extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-06-02 07:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šī vēstule ir ļoti būtiska, un tādai vajadzēja būt jau pirms gada.

Īsumā tā ir par skaidrāku un precīzāku informāciju, lai nebūtu tā, ka mēs visi dzīvojam neskaidrības miglā. Ja vakcīnas pasargā, tad mēs gribam zināt konkrēti, cik lielā mērā, pat ar precīziem skaitļiem. Ja kāda informācija vēl nav skaidri zināma, tad kādi ir pašreizējie beiziāna pamatpieņēmumi? Ja tas netiek skaidrots, tad tas rada nevajadzīgas bailes, satraukumu, antivakcinācijas noskaņojumu, vai gluži otrādi – nevajadzīgus uzbrukumus šaubīgajiem.

Tāpat mēs gribam zināt, kā valdība pieņem lēmumus par dažādiem pasākumiem. Nevis tikai PR mērķiem domātās preses relīzes, bet konkrētu informāciju ar skaitļiem un pamatojumu. Komentāros jau kāds pamanīja, ka Pfizer vakcīnas ražotājs zāļu aprakstā ziņo, ka persona tiek uzskatīta par pilnībā aizsargātu 7 dienas pēc otrās devas, kamēr valdības noteikumos ir teikts, ka tās ir 14 dienas. Kāds pamats ilgākam periodam? Visdrīzāk jau bija tā, ka kāds ierēdnis, kas neko no šīm lietām nesaprot, vienkārši izdomāja – drošs paliek nedrošs – pieliksim vēl 7 dienas klāt. Tas nekādi neveicina uzticību valdībai un ieviestajiem noteikumiem.

Piemēram, mēs jau zinām, ka AstraZeneca vakcīna var izraisīt trombozi. Mēs nezinām, kādi tam ir iemesli, bet ir ziņots šīs blakusparādības nāves risks ir ārkārtīgi niecīgs: tikai 0,00018%, savukārt nāves risks no kovida 30-39 gadu vecu cilvēku grupā ir 0,04%, tātad attiecība ir aptuveni 1:222. Tomēr jāņem arī vērā, ka mirstības rādītāji no kovida ievērojami atšķiras veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar jau esošām slimībām (diabēts, aptaukošanās utt.). Es nezinu cik šī atšķirība ir liela, bet pieņemsim, ka 10 reizes. Tātad risks nomirt no vakcīnas būtu apmēram 20 reizes mazāks nekā no kovida. Tas paskaidro, kāpēc jaunākiem cilvēkiem dosim Pfizer vai Moderna vakcīnu.

Domāju, ka daudzi man tagad uzbruks par panikas celšanu. Es uzskatu, ka daudziem cilvēkiem lielāku paniku rada tieši skaidras informācijas nesniegšana.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mranarhs
2021-06-02 13:49 (saite)
Es nerakstu preses relīzes, es strādāju ar iekšējo komunikāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-02 18:42 (saite)
Aha, tas arī noteikti ir ļoti būtisks aspekts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 10:55 (saite)
Zinu par (topošo) digitālo sertifikātu, ar 1.jūniju to oficiāli jau 7 valstis palaida. Ar 1.jūliju būs visās ES valstīs. Bet te ir svarīgi piebilst, ka ne visās valstīs sertifikātā būs uzreiz visi 3 parametri. Piemēram, Zviedrija sāks ar tikai 1 - vakcinācijas parametru.

Par Pavļuta teikto - lūk, te arī izgaismojas tas, ka vairāk informācijas ne vienmēr nozīmē labāk. Testiem ir svarīga ne tikai precizitāte, bet arī jūtīgums. Ideāls tests būtu gan ļoti precīzs, gan ļoti jūtīgs. Praksē tā nesanāk - ja testu uztaisa ļoti jūtīgu, tas kļūs neprecīzāks. Un otrādi. Vai visiem cilvēkiem to vajag zināt? Domāju, ka nevajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 11:03 (saite)
Jauki, ka esi aizdomājies par šiem jutīgumu, sensitivitātes parametriem.

Bet lai atbildētu uz jautājumu, vai vajag vai nevajag, vispirms ir jāzina, kādi ir šie skaitļi.

Jo tu vakar teici – vakcinācija nav 100% efektīva. Vai salīdzinot ar testu precizitāti, ir lielāks risks saņem vīrusu no vakcinētā (kurš tomēr varētu būt saslimis) vai no nesen testētā (kuram tests varētu nebūt 100% precīzs)?

Mans beiziāna pieņēmums liek domāt, ka no vakcinētā (pat labākajām vakcīnām efektivitāte ir <95%). Ja PĶR testiem vajadzētu būt vismaz ap 99%. Ja nav konkrētu skaitļu, kas to apgāž, valdības lēmums nepielīdzināt nesenus testus vakcinētajiem nešķiet pamatots. Visdrīzāk, tie, kas pieņēma šo lēmumu, vispār neaizdomājās līdz pat tik vienkāršam salīdzinājumam, nemaz nerunājot par dziļāku analīzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 12:16 (saite)
Nu redzi, es domāju tā - vienkāršam cilvēkam atbildi uz to, vai testu vajag vai nē, sniegs ārsti un/vai atbildīgās iestādes. Ja vienkāršais cilvēks prastu apstāties un nesākt spekulēt par lietām bez nepieciešamās izpratnes, tad nebūtu problēmu. Protams, ja kādam ir interese, var lasīt populārzinātniskās grāmatas (ko daru es), vai pat iet un nopietni studēt epidemioloģiju. Citādi sanāk, runājot skaidrā latviešu valodā, tukša diršana...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 13:32 (saite)
Nu nē, tas nav uz ko medicīna šobrīd iet. Es nerunāju par kovidu, jo tā ir tikai sīka vienība visā kopējā medicīnā, bet vispārīgi daudzi cilvēki izrāda aizvien lielāku interesi un vēlmi piedalīties savas veselības aprūpes lēmumos.

Un daudzi pacienti arī ir ļoti zinoši, lai gan nav speciālisti šajā jomā.

Ir arī ārsti, kuriem ir tāda pati attieksme kā tev – pacienti ir stulbi, un viņiem neko nevajag izlemt – kā mēs pateiksim, tā būs. Bet tādi jau kļūst par vēsturi.

ASV jaunākā kārtība tagad ir tāda, ka pacientiem būs pieeja visiem ārstu veiktajiem ierakstiem. Tas protams ir saistīts ar to, ka ieraksti tiek digitalizēti, vairs ārsti nerakstīs ar roku, bet visu ierakstīts datorā, tāpēc tehniski tas ir viegli īstenojams. Bet ar to visu līdz šim bija tā, ka bija pacientiem atklājamā informācijas daļa (kā testu rezultāti utml.) un ārstu informācija, kuru pacientiem izsniedza tikai pēc īpaša pieprasījuma. Ārsti to pamatoja, ka viņu pieraksti ir ļoti tehniski, pilni ar žargonu un pacientiem nav saprotami, tāpēc tie var viņam tikai kaitēt un nevajadzīgi traucēt ārstēšanas procesā. Bet šie iebildumi vairs netiek pieņemti – pacientam ir tiesībām uz visiem datiem par viņu (ar ļoti retiem izņēmumiem).

Daudziem ārstiem tas ļoti nepatīk, jo pacients izlasa, piemēram, “ka viņam bija akūta hemorāģija” un viņš šausmās jautā ārstam, kas tas ir un vai es tagad miršu? Bet citi atkal uzsver, ka atklātība tikai palielina uzticību, un ja pacients nāk un jautā, tad viņš būs ļoti līdzestīgs ārstniecības procesā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 15:48 (saite)
Es neteicu, ka pacienti ir stulbi. Kodolfiziķis absolūti nav stulbs, bet ja viņam ir cukura diabēts un ārsts nozīmē insulīnu, tad viņa zināšanas kodolfizikā neko daudz nedos, lai izvērtētu, vai ārsts ir iedevis pareizu diagnozi, vai insulīna deva noteikta pareizi utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 18:05 (saite)
Vispārīgi netieši palīdzēs gan. No visiem pacientiem tieši insulīnu lietojošiem diabēta pacientiem ir vajadzīga vislielākā līdzestība. Nav jau vienkārši insulīns, to ir dažādu veidu – ātras darbības, ilstošanas darbības utt. Tie ir dažādi jākombinē, jārēķina apēstais ogļhidrātu daudzums utt., lai maksimāli tuvinātos organisma dabiskās svārstības. Tad jādur pirkstā, lai mērītu, cik labi tas ir panākts, un attiecīgi jāpieregulē injicējamās insulīna devas. Ārsts var konsultēt, palīdzēt, apmācīt, bet diemžēl nevarēs visu izdarīt pacienta vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-06-03 15:49 (saite)
Nav problēma, ja cilvēks vaicā, kas tas ir un vai es tagad miršu. Problēmas sākas, ja cilvēks sāk ārstam stāstīt, man tur ir rakstīts šitas, reku internetā lasīju, ka vajag dzert šitādas tabletes, izraksti man tās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 18:13 (saite)
Vispār man ārstu bieži arī ir tāda komunikācija. Pēdējā reizē ārsts man prasīja – kuras no šīm diviem tablešu veidiem tu gribi? Es teicu, ka man nav nekādu preferenču. Tad ārsts man parakstīja ibuprofēnu. Es recepti paņēmu, bet zāles tā arī nenopirku un nedzēru. Iztiku tāpat. Jo mazāk vari lietot zāles, jo labāk :)

Es saprotu, uz ko tu mērķē, bet tādas situācijas man šķiet ir mazākumā. Biežāk jau pacients parunās ar ārstu un pats pastāstīs, ko saprot par savu slimību. Tad ārsts netērēs laiku aspektiem, kurus pacients jau labi izprot, bet vairāk veltīs laiku tur, kur pacientam ir zināšanu robi vai kļūdaini pieņēmumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-06-03 12:20 (saite)
"valdības lēmums nepielīdzināt nesenus testus vakcinētajiem nešķiet pamatots"

Kas to lēma? Latvijas valdība?

Risku menedžmentā šā kā tā nevar pieņemt perfektus lēmumus. Teiksim, nosisties ar moci droši vien ir lielāka iespēja nekā ar auto. Bet vai tāpēc jātērē resursi taisīt atsevišķi kaut kādus braukšanas noteikumus vai tamlīdzīgi? Vai arī, ja brauc ar auto, atļaut būt drusku reibumā, bet ar moci nē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 13:36 (saite)
Es domāju, ka lēmumiem ar lielu nozīmi būtu jābūt izskaidrotiem to pamatojumam nespeciālistu valodā, līdzīgi kā ar zāļu instrukcijām.

Arī par alko saturu autovadītājiem reāli jau mēs diferencējam. Varbūt ne moču vadītājiem, bet sabiedriskā transporta vadītājiem pieļaujamais līmenis ir zemāks nekā pārējiem. Tāpēc šis varbūt nebija labs piemērs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 14:04 (saite)
Kāpēc nebija labs piemērs? Zviedrijā visiem ir 0 atļautais līmenis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 14:17 (saite)
Tas labi, bet citās valstīs jau tā nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-06-03 12:22 (saite)
Ā, un redzi, par to sensitivitāti es nevis aizdomājos, bet gan par to izlasīju. Tas man tiešām bija atklājums. Secinu - vajag mazāk rakstīt sociālajos tīklos un vairāk lasīt. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?