| |
[Aug. 17th, 2009|10:58 pm] |
Šī pilsēta mani sāka jau atbaidīt, bet tad vakar uz nomaļākas pavecāku koceņu un noplukušu ķieģeļprivātmazmāju apdzīvota rajona ielas mani panāca garš sauli daudz redzējis ūsainis un pastiepa pretī pustukšu ķeseli. Izrādās, bumbieri. "Ņemiet," viņš ar platu smaidu sejā teica, un es ļoti pieklājīgi neatteicos, t.i. vienu paņēmu ar'.
Tas, iespējams, bija pats garšīgākais un skaistākais bumbieris, ko jebkad esmu ēdis. |
|
|
| Comments: |
mēs ar usni un bērnu ratiem un ķiršu bļodu te nesen pastaigājāmies pa majoru pludmali. tur uz soliņiem viens jauniņš pārītis bučojās. kad mēs gājām viņiem garām, pastiepu ķiršu bļodu un teicu "balodīši, cienājieties". atteicās.
vecmāmuļa pieglauda vaigu un iedeva konfekti - laikam dikti mīļa viņai tā avīze, ko nesu. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}