| Pēcfestivāla ķekši |
[Aug. 7th, 2016|09:12 pm] |
Pirmajā dienā, kā jau parasti, viss ieskrējās lēnām un pirmie iepatikās "Super Besse". "Mantai" bija ļoti ļoti labs, taču (pārsteigums) megagrūtsirdības uzdzenošs koncerts, taču vēlmi straujāk ķerties pie kausiem iepauzēja a)"Lust for Youth", kas man pļavā ar visu savu vienveidību pavilka vairāk kā Zemlikā'14 un vispār bija pašam galvenais šīgada lielās skatuves prieks, un b)"Stereohypnosis".
Otrās dienas sākumā noķēru Nīmani ar Keišu, lai dzēstu Latviešu mīlestības hītu dzīvā izpildījuma pieredzes seno parādu. "Tur un tur" joprojām šķiet vieni no labākajiem vietējiem attiecīgā lauciņa pārstāvjiem, kas šad tad tomēr arī uzstājas. Vakara kronis, atklājums un pārsteigums - "SHTUBY". Starp citu, atceļā ar viņiem satikāmies arī krodziņēstūzī; teica, ka otrdien būšot arī koncerts Autentikā. Ir vērts, kaut vai tikai teremina dēļ.
Atskatoties, būtu bijis labi paspēt vairāk dzirdēt "St.Cheatersburg" un "Nē". Pilnīgi palaidu garām "Tesu". "Gas of Latvia" noslēgumā ielika "Vasara pilsētā", tikai ar to atsverot gaidīšanu. Krauklī šogad bija kaut kā tukšāk, taču rīta gaidīšanu sekmīgi glāba Videoritmi.
No piezīmēm - šogad izteikti mazāk sastaptu paziņu. Jā, dubļu un lietus bija vairāk, nekā vajadzīgs, taču tam sekmīgi izdevās slāpēt nometnes skaļumu un arī baseins visas dienas bija daudz pamestāks. Ā, vēl Malas grāmatplauktos pa lēto dabūju Č.Strosa "Iron Sunrise", reāls laimests loterijā. |
|
|
| īss atskats |
[Apr. 11th, 2016|09:23 pm] |
Sestdien redzēju to "Jelgava 94" ļoti jauno jelgavnieku izpildījumā. Nu, dažas mirkļos patika, un scenogrāfija pat tīri interesanta, taču apakšvirsraksts "Apjukums divās daļās" ir kodīgi trāpīgs.
Savulaik Agra Krūmiņa vadībā jauniešu teātris dzimtenē bija nesalīdzināmi spēcīgāks, ja jau metu pagales nostaļģijas sārtā. |
|
|
| pirms dekādes |
[Mar. 31st, 2016|12:30 am] |
Cibā nerakstīju un, ja nemaldos, arī neko nelasīju, taču tajā martā - aprīlī dzīvoju saspringtas bakaulaurdarba lauka pētījuma nepatikas un pārāk ievilktas pirmsattiecību izveidošanas pineklī, kuram abi gali beigu beigās bija (pus)tukšīšos un bija gadiem ilgu mazauglīgu pārdomu/sentimentu objekti.
Visticamāk, šeit tas tiešā veidā neatspoguļotos. |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2014|01:19 pm] |
Aizejiet gan uz "Ļaunuma atspulgs" (rež. Rūdolfs Mings) pie pirmās iespējas (līdz jāņem garantētie labsajūtu uzlabotāji un jācer, ka auditorijā būs daudz talsenieku). Pirmizrāde vakar pārpildītajā K.sunī bija pārliecinoša, pēc gadiem varēs atcerēties un ielikt skapītī blakus fragmentētajām atmiņām par "Prāta vētras" kā skolas blices koncertu kādā žetonu vakarā. |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2012|04:37 pm] |
2012: izvērsumi |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2012|09:38 pm] |
Atradu par zaudētu uzskatītu fotoattēlu, iegūtu pirms aptuveni četriem gadiem kādā Horvātijas piekrastes (Splitas?) antikvariātā. Pirkumu ietverošais ceļojums ir tikai viens no iemeslu virknes, lai būtu sajūsmā par fiksēto dzīvju fragmentu - vienu un daudzveidīgu, saprotamības vai vismaz tās iespējamības piedāvājumu. Lai arī dažās izteiksmēs esmu viegli iemīlējies, šīs epizodes un novērtējumu centrā man bija un, izrādās, joprojām ir kāds teju pārāk precīzs skatiens.
( Demonstrācija par godu Tito, liela ) |
|
|
| īsi par sasaitēm |
[Nov. 3rd, 2011|10:32 pm] |
| [ | ausīs |
| | Nick Drake - Parasite | ] |
Pēdējā laika blogosfēras prieks - "A Fistful of Euros".
Cita starpā tas noveda arī līdz pēdējo dienu interesantākajiem komentāriem nu jau gadu vecajam "The Economist" blogotāja ierakstam. "Empathy is always in short supply in recessions, even within the European Union where we are all supposed to understand each other instinctively. But really, the cross-border debate on Greece is depressingly simplistic [..]", autors toreiz sāka, lai turpinājumā aicinātu ekonomikām atdot arī nacionālspecifiskās vēstures.
Un te izlec arī daļa problēmas "The idea that liberal democracy can fix broken societies is an essential part of the EU project. That is, on the whole, a good thing. But it encourages a certain sort of small-scale-map historical amnesia, where all liberal democracies are considered more or less equal, and ugly pasts are relegated to a sort of historical basement where they’re not supposed to be able to affect the clean democratic present". Spekulācijas noslēgumu neatklāšu, pārāk jau nu interesants, taču tas pamato un dod iemeslus pašam iegādāties vai palienēt arī kādu Latvijas jaunāko laiku vēstures grāmatu. |
|
|
| Nu gan laiki pienākuši jeb juteklības |
[Sep. 15th, 2011|09:20 pm] |
Es būtu skaļi smējies, ja pirms kādas piecgades man prognozētu partiju priekšvēlēšanu videoklipu rokā dzīšanu jau 2011.-ajā, lai redzētu kaut vienu no tiem. Taču šovakar jāpieņem Lēmums, tāpēc jāredz arī viss pārliecībā par manu amnēziju ceptais batonu un kliņgeru piedāvājums :P
atj. pie viena - politisko eksorcistu gatavība atrast/modināt/izdzīt dēmonus tā vai cita politiskā spēka veidolā, kā instrumentus/mērķus/vainīgos izmantojot vēlētājus-minionus liek sirdij īpaši atmaigt pret ZZS vēlētājiem. Negaidīti. Sentimentāli. |
|
|
| par nesalīdzināmo |
[Mar. 2nd, 2011|06:07 pm] |
Tik interesanti vērot portālu komentētājus!
Viņi, kas tik aktīvi juta līdzi Neo, šodien baidās par savām un vienlaicīgi tik ļoti kāro ielūkoties citu /sa/dzīvēs. Tādi kā mazi neolītiņi. |
|
|
| sekojot biezpientaures Rīgnozīmēm |
[Jan. 12th, 2010|10:29 pm] |
Manas pirmās ar Rīgu saistītas atmiņas ir no bērndārznieka gadiem, kad kā dancotājknauķi tikām vesti uz kādiem Skolēnu deju un dziesmu svētkiem Daugavas stadionā. Sīkaļām skolas neiedalīja, tā nu mēs pāris dienas migrējām ar oranžo pilsētas ikarusu. Atmiņās iezīmējas neglīta dalībnieka nozīmīte, mākslīgā stadionu seguma sintētiskās šķiedras vērpes, (tolaik vēl) tukšā Rīgas-Jelgavas šoseja un kāda pārlieku nelaimīga diena, kad nabaga Ikaruss kādā lietainā dienā vispirms iekļuva nelielā csn pie kāda parka (manuprāt, tas bija pie Vērmaņdārzs, ja tā, tad Elizabetes-Barona krustojumā, iespējams, ar zapiņu), lai pēc tam apstātos uzreiz pēc Salu tilta šķērsošanas (virzienā prom no centra, laikam uzreiz aiz tā ceļa pārvada), un nebūtu iedarbināms veselu mūžību. Kaut kad tai nedēļā tai pašā autobusā, ēdot īrisus, man izkrita plomba un aizlēkāja uz vidējo durvju trepītēm, lai pa visai lielo spraugu izkristu brīvībā.
Jā, stāstā dominē autobuss, nevis metropole. Taču vēl aizvien man šī pilsēta saistās ar kustību, vai tā būtu ie-, vai aiz- vai ap- vai vēl kas - bet braukšana. Tā nav vieta (manai) palikšanai, neesmu iemācījies, un tagad, kad miris mans lokālpatriotisms, ar dziļu interesi un vieglu skaudību skatos uz cilvēkiem, kuriem ir Rīga, kuru mīlēt.
Taču labi, lai spēle neaprautos - atceros vienu vai divus agrīnus braucienus uz Zoo & Mežaparka atrakcijām (kafejnīcā iedzēla lapsene nešpetne), Bērnu (tpu, uzrakstīju bērnības) pasauli, veco stacijas iekārtojumu ar apaļo kafejnīcu (?) laikam tur, kur tagad galvenās halles narvesens, un pāris teātra braucienus. Vecrīgas arhitektūra mani tolaik pilnībā neinteresēja, atšķirībā no TV torņa smailes.
p.s. man nebija nekādu elektromotorīšu, es no gumijas zvēreļiem urbināju laukā tās pīkstuļus, bet mana lielā aizraušanās bija konstuktori, tie, kas padomiskā lego alternatīva, nevis metālskrūvējamie, kurus savā īpašumā tā arī nekad nedabūju. |
|
|
| lipīgie skatieni |
[Jan. 2nd, 2010|07:12 pm] |
| [ | mood |
| | vējš jāj uz sēnēm | ] |
2010.tā sākums skaidrāks kā 2009.tā (and it should stay that way).
Tikmēr britu zinātnieki norāda, ka "common cold virus can be spread from surfaces and fingers to people if they touch their eyes, and they can then become affected with the cold. This has not been shown for flu". Nav vērts pat minēt, kāpēc es to rakstu, turklāt ar to uz ielas apēsto saldējumu tam pavisam noteikti nav nekāda sakara (paldies Z, nu ziema garšo savādāk) |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2009|04:38 pm] |
2009.gadā visvairāk iepatikušies skaņdarbi*:
( saraksts ) |
|
|
| zinošie |
[Dec. 7th, 2009|12:58 am] |
galvenais, atcerēties - pastnieki ir eņģeļi. Un tad jau var krist, var svērties un stāvēt draudzīgos pulciņos uz adatsmailes. |
|
|