| What's the buzz? |
Dec. 28th, 2011|10:45 pm |
rasbainieka jukasballītes aizņēmuma "On Killing: The Psychological Cost of Learning to Kill in War and Society" pamatideja ir pavisam vienkārša - cilvēkam sev līdzīgo nonāvēšana bez iemesla tā īsti nepadodas.
Pie alus diskutējamie jautājumi:
1. Cilvēka "dabiskās pretestības" savas sugas pārstāvja nogalināšanai ir pārvarama noteiktu valsts vai cilvēku grupu interešu vārdā, taču ar ievērojamām ekonomiskām (sabiedrībai) un psiholoģiskām (indivīdam) izmaksām;
2. Modernitāte ir nesusi seksa un nāves kā dzīves normalitātes noliegumu. Rietumu sabiedrības 20.gs otrajā pusē jau spēj risināt un pieņemt seksualitāti, taču nāves izstumšana no ikdienas joprojām noved pie "nevēlamām parādībām".
Pati grāmata viegli lasāms populārzinātnisks, brīžiem tiešām pārsteidzošs un bieži neticami paviršs darbs. Tekstam par labu būtu nākusi autora pievēršanās vien 19.-20.gs armiju un kaujaslauku izpētei (t.i. mazāk vispārvēsturiski vispārināt) un rūpīgāka primāro un sekundāro informācijas avotu izvēle un iztirzāšana. Šī pat ir ne tik daudz sīkmanīga piekasīšanās, kā cerīgas prasības. Es tik tiešām vēlos ticēt pirmajā teikumā minētajai tēzei, bet pagaidām argumentācija ir pašķidra.
p.s. Autors, starp citu, beigpiezīmēs citē Pračetu! Diemžēl ne "Monstrous Regiment" (kas kontekstā būtu iederējies daudz vairāk), taču žetons tik un tā. |
|