopā ar pārējiem. Tāpēc uzreiz tā kļuva par slimību, jo neatbilst mūsdienu vērtībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gedymin
2016-02-27 21:13 (saite)

stop, tas nav tik vienkārši. izglītība, piemēram, ir mūsdienu vērtība, bet ne katrs, kurš nevēlas izglītoties, tiek atzīts par slimu.
drīzāk jau attiecībā uz slimībām cilvēki ir pasākuši būt vairāk konsekvenciālisti - tas, ko shrdlu teica. ja var noformulēt vispārīgi, tad drīzāk domāju, ka svarīgi šajā jomā ir būt https://en.wikipedia.org/wiki/Satisficing, nevis maximizing aģentiem - t.i. slimība ir nevis vienkārša novirze no ideāla, bet kaut kas, kas reāli traucē dzīvot.
bet vispār man vajadzētu atturēties kategoriski izteikties par lietām, kuras ne īpaši pārzinu, zinu, vienkārši tā (kategoriski) ir īsāk un bieži vien arī interesantāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-02-27 23:39 (saite)

Man tavs piemērs nav saprotams. Ja tu nelaidīsi bērnus uz skolu vai kā citādi neapmācīsi viņus (mājmācība), tad tev viņus vienkārši atņems. Bet ja bērns nespēs mācīties, tad viņu noteikti pasludinās par garīgi slimu. Bet ja tu runā par augstskolu, tad tas nav tomēr tāds universāls uzstādījums vai vērtība, ka visiem tajā ir jāmācās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gedymin 2016-02-28 12:29 (saite)
	Tas galīgi nav tas, ko domāju. Tu gan laikam esi labi aizmirsis skolu, sevišķi pamatskolu. Bērni, kas nevēlējās mācīties bija norma. Viņi netika sūtīti ārstēties, labākajā gadījumā viņiem tika lasīta morāle par slinkumu. Nav runa par objektīvu nespēju mācīties, kas ir medicīnas atbildībā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2016-02-28 12:53 (saite)

Lūk, par tavu pēdējo teikumu es tiešām domāju, ka tās ir sabiedrības uzspiestas vērtības, kuru dēļ daudziem bērniem tiek piekabināta psihisko slimību birka. Vēl bez autisma, tagad ir populāra ADHD diagnoze un to ārstē ar zālēm, tikai tāpēc, ka viņi ir pārāk hiperaktīvi un nespēj iekļauties skolas kārtībā.

Šādi bērni vienmēr ir bijuši, bet vidusslaikos, kad skolā iešana vēl nebija norma, viņi diezgan labi spēja iekļauties ciemata dzīvē, skraidot apkārt un bāžot visur savu degunu. Varbūt viņiem nebija īpaši viegla dzīve, bet vidusslaikos jau nevienam nebija viegli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	narrenschiff 2016-02-27 00:50 (saite)
	Visa medikalizēšana, tā, lūk, ir slimība. Attiecināt fiziskas propozīcijas uz mental states ir domāšanas slimība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	garamgajejs 2016-02-27 12:10 (saite)
	'Bija' priekšlikums un tas bija domāts ilustratīvi. (Atbildēt uz šo)

	gnidrologs 2016-02-27 12:14 (saite)
	Es līdz šim brīdim neesmu sapratis kādi ir tie mistiskie kritēriji kuri nosaka kas ir un kas nav psihiska slimība. Vairāk izskatās, ka tā ir ''modes lieta'', kas mainās atkarībā no laikmeta gara. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	shrdlu 2016-02-27 17:52 (saite)
	Droši vien tas, kas traucē citiem dzīvot (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2016-02-27 23:40 (saite)
	Gan jau ka mēs katrs kādam citam traucējam dzīvot. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2016-02-28 10:09 (saite)
	Tas nav medicīnisks kritērijs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	extranjero 2016-02-28 12:23 (saite)
	Klasisks piemērs, kur tautai gribas piedēvēt psihiskas slimības tam, kas visdrīzāk ir assholisms: http://klab.lv/community/pajautaa/9910234.html (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: