| [little] book of calm |
Feb. 9th, 2012|09:53 pm |
Nebūtu nekāds brīnums, ja Civillikumu pēdējo reiz būtu atvēris kā skolēns vai students, tātad diezgan sen. Tas ir nožēlojami, ja ņem vērā šī ka tik ne dievzemītes iemītnieku sadzīvi reglamentējošākā un pilnīgākā dokumenta lielisko saturu. Vei, šodien sameklēju un nevaru ne nopriecāties par jēgas un izteiksmes veida kombinācijām:
883. Kustamu lietu varā ņemšana uzskatāma par notikušu:
1) kad tas, kas vēlas iegūt lietas valdījumu, saņem to savās rokās;
2) kad tā krīt viņa slazdos vai tīklos; [..]
[..]
890. Kas valda lietu savā vārdā, tas var arī sākt to valdīt, pēc sava ieskata, cita vietā, kaut arī pēdējais nebūtu to ņēmis savā varā.
[..]
899. Mājas kustoņu valdījums izbeidzas, kad tie nomaldās un vairs neatgriežas, meža dzīvnieku - kad tie no valdītāja rokām izsprūk brīvībā, bet pieradinātu dzīvnieku - kad tie atmet paradumu atgriezties mājās.
900. Nekustamas lietas valdījums izbeidzas, kad valdītājs, zaudējis varu par to vai nu dabas spēku dēļ, vai citai personai viņu izstumjot. Ar to vien, ka kāds tikai ņem nekustamu lietu savā varā, vēl nepietiek izstumšanai no valdījuma; bet ir vajadzīgs, lai agrākais valdītājs, dabūjis zināt par notikušo varas atņemšanu, nespertu pret to nekādus soļus, vai arī būtu veltīgi mēģinājis atjaunot savu varu par lietu.
[..]
1098. Ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet ja pēdējais atteicas, pašam to nocirst un paturēt sev.
Tātad, brīnumskaists tiesību akts, kuru pārlasīt šajā irstošo valsts un radniecības struktūru laikmetā derētu katram. Vajadzētu to aizsākt jau bērnībā, 1.klasēm izdalot Civilkomiksus ar iekļautiem jautājumiem-diskusiju rosinātājim, bet vidusskolēniem svinīgajos datumos visus priecējot ar mistērijām par, piemēram, reālservitūtiem. Pilngadīgos tikmēr plānveidīgi pakļaut daudzveidīgiem izpratnes veicināšanas pasākumiem. Te akurāt beidzot būtu misija garlaicības māktajam sabiedrības krējumam, kas nu varētu plašsaziņas līdzekļos stāstīt, ka viņu dienas tā īsti nesākas pirms jauna Civillikuma panta apguves un tai sekojošas meditācijas. Ak, "845. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne", šis ir viegli, kur gan palika mana kafija. |
|