extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-06-02 07:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šī vēstule ir ļoti būtiska, un tādai vajadzēja būt jau pirms gada.

Īsumā tā ir par skaidrāku un precīzāku informāciju, lai nebūtu tā, ka mēs visi dzīvojam neskaidrības miglā. Ja vakcīnas pasargā, tad mēs gribam zināt konkrēti, cik lielā mērā, pat ar precīziem skaitļiem. Ja kāda informācija vēl nav skaidri zināma, tad kādi ir pašreizējie beiziāna pamatpieņēmumi? Ja tas netiek skaidrots, tad tas rada nevajadzīgas bailes, satraukumu, antivakcinācijas noskaņojumu, vai gluži otrādi – nevajadzīgus uzbrukumus šaubīgajiem.

Tāpat mēs gribam zināt, kā valdība pieņem lēmumus par dažādiem pasākumiem. Nevis tikai PR mērķiem domātās preses relīzes, bet konkrētu informāciju ar skaitļiem un pamatojumu. Komentāros jau kāds pamanīja, ka Pfizer vakcīnas ražotājs zāļu aprakstā ziņo, ka persona tiek uzskatīta par pilnībā aizsargātu 7 dienas pēc otrās devas, kamēr valdības noteikumos ir teikts, ka tās ir 14 dienas. Kāds pamats ilgākam periodam? Visdrīzāk jau bija tā, ka kāds ierēdnis, kas neko no šīm lietām nesaprot, vienkārši izdomāja – drošs paliek nedrošs – pieliksim vēl 7 dienas klāt. Tas nekādi neveicina uzticību valdībai un ieviestajiem noteikumiem.

Piemēram, mēs jau zinām, ka AstraZeneca vakcīna var izraisīt trombozi. Mēs nezinām, kādi tam ir iemesli, bet ir ziņots šīs blakusparādības nāves risks ir ārkārtīgi niecīgs: tikai 0,00018%, savukārt nāves risks no kovida 30-39 gadu vecu cilvēku grupā ir 0,04%, tātad attiecība ir aptuveni 1:222. Tomēr jāņem arī vērā, ka mirstības rādītāji no kovida ievērojami atšķiras veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar jau esošām slimībām (diabēts, aptaukošanās utt.). Es nezinu cik šī atšķirība ir liela, bet pieņemsim, ka 10 reizes. Tātad risks nomirt no vakcīnas būtu apmēram 20 reizes mazāks nekā no kovida. Tas paskaidro, kāpēc jaunākiem cilvēkiem dosim Pfizer vai Moderna vakcīnu.

Domāju, ka daudzi man tagad uzbruks par panikas celšanu. Es uzskatu, ka daudziem cilvēkiem lielāku paniku rada tieši skaidras informācijas nesniegšana.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2021-06-03 13:32 (saite)
Nu nē, tas nav uz ko medicīna šobrīd iet. Es nerunāju par kovidu, jo tā ir tikai sīka vienība visā kopējā medicīnā, bet vispārīgi daudzi cilvēki izrāda aizvien lielāku interesi un vēlmi piedalīties savas veselības aprūpes lēmumos.

Un daudzi pacienti arī ir ļoti zinoši, lai gan nav speciālisti šajā jomā.

Ir arī ārsti, kuriem ir tāda pati attieksme kā tev – pacienti ir stulbi, un viņiem neko nevajag izlemt – kā mēs pateiksim, tā būs. Bet tādi jau kļūst par vēsturi.

ASV jaunākā kārtība tagad ir tāda, ka pacientiem būs pieeja visiem ārstu veiktajiem ierakstiem. Tas protams ir saistīts ar to, ka ieraksti tiek digitalizēti, vairs ārsti nerakstīs ar roku, bet visu ierakstīts datorā, tāpēc tehniski tas ir viegli īstenojams. Bet ar to visu līdz šim bija tā, ka bija pacientiem atklājamā informācijas daļa (kā testu rezultāti utml.) un ārstu informācija, kuru pacientiem izsniedza tikai pēc īpaša pieprasījuma. Ārsti to pamatoja, ka viņu pieraksti ir ļoti tehniski, pilni ar žargonu un pacientiem nav saprotami, tāpēc tie var viņam tikai kaitēt un nevajadzīgi traucēt ārstēšanas procesā. Bet šie iebildumi vairs netiek pieņemti – pacientam ir tiesībām uz visiem datiem par viņu (ar ļoti retiem izņēmumiem).

Daudziem ārstiem tas ļoti nepatīk, jo pacients izlasa, piemēram, “ka viņam bija akūta hemorāģija” un viņš šausmās jautā ārstam, kas tas ir un vai es tagad miršu? Bet citi atkal uzsver, ka atklātība tikai palielina uzticību, un ja pacients nāk un jautā, tad viņš būs ļoti līdzestīgs ārstniecības procesā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 15:48 (saite)
Es neteicu, ka pacienti ir stulbi. Kodolfiziķis absolūti nav stulbs, bet ja viņam ir cukura diabēts un ārsts nozīmē insulīnu, tad viņa zināšanas kodolfizikā neko daudz nedos, lai izvērtētu, vai ārsts ir iedevis pareizu diagnozi, vai insulīna deva noteikta pareizi utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 18:05 (saite)
Vispārīgi netieši palīdzēs gan. No visiem pacientiem tieši insulīnu lietojošiem diabēta pacientiem ir vajadzīga vislielākā līdzestība. Nav jau vienkārši insulīns, to ir dažādu veidu – ātras darbības, ilstošanas darbības utt. Tie ir dažādi jākombinē, jārēķina apēstais ogļhidrātu daudzums utt., lai maksimāli tuvinātos organisma dabiskās svārstības. Tad jādur pirkstā, lai mērītu, cik labi tas ir panākts, un attiecīgi jāpieregulē injicējamās insulīna devas. Ārsts var konsultēt, palīdzēt, apmācīt, bet diemžēl nevarēs visu izdarīt pacienta vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2021-06-03 15:49 (saite)
Nav problēma, ja cilvēks vaicā, kas tas ir un vai es tagad miršu. Problēmas sākas, ja cilvēks sāk ārstam stāstīt, man tur ir rakstīts šitas, reku internetā lasīju, ka vajag dzert šitādas tabletes, izraksti man tās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 18:13 (saite)
Vispār man ārstu bieži arī ir tāda komunikācija. Pēdējā reizē ārsts man prasīja – kuras no šīm diviem tablešu veidiem tu gribi? Es teicu, ka man nav nekādu preferenču. Tad ārsts man parakstīja ibuprofēnu. Es recepti paņēmu, bet zāles tā arī nenopirku un nedzēru. Iztiku tāpat. Jo mazāk vari lietot zāles, jo labāk :)

Es saprotu, uz ko tu mērķē, bet tādas situācijas man šķiet ir mazākumā. Biežāk jau pacients parunās ar ārstu un pats pastāstīs, ko saprot par savu slimību. Tad ārsts netērēs laiku aspektiem, kurus pacients jau labi izprot, bet vairāk veltīs laiku tur, kur pacientam ir zināšanu robi vai kļūdaini pieņēmumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?