izelpa ([info]elpa) rakstīja,
@ 2014-04-11 19:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vienkārši tik ridiculous, šodien dabūju 9 prezentācijā par smadzeņu pieres daivas aktivāciju dažādos kognitīvos uzdevumos, un galvenā doma tajā (meta)pētījumā ir, ka ir daži zināmi reģioni, kuri saistās ar kognitīvu uzdevumu (ar atmiņu, paškontroli, objektu identificēšanu u.c.) veikšanu. a la "cik labi ir darīt kognitīvas lietas, darīsim kognitīvas lietas ar savām smadzenēm vairāk, tas ir svarīgi! kontrolēsim smadzenes!"

un tagad, lai veldzētu savas smadzenes pēc nedēļu ilgas stresošanas un temperatūras, skatos vienkārši burvīgus viģikus, kuri lieliski parāda, ka psilocibīns (medžik mašrūms, ja, draugi) saistās ar pazeminātu aktivitāti aptuveni tieši tajos pašos reģionos, kurus mums studijās liek celt kognitīvo spēju tronī. ar paaugstinātu aktivitāti šajos reģionos saistās, piemēram, viens no depresiju mediējošajiem faktoriem - ruminēšana (nevienam nenovēlu ieslīgt tādā). ar pazeminātu aktivitāti tajos reģionos saistās ne tikai psilocibīna iešpricēšana asinsritē, bet arī vairāki depresijas ārstēšanas paņēmieni - kogn. biheiviorālā terapija, meditācija u.c.

there you go, world.
neesmu pārsteigta, bet aizvien patīkami atrast šādas sakarības.

un tagad man būs tēja un kruasāni.
mīlu zinātniekus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2014-04-12 11:17 (saite)
redzot, ka diezgan daudz interesējies par šo tēmu, gribēju uzzināt tavu viedokli par šādu lietu - daudz kur tiek minēts, ka psihodēliskās pieredzes ir "dzīvi mainošas", "liek uz visu skatīties citādāk" utt.
tad ko varētu liecināt, ja šāda pieredze, jā, ir ļoti iespaidīga, skaista un laimes pildīta un tas viss, bet nešķiet radām ne tuvu neko tādu. ? tas ir, nejūtu, ka dzīvei "pirms" un "pēc" būtu būtiskas atšķirības.

man kaut kā šķiet, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka tās tipiski dzirdamās lietas ("sapratu, ka viss ir vienots, viss ir mīlestība" un tml.) ir pieņemtas par patiesību jau pirms tam. vismaz man un starp šķiet visiem paziņām ir bijis tā - šo lietu pieņemšana un interese par veidiem, kā uz to dažādi paskatīties, aizved līdz psihodēliskai pieredzei, nevis otrādi.
kādas ir tavas domas? varbūt man tikai šķiet, ka nav pārmaiņu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]elpa
2014-04-12 12:39 (saite)
foršs jautājums. :) paldies.

nu, pirmkārt, daudzas lietas varam novērtēt tikai ar laika atstatumu. bet, ja kāds laiks jau pagājis, tad skaidrojumi var būt dažādi.

par 'viss ir viens' pieņemšanu jau pirms tam - domāju, ka tas darbojas tikai tādā līmenī, ka šī apziņa mūsos visos ir iedzimta. intuitīva 'viss ir viens' izjušana, protams, ir viens no ceļiem, kā cilvēki vispār sastopas ar informāciju par šīm lietām un var nonākt arī līdz pieredzes pamēģināšanai.
es savā redzes lokā drīzāk ieraugu, ka patiešām tieši šīs pieredzes ir tās, kuras ļauj saskatīt vienotību tās pilnībā (cik nu tuvu tai vispār ir iespējams pietuvoties), lai arī kādi būtu vai nebūtu iepriekšējie uzskati. turklāt vienotība, lai arī ir viens no biežāk pieminētajiem piedzīvojumiem, nav vienīgais, un ir arī daudz citu, vērtīgu iespaidu, ko no šādām pieredzēm gūt.

bet, atbildot uz jautājumu, par ko varētu liecināt ne-izmaiņas dzīvē..
1. pārāk zema deva. būtu interesanti to visu izvērtēt konkrētā gadījuma nianšu gaismā, tomēr man šķiet, ka šis ir ļoti ticams minējums, ja pārējie minējumu varianti atkrīt. jo zemāka deva, jo subjektīvi 'drošāka' ir situācija / jo vairāk cilvēks patur kontroli savās rokās / jo vairāk viņš var nokontrolēt, lai viss ir tikai un vienīgi puķaini, skaisti un varavīkšņaini. paaugstinot devu, ir iespēja piedzīvot daudz plašāku un spēcīgāku realitātes spektru. šajā situācijā es atceros vienu mīļu citātu, kurš, šķiet, tiek piedēvēts Timotijam Līrijam: "When in doubt, double the dose." un tas patiešām strādā.
2. piecu stundu laikā pirms pieredzes ēsts. zinu arī cilvēkus, kuri ietur 24h gavēni, un tas patiešām spēcina pieredzi. tomēr pietiek arī piecas stundas neēst un dzert tikai ūdeni vai vieglu tēju, lai kuņģis būtu pietiekami tukšs un iepriekš apēstie banāni, sausiņi un steiki netraucētu vielām uzsūkties un darīt savu darbu.
3. neīsta viela. tā kā tirgus ir melns, var uzdurties visdažādākajām lietām, un paļauties var tikai uz uzticamiem avotiem. diemžēl tas ir pietiekami sarežģīts uzdevums, jo pat 'labi paziņas' reizēm var iesmērēt neīstu mantu.
4. tu esi budistu mūks, kura dzīve ir pilnībā apgaismota un šī pieredze tādēļ neatklāj neko jaunu :) bet šaubos, ka šādu mūku pasaulē ir daudz.

ja vairāk interesē šīs tēmas un ir nojēga par angļu valodu, iesaku paklausīties šos podkāstus.
http://www.matrixmasters.net/salon/
vai vismaz youtube klipiņus zem meklēšanas vārdiem 'terence mckenna'.
arī šeit daudz svarīgas pamatinformācijas:
http://www.erowid.org/psychoactives/faqs/psychedelic_experience_faq.shtml

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]elpa
2014-04-12 12:45 (saite)
un vēl, protams, jautājums par to, kādas izmaiņas tu savā dzīvē gribi redzēt. kas ir tas, ko tu līdz šim neesi dabūjis/dabūjusi no tās pieredzes? kas ir tas, ko tu gaidīji, bet nesagaidīji?
jo šīm pieredzēm ir tendence apčakarēt cilvēkus, t.i., vari izsapņot jebkādu scenāriju, bet atnāks Tas un visu parādīs pavisam citādā gaismā nekā biji gaidījis. visbiežāk dzirdami vārdi: "es nemūžam nebūtu iedomājis, ka būs !"

vēl, ja tiek meklēts kāds konkrēts vai vismaz nojaušams iznākums, tad var būt ļoti vērtīgi pāris dienas pirms tam jau sākt noskaņoties uz šo virzību, apdomāt tās sfēras un lietas, par kurām gribas mainīt domas vai redzējumu.. vai koncentrēties uz tām izmaiņām, kādas tu vēlies piedzīvot. un ceļojuma sākumā, kad jūti, ka kaut kas sāk notikt, atgādināt sev, ka 1) šajā ceļojumā tu tiecies pieredzēt to un to vai sasniegt to un to; 2) tu uzticies Tam un ļausi Tam parādīt lietas tādā gaismā, kādā tieši tev šobrīd dzīvē tas ir vajadzīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-04-12 14:54 (saite)
tā kā pārējie varianti diezgan droši izslēdzami, no Tevis minētajiem devas apmērs, iespējams, arī varētu būt faktors - šķiet vienmēr ir gribējies nepārspīlēt, "droši izkuģot". jo tā sajūta, ka viss ir tik LIELS un SVARĪGS - ir gadījies arī saraudāties par šķietamu sīkumu, kas tajā brīdī šķiet būtisks. un ir tik grūti apstāties, sanāk iestrēgt kaut kādās domās un noskaņā - un negribas ar devas pārspīlēšanu riskēt uz ko trakāku. kaut arī jāatzīst, ka arī šo pieredzi jau drīz pēc tam novērtēju vairāk pozitīvi kā negatīvi.

pirmo reizi pamēģināju, īsti neko negaidot (vismaz ne apzināti). tas bija vairāk uz "šī varētu būt skaista diena, lai izmēģinātu ko jaunu, un kāpēc ne" pusi. tāpēc nevaru īsti teikt, ka pieredze būtu likusi man vilties - negaidīju būtiskas pārmaiņas dzīvē, bet vizuālā skaistuma izjušanas spēcīgums un iegūtās labi-sajūtas ilglaicīgums tiešām bija kas jauns (kaut arī pirms tam bija izdevies līdzīgu sajūtu "noķert" uz pāris mirkļiem, dabas skaistuma ietekmē).
kaut arī katra reize sniegusi ko savu, līdz kādām dziļi garīgām atklāsmēm, šķiet tā arī nav izdevies nonākt - vien pāris mirklīgas atziņas, kas tomēr šķietami nerada neko paliekošu.
apsveru arī Tevis minēto "noskaņošanos" uz konkrētu lietu, ne tikai garīgā ziņā, bet arī kādam praktiskam mērķim - jo radošās domāšanas izmaiņas ir diezgan vērā ņemamas. līdz šim nav īsti sanācis, jo visas reizes bijušas lielākā vai mazākā mērā spontānas.
bet šķiet pamazām nobriestu ko tādu īstenot, ietverot arī "drošības" robežas pārkāpšanu, ar nosacījumu gan, ka vide ir maksimāli droša un mīlestības pilna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]elpa
2014-04-12 17:04 (saite)
grūtās pieredzes cilvēki nereti pēcāk vērtē kā īpaši nozīmīgas, ka no tām mācījušies daudz vairāk.
un par riskēšanu.. jā, kā jau tu saki, galvenais ir droša, pazīstama vieta, droša kompānija, kura arī kaut ko no šīm lietām saprot, un tad jau viss čiki! vēl, lai nākamajā dienā nesāpētu galva, ieteicams ceļojuma laikā kādu puslitru-litru ūdens izdzert, ja spēj par to atcerēties.

internetā var izlasīt daudz vērtīgu ieteikumu drošās vides veidošanai.
ir labi, ja ir pieejams kāds mūzikas instruments, ar kuru paspēlēties. ļoti efektīvi var spēlēties ar skaņām un pirkstu bungošanu. zīmēšana ir fantastiska.
nu, tā. :) droša vide patiešām pamats. un pati, pati svarīgākā lieta (ko man arī šīs pieredzes ļoti lielā mērā ir mācījušas) ir ļauties - pat grūtos brīžos, līdzko tu mēģini kontrolēt un neļaut kaut kādas informācijas ienākšanu savā laukā, viss kļūst grūtāks. līdzko atgādini sev, ka ļaušanās ir atslēga uz smooth sailing, tā paliek vieglāk. tāpat kā dzīvē - pat ja notiek kaut kas neprognozēts, laušanās ievērojami uzlabo jušanos tajā situācijā. tā kā pa straumi - ja reiz esi iekritis straumē, ļauj tai sevi nest, un tā izskalos tevi saulainā krastā.

pēc teorijas jau ceļojumu veido set&setting, ar set domājot prāta stāvokli, noskaņojumu, un ar setting - apkārtni, vidi. ja šie abi parametri ir droši un forši, tad jau viss ok. manuprāt, var iztikt arī tikai ar labu vidi. prāta stāvoklis tik un tā nesīs kaut ko vērtīgu. galvenais neiet pūļos, bet palikt drošā vietā, kur tevi neviens un nekas objektīvi neapdraud. tad ir iespēja paturēt prātā to, ka tu esi drošībā un jebkas, kas tevi šķietami apdraud, ir pārejošs un tikai tavas iztēles tēls. un arī satikties ar saviem dēmoniem ir fantastiskā veidā dziedējoši.

un arī, ja parādās kas biedējošs, ieteikums ir nevis no tā bēgt, bet tam tuvoties un pajautāt - kas tu esi? ko tu šeit dari?
un tad situācija atrisinās mierīgi.

anyway, iesaku vēl vairāk palasīt par šīm lietām, citu cilvēku pieredzēm un padomiem. manā pieredzē - nevar uzticēties gandrīz nevienai citu cilvēku pieredzei un padomiem, jo tev pašam vienmēr būs pilnīgi citādāk nekā citiem. tomēr no citu atstāstiem var saprast aptuveni, ko gaidīt, un apgūt dažus galā tikšanas paņēmienus.
pirms pētījumu aizliegšanas pagājušā gadsimta otrajā pusē zinātnieki veica pētījumus, kur savāca kopā citus zinātniekus, kuri ilgu laiku mocījās ar kādu sev svarīgu zinātnisku problēmu, kuru nevarēja atrisināt. iedeva viņiem vielas un ļāva risināt savus uzdevumus - un tiešām gluži praktiskā veidā viņiem pēkšņi bija daudz vieglāk atrisināt ieilgušas un šķietami neatrisināmas problēmas.

par paliekošumu.. nu jā, pieredzes ir pieredzes. un viena no šīs sfēras īstajām mākslām ir no ceļojuma paņemt uz 'šo dzīvi' līdzi atziņas un idejas, un tad parastajā prāta stāvoklī un ikdienā tās ieviest. domāju, ka nebūs jau tā, ka kaut kas tik vienkārši mainīs tavu dzīvi (izņemot, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir depresija neārstējamu slimību dēļ vai līdzīgi), bet katrs pats diemžēl un par laimi ir atbildīgs par to, kā šīs lietas var mainīt viņa dzīvi.

lai droši, jauki un vērtīgi! :)
p.s. dabā ir ļoti skaisti, un tuvojas vasara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-04-13 11:16 (saite)
jā, ļaušanās nozīmību arī ir sanācis piefiksēt, tāpēc arī vide šķiet tik būtiska - ja arī pamats zem kājām kaut kur aizpeld, tad apziņa par tuvumā esošu drošības saliņu, enkuru, ļoti atvieglo procesu
paldies, tev arī labu ceļavēju turpmāk!:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?