| pucētie dzīvesstili |
Mar. 30th, 2012|01:50 pm |
Kad māmiņa ziņoja, ka IR pārraudzībā izdotajā pavasara "Intelligent Life" esot "raksts par riteņiem", nolēmu pirmoreiz šo izdevumu pašķirstīt . Izlasīju ar interesi, nolēmu nedaudz papurpināt.
Ievas Albertes ("velobraucējas un žurnālistes") teksts "Coffee&Bike" izskatās kā visai juceklīgs refleksiju un ekspertu viedokļu salipinājums, kas ielikts dzīvesstilā rubrikā un aptuveni tā Rīgas riteņbraucējus arī prezentē - kā raibu jauniešu un stilīgo publiku, kas segmentēta dažādās kopienās ar saviem Meistariem un Līderiem. Nezinošajiem droši vien rodas pietiekami labs priekšstats par t.s. veloevolūciju Rīgā, taču traucēja sajūta par pārāk lielu pievēršanos velobraukšanai kā dažādu stila grupu pasākumu virknei, teju vai nemitīgam hapeningam. Sūrie un, galvenais, individuālie ikdienas riteņbraucēja kā satiksmes dalībnieka piedzīvojumi gandrīz pilnīgi ignorēti. "Gandrīz", jo tekstā izmētāti arī īsi fragmenti, kas liek saprast pašu riteņotāju nevēlēšanos riteņošanu skatīt tikai kā stila vai pat dzīvesveida jautājumu, kas ir pretrunā ar rubrikas ierobežojumiem.
Rezultātā visai snobiskais teksts tikai attālinās no galvenā traucēkļa velosatiksmes attīstībā risināšanas. Tas ir, trūkst apjausmas, ka riteņošanas būtībā ir pārvietošanās nepieciešamība, kas ir līdz garlaicībai ikdienišķa un tāpēc neapšaubāmām pastāvēšanas tiesībām apveltīta parādība. Viss pārējais jau ir rišas un vidusšķirai paredzētas tirgus nišas - zem "velokultūras" jēdziena sadzīvo gan t.s. sabiedrības apziņas veidošanas centieni, gan diezgan brutāls patērnieciskums. Tā varbūt ir ilustratīva evolūcijas posma ilustrācija (pats esmu pasīvs tās elements), taču tas var ievest arī attīstības strupceļā. Tas ir, ja arī turpmāk praktiskie jautājumi (piemēram, Riteņbraucēju apvienības aktivitātēm) turpinās sabiedrību sasniegt preses relīžu formātā. Bet, kā jau teicu, raksts informatīvs un bildes - glītas :) |
|