| pucētie dzīvesstili |
[Mar. 30th, 2012|01:50 pm] |
| [ | ausīs |
| | Siouxsie & The Banshees | ] |
Kad māmiņa ziņoja, ka IR pārraudzībā izdotajā pavasara "Intelligent Life" esot "raksts par riteņiem", nolēmu pirmoreiz šo izdevumu pašķirstīt ( nopietnāk ) |
|
|
| [little] book of calm |
[Feb. 9th, 2012|09:53 pm] |
Nebūtu nekāds brīnums, ja Civillikumu pēdējo reiz būtu atvēris kā skolēns vai students, tātad diezgan sen. Tas ir nožēlojami, ja ņem vērā šī ka tik ne dievzemītes iemītnieku sadzīvi reglamentējošākā un pilnīgākā dokumenta lielisko saturu. Vei, šodien sameklēju un nevaru ne nopriecāties par jēgas un izteiksmes veida kombinācijām:
( piemēri )
Tātad, brīnumskaists tiesību akts, kuru pārlasīt šajā irstošo valsts un radniecības struktūru laikmetā derētu katram. Vajadzētu to aizsākt jau bērnībā, 1.klasēm izdalot Civilkomiksus ar iekļautiem jautājumiem-diskusiju rosinātājim, bet vidusskolēniem svinīgajos datumos visus priecējot ar mistērijām par, piemēram, reālservitūtiem. Pilngadīgos tikmēr plānveidīgi pakļaut daudzveidīgiem izpratnes veicināšanas pasākumiem. Te akurāt beidzot būtu misija garlaicības māktajam sabiedrības krējumam, kas nu varētu plašsaziņas līdzekļos stāstīt, ka viņu dienas tā īsti nesākas pirms jauna Civillikuma panta apguves un tai sekojošas meditācijas. Ak, "845. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne", šis ir viegli, kur gan palika mana kafija. |
|
|
| lai taču viņi brauc? |
[Jan. 18th, 2012|01:48 pm] |
Mēģinu saprast - kāpēc gan man 2 miljonu robeža ir tik svarīga?
Pat ar nepilniem 2 miljoniem, mēs būtu atgriezušies aptuveni pie 1950.to gadu iedzīvotāju skaita. Tā, vienkāršojot, kā nespeciālists pat atļaujot norādīt uz situācijas normālumu, jo a) ir noslēdzies ir 1960.tajos apgriezienus uzņēmušais industrializācijas lielprojekta seku - uzpūstas ekonomiskas radīta iedzīvotāju skaita pieauguma - posms; b) aptuveni nostabilizējusies un kļūst saprotama Latvijas lauksaimniecības virzība. Rūpniecībai un celtniecībai pēc 90.to gadu problēmām nu mīņājoties uz vietas, kā arī intensificējoties lauksaimniecībai*, pietiekami nepelnošo skaits ir pārāk liels un neizglītots - pakalpojumu sektorā neizdosies ne tikai kalnu gāšana, bet arī sava paugura atrašana (šis ir 'c'). Risinājums loģisks - labāku apstākļu meklējumi. Un te ir problēma nr.2 - ja izbraucēji būtu galvenokārt padomju laika iebraucēji un viņu bērni**, (brīdinu, sekos nelietīgs vispārinājums) vidējā latvietī nelāgs vēsturiskā taisnīguma gandarījums dominētu pār emigrācijas kā tautsaimnieciskas problēmas atpazīšanu.
Īsi atbildot uz sākotnējo jautājumu - etnonostaļģija pārāk iemaisās tautsaimnieciskā skumjās, ko godīgi atzīstu. Proti, jā, Divmiljoni'2012 ir ar krietni augstāku vidējo vecumu, kas drīz radīs veselu virkni problēmu esošajam tautsaimniecības modelim (tā apmēriem). Taču vairāk prātā aizķeras t.s. latviešu jautājums - nevis viņu pārsvars jeb proporcija, bet laukos un mazpilsētās reizēm pāņemošā skaudra tukšuma sajūta. Sevišķu sentimentu rada rotaļlaukumu pamestības, ko nevaru izskaidrot ar jaunākās paaudzes ICT prasmēm vien. Vecums.
*Lauku darbi pilsētu bezdarbniekiem parasti bijis sava veida drošības spilvens. Arī 20.gs 30.-tajos Latvijā bija oficiāli mēģinājumi un pat atbalsta programmas viņu virzībai uz lauku apvidiem. Taču, lai arī svarīgākie Latviju skarošie migrācijas procesi tiešām bija saistīti ar lauksaimniecību, daudz lielākas plūsmas veidoja Latgales, Lietuvas un Polijas laukstrādnieki - viņus vienoja piederība teritorijām ar izteikti pozitīvu demogrāfisko bilanci un zemām ekonomiskajām iespējām. Tiešām iesaku palasīt 30.gadu presi - poļi pavasarī iebrauca organizētiem ešeloniem, uz kuriem zemnieki skrēja kā uz lopu tirgiem.
*Starp citu, izskatās, ka viņi patiešām šo valsti pamet vairāk.
|
|
|
| lielais baltais, atķeksēts. |
[Jan. 14th, 2012|08:38 am] |
Sešos izkāpt stacijā, lai divas minūtes būtu pirmais bridējs parka virzienā. Cauri miegainumam aiz astes noķert azartu, minot, vai vēl redzēšu parkā un tālāk vedošās nospiedumu rindas autoru. Pamanīt ietves/zāliena nošķīruma nesvarīgumu. Pūcēties par virkni darbarūķu, kas dažādi - lāpstojot, slīdot, braucot uz darbiem - kavē ziemas sākuma pilsētā baudīt vienatnē, laupītāji. Pirmoreiz nopirkt pienu laipnu un smaidīgu ļaužu pilnā ZaļLapā. Sekot drebulīgām divriteņsliedēm (bez kritienspiedumiem). Pa ceļam piedzīvot sniegputeņa beigas. Nopriecāties par mājas lieveņa baltumu izraibojušām kaķpēdiņām, aiz sevis atstāt savējās un beidzot sasildīties. |
|
|
| svešs veltījums |
[Dec. 9th, 2011|01:24 pm] |
"Garā bagāts top
No tā, ko saņem,
Bet sirds top bagāta
vien sevi atdodot" (M.Ķempe)
Sveicam pedagoģisko klasi beidzot! 260.bērnudārza meitenes.
1985.gada 27.jūnijā.
( uzziņa )
Nez, 20-30gadnieki vēl raksta pantiņus dāvinātajās grāmatās?
|
|
|
| 2:0 |
[Jul. 24th, 2011|01:34 am] |
| [ | ausīs |
| | Sonic Youth - Shadow Of A Doubt | ] |
Šodien pasēdēju divu kāda novada centra vēlēšanu iecirkņu tuvumā.
( iespaidi ) |
|
|
| strange overtones |
[Jul. 6th, 2011|07:26 pm] |
| [ | mood |
| | surprised | ] |
| [ | ausīs |
| | David Bowie: Space Oddity | ] |
Mēģinājums domāt par Latvijas hipsteru politisko atbildību. Ja analīze, neizdevusies un pavirša. Ja satīra, vēl kaut cik pieņemama. upd. Es pieņemu, to var saukt par spekulatīvu komentāru ar pretenzijām
|
|
|
| pēc AB dambja |
[Jun. 9th, 2011|12:01 am] |
Resignation (Merriam-Webster):
a : an act or instance of resigning something : SURRENDER
b : a formal notification of resignation : SUBMISSIVENESS
Vai varbūt pat verbs? |
|
|
| |
[May. 30th, 2011|10:52 am] |
Dienu sāku ar atbildi alefam, kas pārtapa samudžinātā refleksijā "Par balsstiesību no 16 gadu vecuma ieguvumiem" |
|
|
| referendumu vasara nr.2 |
[May. 29th, 2011|03:11 am] |
Ar esošajiem dotajiem referenduma balsojums jau ir skaidrs, visi (tiešām visi, ko esmu paspējis izlasīt) uzreiz cītīgi metušies kalkulēt nākošās Saeimas un valdības aprises.
Šāds pragmatisms atkal jau apliecina nespēju rīkoties ārpus nacionālās politiskās kultūras noteiktajiem principiem, kuru vidū ir arī ideja par problēmu atrisināšanu ar labi spēcīgu tā paša nolāpītā, nobružātā, bet vienīgā zināmā spēles lauciņa sakratīšanu. Sak, kauliņi nav nekādi labie, tāpēc jāmeklē kombinācija, kas dzimtu visriebīgākās daļas identificēšanas kompromisā. Kaut kas nesanāk? Nu, laižam atkārtoti, mīnusus uz jauno spēli līdzi neņemot.
Tas ir tikpat traģisks princips kā bēbja sačurātu pamperu konsekventi kabināt atpakaļ atkal un atkal, jo, atvainojiet, nav taču pavisam sūdīgi. Vārdu sakot, pēc mūslaiku varoņa - VZ - īsteni atbildīgā soļa būtu tikai loģiski, ja Pils pārņemtu iniciatīvu vēlēšanu sistēmas reformu diskusiju organizēšanā. Ja arī sabiedrība nepaspēs izrunāt iespējas uz 11tās Saeimas vēlēšanām, vismaz tai nāksies dzīvot ar sistēmas pārmaiņu idejām pakausī. Un pašvaldību vēlēšanas varētu būt labs izmēģinājuma lauciņš da jebkam.
Īpašu uzmanību aicinātu pievērst metodēm, kas mazina deputātu kandidātu atkarību no partiju piesaistes. Iz citām iespējām - balsstiesības, ko tik cītīgi mēģina piekabināt 'bērnam', 16gadnieki kā puslīdz rīcībspējīgi pilsoņi ir vairāk kā pelnījuši. Vidusskolēni, kā nekā, ir pēdējā masveidā vēl valsts apmācīta vecumgrupa, kurai spiestā kārtā ir pienākums plānot savu nākotni - uzdevums, kas novecojot sāk atbīdīties uz esošās situācijas tālāku tālākatražošanas vēlmēm. Kritiķiem atgādināšu, ka kriminālatbildība iestājas vēl ātrāk un par to brēku neceļ.
Apspēlējot Fuko teikto, eksekūcijas gan ir valsts varas spilgtākā demonstrācija, bet nebūt ne viennozīmīgākā. Valsts īstenota savas daļas apšaubīšana ir vēl pretrunīgāka. Taču reālas pārmaiņu iespējas kā plaisas milža māla kājās neviens ij nepamana, masām priecīgi noskatoties milža trejgalvu asiņainajās paškanibālistisma dzīrēs.
p.s. Bet, ja runājam par kombinācijām, es tiešām gribētu dzirdēt 'Vienotības' spices refleksijas par tēmu 'If we could turn back time' |
|
|