redzot, ka diezgan daudz interesējies par šo tēmu, gribēju uzzināt tavu viedokli par šādu lietu - daudz kur tiek minēts, ka psihodēliskās pieredzes ir "dzīvi mainošas", "liek uz visu skatīties citādāk" utt.
tad ko varētu liecināt, ja šāda pieredze, jā, ir ļoti iespaidīga, skaista un laimes pildīta un tas viss, bet nešķiet radām ne tuvu neko tādu. ? tas ir, nejūtu, ka dzīvei "pirms" un "pēc" būtu būtiskas atšķirības.

man kaut kā šķiet, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka tās tipiski dzirdamās lietas ("sapratu, ka viss ir vienots, viss ir mīlestība" un tml.) ir pieņemtas par patiesību jau pirms tam. vismaz man un starp šķiet visiem paziņām ir bijis tā - šo lietu pieņemšana un interese par veidiem, kā uz to dažādi paskatīties, aizved līdz psihodēliskai pieredzei, nevis otrādi.
kādas ir tavas domas? varbūt man tikai šķiet, ka nav pārmaiņu?