There's life [entries|archive|friends|userinfo] re: [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

xxi gadsimta hauzeriāde [Jun. 27th, 2010|04:45 pm] [Tags | cilvēki, saite ] [ ausīs | Those Poor Bastards: At The Crosroads ] Stāsts par Bendžaminu Kailu nākošajā desmitgadē piedzīvos ne vienu ekranizāciju vien. link h

re(h)ab. [Jun. 14th, 2010|12:45 pm] [Tags | cilvēki, skats ] izrādās, pa_leeto piedāvājumā joprojām dominē garlaicīgas vai skolas vecuma auditorijas grāmatas (nav iebildumu), kā arī auskari un drēbju skapja saturi, bet, izskatās, pazudusi apakšveļa (vai tiešām ekonomiskā lejupslīde apstājusies un secīgi, atvieglojušas arī jauniešu dzīves?) Taču rakstīt vēlējos vien par to, ka 'centrālā uteņa' tipa lietas komūnā parādās ļot reti. Vien lavendera puksta piedāvājums izskatās pēc pamatīgas atvilktņu un pakšu tīrīšanas rezultāta, kaut daļēji uzturot pasākuma noskaņas. Vispārinot, vainoju Latvijas krāmtirgus tradīciju esamību tapšanas stadijā. Šķiet, te vainojamas gan nevajadzīga, bet sava pārdošanas/atdošanas lietas šķietamā sarežģītība/nevajadzība, tam piesaistītās aizdomas par risku savam statusam, gan alternatīvas, kas ļauj atbrīvoties (mirstošie komisijas veikali, specifiskie lombardi, marginālais tēla monopols 'Latgalīte', lietu cirkulācija draugu un paziņu tīklos, 'bārtera' atdzimšana vai, visubeidzot, prasta izmešana) vai lietoto iegūt (iepriekšminētais plus 'humpalas' plus ?) bez tik liela publiskuma. link 2"|h

kaut pastalās, bet liberāli [Jun. 2nd, 2010|08:24 pm] [Tags | cilvēki, dati, skats, ziņa ] [ ausīs | Mona de Bo: Un Dienas Īstums Neizdziest ] ( statistika un politisks bu-bu ) link 6"|h

prom, prom [May. 29th, 2010|12:59 am] [Tags | ?, cilvēki, ielas, pilsēta, rrīgnums, velo ] [ mood | uzvilcies, gribu spirtoto, nav ] Līdz pat šai naktij es nebūtu spējis noticēt, kādu fleimu par tēmu "Gājēju pāreja un pareiza tās šķērsošana" spēj uzkurināt Latvijas ielu un ietvju lietotāji brīdī, kad viņi kļūst par interneta komentētājiem. OK, labi, 'vecīt, tas ir internets', bet kā, bļin, kā var domāt par kaut kādu lielāku kolektīvu vienošanos, tur labāku valsti, vienprātību, puslīdz sakarīgu izpratni par kolektīvām vērtībām, ja nespējam nokļūt pie vienotas izpratnes par "zebras" nozīmi? Te pat nav tā problēma, ka mēs to neprastu lietot - ar dievu uz pusēm izdodas, reizēm CSN pārkāpjot, bet nevienam tādēļ neciešot, par ko liecina fakts, ka mironīšu skaits uz šīm strīpām tā kā rūk. Bet kā var neieklausīties otra argumentos, un atkal un atkal turpinot gvelzt savas kļūdainās taisnības, nesaprotu. link h

gandrīz antigliemezis [May. 3rd, 2010|04:53 pm] [Tags | cilvēki, skats ] [ ausīs | Fever Ray: If I Had a Heart ] Te gar maziņo panoptikumu pirms mirkļa, llēnnnāmmm stumjot iepirkumratiņus, aizslīdēja veča - Morra kas Morra. Manuprāt, ļoti labi derētu kā ilustrācija tēzei, ka vientulība nudien nav viegla, toties neredzama. link h

miglas vāli bez montāžas [Mar. 20th, 2010|11:58 pm] [Tags | cilvēki, esse, rrĪgnums, sc, skats ] [ ausīs | Fever Ray ] Nekas, nekas, tūlīt pilsoņi sarosīsies pavasara tīrīšanai, noslaucīs putekļus savās mājās, piedalīsies vienā publiskā talkā un būs izpildījuši savu socaktivitātes gada normu. Es jau ar' - kaut ko par to uzrakstīšu, varbūt pat atkārtoti, un projicēšu citos izbrīnu par epidēmiska apmēra politisko cingu (t.i. publisko norišu izraisītām asiņošanām, matu izkrišanām un bezzobainiem šļupstiem), kas pazūd vien uz ilgāku laiku pametot dzimtenes āres. Nopietni, es pēdējā gada laikā mēģināju aktivizēties arī t.s.grassroots līmenī; secinājums - skaļas paškritikas pietiktu periodam, kas identisks vairākiem lēni izsūktiem aliem (un es to parasti dzeru patiešām lēnām). Šai sakarā radušās diezgan pamatotas aizdomas, ka klaunāde ir viena no efektīvākajām sabuntošanas metodēm. Klaunus, lūk, nesit, par viņiem arī nesmejas, jo viņiem piemīt talants radīt apkārtējos dziļas neērtības sajūtu (šai lomā, šķiet, Krištopāns kā premjers ir nenovērtēts). Viņi, kā pareizi norādījis TerijPratčets, ir patiesi vistraģiskākā un saudzējamākā ģilde jebkurā universā. Mīmi, savukārt, ir liekēži - IRL identiski ir visu so līderiem pakaļskrienošās masas, kas sapulcēs mēdz māt ar galvu un CV pie hobijiem rakstīt, piemēram, 'dalība SO 'blablabla'. Viņi man riebj vēl vairāk par absolūto sabiedrības vairākumu, forumu tribūnu un revolucionāru. (agrāko) nvo štancēšana pēc rietumu pieejām diezgan ātri aizgāja greizi, dažādu iemeslu dēļ (fondi+priekštati+ekspektācijas+apmācības+aktīvistu noslāņošanās etc), daļēji nostumjot kulisēs cita veida (pilsoniskās) aktivitātes izpausmes formas. Ko darīt? Neko lielu. Pietiek ar patētiskiem sīkumiem, apzinoties savas iespējas, talantus un laika resursus, lai iemācītu kāda(i) vecmāmiņai rakstīt 'i don't know english, es tepat no Sabiles, davai pa russki' kādā pensionāru kluba čatā, aizietu līdz savai vecajai skolai, nolasot kādu brīvlekciju mazajiem egomāniem vai uzdāvinot pārīti komentāru vietējiem debašcensoņiem un mācību standartu nomocītajiem skolotājiem. Pietiek ar gatavību mācīties arī pašiem, blogosfairā ne tikai lasot vārdus, uz kuriem varētu atsaukties komentāros, bet aiz vārdu plūdiem izķeksēt kaut vienu domu (šis ir iemesls, kāpēc pēdējā gada laikā LV uzplaukusī publisko lekciju aktivitāte man iet pie sirds). Ja nu viena no lielākajām nelaimēm ir tā, ka aktivitātēs reāli ir iesaistījušies daudz vairāk cilvēku, kā par to pieņemts un ir patīkami domāt? Sociologi par aktivitātes indikātoru uzskata vien kādas organizācijas piesaisti. Tāpēc arī lamāt absolūto mazākumu lab-daru par vāju ideālistu kopu tikai tāpēc, ka viņiem nav bijis iemesla sadarboties skaidri formulētu tiešu mērķu dēļ, ir tik ļoti latviski viegli (atļaujos šo norādīt kā vietējo kultūrkategoriju). p.s. Komentējot vietējos (h)akadēmiķus un ekspertu kult(ūr)u, labāk sākšu ar jautājumu - vai varat nosaukt trīs spēcīgas Latvijas sociālo-humanitāro zinātņu pārstāvju (sākotnēji) ekskluzīvi veidotas asociācijas/kustības? Spēka kritēriji - ievēroti(ētikas/principu) kodeksi, publiska un iekšēja regulāra rosība, mēģinājumi (no kuriem daži sekmīgi) ietekmēt sabiedrības vai politikas veidotāju dienaskārtību. Atslēgvārds ir ideālisms. Ok, nav labs stils meklēt organizācijas brīdi pēc to jēgas apšaubīšanas, bet, kungi un dāmas, šai jautājumā varbūt patiešām jāpietaupa siekalas svētdienas smalkmaizītēm. Latvijā augstskolas un to mācībspēki balstās savstarpēji karojošās kliķītēs (nekas jauns), kur līderības nomaiņa laikam jau iespējama vien kāda nāves gadījumos. Šķiet, viena no filozofu laimēm nelaimē ir iespēju trūkums neapmierinātajiem veidot mācību programmas citviet, kā to spēja izdarīt, piemēram, komunikatori un ne viņi vien. p.p.s. Latvijas augstskolās un zinātnē, šķiet, ir mūžīgā grūtā izvēle - dot varu (piemēram, pār naudas sadali) vai nu tikai (šķietamu) efektivitāti un skaļus vārdus saprotošiem birokrātiem, vai šauram ekspertu lokam jeb savējiem. Turklāt pirmie nereti ir (izbijuši) otrie. Vai tikai risinājums nav klusa simbioze, kurā studentu un valsts līdzekļi aiziet visur, tikai ne mācību satura kontrolē. Vienā vārdā, plašs darba lauks auditoriem. link h

[Oct. 1st, 2009|02:01 pm] [Tags | cilvēki, rrĪgnums ] [ ausīs | Of the Wand and the Moon - Silver Rain ] uzskatu sevi par pasīvo iecietīgo, bet dievgodvārds, nelieciet man sēdēt vienā telpā ar pamuļķiem, kuri grupā skaļi mēģina apstrādāt vienu un to pašu informāciju, bez jēdzīgas domas attīstības. 10 minūtes - jā, 45 minūtes - ok, grūti jau, grūti, bet otro stundu?!? - be kur jūs esat Odina kraukļi, acābolu knābēji, ašās erīnijas, tik centīgās Oidipa vajātājas, kad jūs tiešām vajag? Un šīs diemžēl ir man sasniedzamākās pub.wifi telpas. link h

sildīšana [Sep. 29th, 2009|02:45 pm] [Tags | cilvēki, skats ] [ ausīs | Sigur Ros & Amina - #8 aka Pop ] Ir rudens un cilvēki sāk vairāk atgādināt tepat palikušos putnus, biežāk kā vasarā pulcējoties un mēģinot viens otru pārkliegt. Vismaz no malas tā izklausās pēc klaigāšanas, varbūt viņi tikai pabeidz citu iesāktos teikumus, kas dzirdama skaļāk vien dzidrā gaisa dēļ. link h

[Aug. 17th, 2009|10:58 pm] [Tags | cilvēki, pilsēta ] Šī pilsēta mani sāka jau atbaidīt, bet tad vakar uz nomaļākas pavecāku koceņu un noplukušu ķieģeļprivātmazmāju apdzīvota rajona ielas mani panāca garš sauli daudz redzējis ūsainis un pastiepa pretī pustukšu ķeseli. Izrādās, bumbieri. "Ņemiet," viņš ar platu smaidu sejā teica, un es ļoti pieklājīgi neatteicos, t.i. vienu paņēmu ar'. Tas, iespējams, bija pats garšīgākais un skaistākais bumbieris, ko jebkad esmu ēdis. link 2"|h

[May. 6th, 2009|12:23 pm] [Tags | cilvēki, skats, takas ] [ ausīs | Arab Strap - The Long Sea ] NVA informatīvais pasākuma galvenā pievienotā vērtība - prieks par vadītāja runas formas un satura iezīmēm, dabiskām vai atstrādātām formulām, ko vienoja vēlme būt saprotamam visiem raibās publikas pārstāvjiem. Tas nozīmēja vienkāršus jēdzienus, saliktus s/pakārtotus, bet ne pārāk garus un sausi skanošus teikumus. Vai nu talants, vai arī ne viena vien apmācības kursa rezultāts. Saturs mani gandrīz neinteresēja. Kāds tur brīnums, ja galvenais viņa pozitīvais piemērs bija par meiteni ar ekonomistes izglītību, uz kuras 29 sūtīto pieteikumu atbildēja Airbaltic (stjuartes postenim), vai pragmantisko ieteikumu zemtekstā norāde apgūt metinātāja prasmes (pilsētas attīstības prognožu kontekstā), vai ik pa laikam izmestie brīdinājumi gaidīt viņa vadītā dienesta nodaļas darba kvalitātes kritumu 'ja lejupslīdē nekas nemainīsies'. Sajūsmināja vadītāja vēlme pacelties nedaudz virs ikdienišķi pragmatiskās situācijas, kas vienoja visus esošajā telpā - bezdarba un (jaušamās) personīgās traģēdijas gaisotnes. Vārdu sakot, tika atgādināts par nepieciešamību organizēties pašiem, atcerēties arodbiedrību iespējas (esošās un iespējamās) un, galu galā, saprātīgi izmantot savas vēlētāja tiesības. Garlaicīgākajās minūtēs iespaidīju kabatrunī tekstu "33 apmeklētāji, 15 v, ap 13 jauniem zem/ap trīsdesmit, virs 5desmit varbūt desmit. Plaši stāsti, piemēri, mašīnbūves attīstība, kursi, tiesības un pienākumi". Tā, lūk, provincē, kas jau kādu laiku mēģina izlikties par manām mājām. link h

[Apr. 16th, 2009|05:14 pm] [Tags | cilvēki, pilsēta ] [ ausīs | Faze Action - Moving Cities (The Cinematic Orchestra remix) ] Pagalma pļavā četri mormoņpuikas un pāris jaunu iezemiešu frisbiju mētā. link h

[Mar. 17th, 2009|04:39 pm] [Tags | cilvēki, citāts, skats ] [ ausīs | Diorama - Velocity ] TVNET: "[..] Komentējot Latvijas sabiedrību, Valdis Nagobads atzīst, ka sabiedrība labprāt ziedo savas nevajadzīgās mantas un nebūt nav nosaucama par skopu" link h

pēc dienasgrāmatas slakterkomentāra, PME [Dec. 8th, 2008|10:11 pm] [Tags | cilvēki, skats ] Nu nez, man vakardienas provinciāļkaunemocijas par AS angļu valodas problēmām un šlipsi noteikti papildināja arī citas pārdomas. Nu, piemēram, kreisajā sānā kā asa sāpe sevi atgādināja kārtējā liecība-atgādinājums par to, ka valsts pārvaldē koalīcijpartijbļembaks pie krūts tiek saprasts kā sinomīms attiecīgā cilvēka kvalifikācijai pilnīgi jebkuram valsts pārvaldes postenim. Tāpat ilgojos pēc kārtīga realpolitik ideoloģijas pārstāvja varasvīru padomnieku armijas rindās, kas spētu ieskaidrot saviem šefiem par to, ka plašsaziņas līdzekļi tiek dēvēti par ceturtā varu. Te nav svarīgi, kas uzskata un cik spēcīga tā vara ir. Šoreiz pietiktu ar atgādinājumu, ka citvalstu masu mediji nedanco pēc banānu republikas pelēko kardinālu stabules, un, ja vien tā nebūtu ierindas intervija (aizmirstama salīdzinoši mazā miljardu daudzuma dēļ), Bloomberg varētu saglabāt interesi par šo savdabīgo EiroSavienības valsts fenomenu, lai ar to satrauktu savus informācijas patērētājus Rietumvalstīs. Ziniet, tā un tā, ierēdņiem šai valstī ir obligāti jāapgūst visādi tur papildkursi, skolotājus atlaida bez augstākās izglītības savā pasniedzamajā priekšmetā un tāpat jāturpina vākt kredītpunkti tālākizglītības kursos. Tikmēr dažādos ministriju vadošajos posteņos tur ne vien 'ieceļas', bet arī gadiem 'darbojas' cilvēki ar, hmm, astoņdesmitajos gados iegūtām profesionālajām izglītībām (Nu nav taču dzirdēts par ministru papildizglītībām, ne?). Pa, novirzījos. Ja īsi - lai vai kā, uz spēcīgu informācijas aģentūru intervijām ir jāgatavojas, tiešām ģeniāls atklājums. Nu, pirms gadiem taču mītiskā VVF pamanījās salekties britu televīzijā, tiesa, ar pazīstamu provokatoru. Bet tagad taču smaidīgam mužikam bija jāatbild uz tādiem parasti domburiskiem jautājumiem, nu labi, angļu valodā. Tāda žēlojama neprasme sarunāties un ieklausīties - tiešā un pārnestā nozīmē. p.s. Jau vakar klausoties radās asociācija ar vidusskolas eksāmenu angļu valodā - tante sēž un uzdod jautājumus, puika šoreiz tiktu galā ar deskriptīviem teikumiem bez jelkādas analītikas. Bet nāpadziņš pinās, skatās apkārt un mēģina visu nokārtot ar savu dabisko šarmu, kas ieraksta versijā īstie vērtētāji nepamanīs. A puika nestreso, viņš taču no skolas nav izmests, bet par to vien viņam apsolīts jauns traktors. link 4"|h

pāraugti plaukti gan te, gan tur [Oct. 25th, 2008|11:24 pm] [Tags | cilvēki, esse ] Es gandrīz nepiedalos ilgajās radinieku galdsarunās. Laime vēl, ja atrodas kāds attālāks radagabals-jokuplēsējs, bet viņu ierašanās ir neprognozējama. Droši vien, pieprasīti. Jau bērnībā, ciemojoties pie vecāku draugiem ('vismaz vakariņas paēdīsi'), nekad nespēju nosēdēt mierīgi pie galda pēc šķīvju iztukšošanas, pat tad, ja neatradās kāds spēļubiedrs. Runas šķita garlaicīgas un vienādas, tikai arvien skaļākas, vakaram turpinoties. Pieklājīgi pateicos, piecēlos un ar jāņogu sulas glāzi aizgāju līdz grāmatplauktam, kas vai nu bija terra incognita vai glabāja jau agrāk noskatītu, varbūt pat iesāktu romānu vai citu, iespējams, interesantu lasāmvielu. Ieņēmu blakusistabā un klusākā svētlaimē varēju pavadīt turpmākās stundas, šad un tad iznirstot pēc glāzes vai deserta papildinājumiem, ar vienu ausi klausoties retāk redzēto viesu komentāros 'jums gan tam bērnam patīk lasīt' - pārējie jau bija pieraduši. Savos apartamentos jau tas bija vēl vienkāršāk, pie tā galda visiem taču tāpat nebija ērti. Pusaudža gados vecāko paaudžu runas šķita tikpat garlaicīgas un neiesaistošas, bet nu jau pāreja no galda līdz plauktam prasīja lēnāku secīgu darbību virkni (laikam tāpēc, ka aizpildīju vairāk vietas, ja tā, tad formula 'cilvēka nozīme ir cieši saistīta ar viņa aizņemto telpu'). Ja viss bija jau līdz galam izpētīts, lietoju frāzi 'es laikam iešu mājās', kur nebiju no citu grāmatu pirkšanas paradumiem atkarīgs. Vecāku rīkotās/apmeklētās viesības mani skar arvien mazāk, paliek vien dažādu iemeslu dēļ rīkotās radu sanākšanas, taču vienlaicīgi pieaudzis manis pie galda pavadītais laiks. Runāju gan tikpat kā nemaz. Vairāk klausos un pie sevis brīnos. Varbūt kāds manī čukst, ka gan tādas pasēdēšanas, gan sēdētāji ir izmirstoša parādība, ko nevar vairs tik pavirši laist garām. Tā jau ir, mielasts sen vairs nav pat ne otrs svarīgākais iemesls. link 1'|h

[Sep. 1st, 2008|10:48 am] [Tags | cilvēki, pilsēta, skats ] Jau vakar šīs pilsētiņas centru piepildīja jaunie koju iemītnieki, piesardzīgi veidodami pirmās draugu kopas vai kautrīgu vientuļnieku stilā iemēģinādami takas uz tuvāko rimčiku/maksimu. Garāmgējējiem uzmestajos skatienos izlasīju gan vieglu izaicinājumu, gan atzinības gaidas un arī ilūzijas par līdz šim vēl nepiedzīvotām likteņa paškontroles iespējām. link 2"|h

navigation [ viewing | 30 entries back ] [ go | earlier/later ]