Vēl tiem, kas domā, ka tā nav valdības vaina, ka vakcinācija ir pārāk zema, atgādināšu, ka valdība jau no paša sākuma vakcināciju balstīja uz iebiedēšanu par obligāto vakcināciju. Ne jau velti bija daudzi protesti, vākti paraksti un Baltijas ceļu pret šādu attieksmi utt. Taču visus šos iebildumus valdība noraidīja, savukārt, pozitīvos veidus, kā lielāku ģimenes ārstu atbalstīšanu u.c., tā ignorēja. Tagad iznākums ir skaidri redzams. Citās valstīs vakcinācija nav obligāta, UK formāli it kā veselības darbiniekiem ir, bet praksē es zinu, ka pat uz to skatās caur pirkstiem. Un nav jau tā, ka UK nebūtu spēcīga antivax kustība. Domāju, ka facebookā tā ir vēl lielāka. Bet rezultāts ir sasniedzams arī bez piespiešanas.

Pat nekāds burkāns nav vajadzīgs, jo lielākais ieguvums no vakcinācijas ir nāves riska samazinājums par gandrīz divām reizēm. Kaut kādus papildu labumus par vakcināciju var solīt tikai tas, kurš nesaprot vakcinācijas patieso ieguvumu.

Vēl var papildināt ar pārdomām, kādas kļūdas tikai pieļautas pašā vakcinācijas sākumā. Atceros, ka pirmās vakcīnas tika atvestas jau decembra beigās, bet ārstiem gribējās svētkus, un aktīvo vakcināciju atlika līdz janvārim. Tas man šķita jocīgi, jo, ņemot vērā to satraukumu, kāda valdīja par kovidu, pēkšņi tāda nesteidzība jau liecināja par problēmām visā procesā. Man personīgi vakcinācija liekas ļoti interesants process, atbildīgs un sensitīvs, bet tik piesaistošs, ka es noteiktu atteiktos no svētku svinēšanas, lai varētu sākt vakcinēt pēc iespējas ātrāk.

Ļoti nelabvēlīgs moments bija arī tas, ka tika uzsākti tiesu procesi tajos dažos gadījumos vakcīna, kuras tolaik bija ļoti ierobežotā skaitā, iedeva bez rindas. Protams, kārtībai ir jābūt, bet varēja tomēr saprast, ka cilvēki apiet rindu pozitīvu mērķu vārdā.

Trešais nesaprotamais gājiens bija tad, kad pēc vakcinācijas neatnāca pietiekami daudz veco cilvēku, un tā vietā, lai analizētu, kur ir kļūda – vai tā ir informētības problēma, vai arī tas, ka veciem cilvēkiem ir grūti nokļūt centralizētajās vakcinācijas vietās, vai varbūt tā ir uzticēšanās krīze utt. – un attiecīgi atrisinātu šo problēmu un turpināt dot vakcīnas rindas kārtībā, valdība izdomāja vispār atteikties no prioritārām grupām un palaist procesu brīvplūsmā.

Jau pašā sākumā visi sabiedriskās veselības plānotāji runāja par to, ka vakcinācija ir smalka lieta un ir jāņem vērā dažādas nianses. Bija garas diskusijas, kādām ir jābūt šīm prioritārajām grupām, ar kuru galu sākt utt. Visas lietas nevar paredzēt, bet tagad izlikties, ka nekas tāds netika plānos, un tas, ka brīvplūsma nav nostrādājusi, ir tikai un vienīgi pašu cilvēku vaina, ir negodīgi.