ebeh's Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Thursday, February 25th, 2021
    vils_rifkes
    10:25p
    Kaķēns
    Paceļas spalvaini dūmi no vīraka kociņa, kā sapresētas govju kakas var tik labi smaržot? Filosofe uzdāvināja, atvestās no Indijas, var būt govs Gangā veldzējusi slāpes un ēdusi ziedotos ābolīšus pie zilonīša ar tūkstoš rokām. Es minu, es jau nezinu. Transformējusi man tādu smaržīgu oglīti. Nevaru pameditēt, smieklīgi, ka sēžu un ostu tos dūmos no zarnām. Paklanos Budam, gan jau tu sapratīsi, esi taču apgaismots. 
    Ieslēdzu ofisa datoru, uzlieku programmu “move mouse” un kustās ekrānā pelīte, it kā esmu klātesošs. Lūk, tehnoloģiju sasniegums! 
    Izskrienu uz ielas, pastaigāt. Bruģis nokusis un laistās slidens. Kūp bulvāris, kā Čaka dzejolī. Uz mašīnas pelni, visa mašīna smalkos sudraba putekļos. Vai tiešām beidzot nosēdušies no vācu krematorijām? Mums pasniedz romantiski— Sahāras tuksneša smiltis. Slauku ar pliku plaukstu, ja nu tiešām pelni. Glaudu un paijāju līdz sānu spogulis tīrs. 
    Aizbraucu uz centru, nopērku kafiju. Dūc kafijas dzirnaviņas bulkotavā. Meitene pajautā vai bez kofeīna. Viņa mani atceras, arī caur masku. Es uzsāku sarunu, viņa nedzird. Maskā aizķeras vārdi, krūtīs kašājas kaķēns. Neuzbāžos, pasmaidu un atvados. Viņa nodomā: — pilns ar trakajiem. Pilnmēness un pavasara sakausējums zilā samta cepurē, redzams, ka plānprātiņš. 
    Dzeru kafiju un sev meloju, ka nav pandēmijas, ka viss rit īstajās sliedēs. Neputna veikalā nopērku dzejas grāmatas, jo ir pavasaris un esmu kaķēns pēc horoskopa. Kavēju lekciju, jau paspēju aizmirst, ka centra pastaigas ir laikietilpīgas. 
    Atgriežos ierakumos dzīvoklī. Veļa slapja nežūst, nav piemērotu apstākļu. Jā, es esmu nedaudz apaļš un eliptiskais trenažieris ir veļas žāvētājs. Metāla pakarāmais no Drogām saplīsa. Pil uz parketa pakārtā pieneņdzeltenā baika. 
    Dators nopīkst un izlec uzaicinājums uz lekciju. Vēl jāuzraksta pētījums par vēsturiskajiem romāniem no sērijas “Es esmu..”. Kāds amerikāņu literāts teica, ka sešdesmitajos amerikāņu literatūrā “romantika” un “vēsturiskai romāns” bija sinonīmi. To es nevaru likt rakstā, apēdīs mani bez sāls! 
    Runā pasniedzējs. Garlaicīgi runā, gribu ieslēgt datora mikrofonu un kliegt profesoram ausī: — Tu esi miris no iekšas. Tā ir briesmīgākā no nāvēm! Tā vietā pierakstu uz rūtiņu lapās: literatūras valoda totalitārisma laikā ir ideoloģijas ierocis.
    ingmars
    8:40p
    ingmars
    7:12p
    Episode 24 Cut 083
    nistagms
    5:43p
    neatbildētais jautājums
    nu bet kāpēc ar labiem / nekaitīgiem cilvēkiem notiek tik sliktas lietas?
    methodrone
    2:39p
    Kāpēc vienmēr it tā, ka rīta stundai ir zelts mutē, bet līdz ko pulkstenis sāk rāpot pāri diviem, tā knapi vispār pietiek dvašas, lai nostātos kājās.
    Un tieši stundai no kādiem 10.00-11.30 ir zelts, mutē. Lai cik agri celtos, viņu nevar īsti atrast pirms tiem desmitiem, un knapi ieraudzīt no divpadsmitiem uz priekšu.
    Kā strukturēt dienu tā, lai ja zelts ir zudis, tad var vēl atrast kādu sudrabiņu, safīriņu, kaut varu vai bronzu?
    kapnutelpa 3:16p
    no rīta it kā normāli sportoju sportoju savu sportiņu, bet pa galvu riņķī apkārt maisās "3. vilnis", "kara medicīna", "jaunais paveids", "situācija", vnk vienā stiepienā atveru atvilktni, paņemu papīra skalpeli un iegriežu rokā. nomierinos
    virginia_rabbit
    2:01p
    izmisis sauciens no mācību kambara: "ko nozīmē "gatis"?"
    ingmars
    1:24p
    twinkies are back, but at what cost
    Twinkies.

    Twinkies. Twinkies.

    Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies. Twinkies.

    Twinkies.
    ingmars
    12:51p
    rip in piss
    Atdusies mīzalos, patiesība.
    methodrone
    10:35a
    Antidote to chaos.
    Es senāk un pavisam nesen vēl domāju, ka filozofija ir esības death star, ar ko iznīcināt universālas patiesības un maigi atdoties simtupirmajā istabā žurkām. Bet kurš to būtu domājis!

    Filozofija ir ideāls, pats labākais rīks, ar ko satriekt pīšļos jūsu parazītiskās domiņas un iedibināt patiesu Klusumu. Un mēs jau visi zinām, ka Klusums = Dievs.

    Filozofija ir matemātika! Un jo postmodernāka un un dekonstruktējošāka jo labāk! Filozofija ir vienīgais veids, kā neatļaut jūsu parazītiskās domiņas.

    Un atkal un atkal cilvēki cietīs no vēstures zināšanu trūkuma. To, ka jūsu universālās patiesības un vērtības dāvināja Jēzus - jūs nezināt. Un to, ka jūsu grēkus un maldus banalizē to tētuks Ludvigs un dekonstruē tētuks Derrida - jūs arī nenojaušat.

    Ja nekas nav patiess un īsts, tad arī jūsu maldi ir solaris pirdieni. Kad iestājas Klusums, patiesība liks drebēt izmisumā un svētlaimē, tāpēc gatavojieties un stiprinieties, jo abos gadījumos tas būs satriecoši.

    Man nekas nesagādā tādu svētlaimi, kā uz lietām skatīties filozofiski. Jo Dievam nevajag vārdus un skaidrojumus; bet maldi pļurkstēs un svīdīs izmisumā līdz pasaules galam.
    ingmars
    12:37p
    king
    Old Gainax.
    virginia_rabbit
    12:22p
    garajā režīmā izmazgātās austiņas strādā btw
    (atšķirībā no Reiņa telefona "ar kuru var filmēt zem ūdens")
    morraa
    4:53p
    Kad dzīvoju Daugavpilī, Omes mājas atradās vecā sarkanā kieģeļa ēkā, kurai virs ieejas bija 1947 datums.
    Ja pastaigā pa Daugavpili, arī citur var atrast daudz māju ar līdzīgiem skaitļiem, bet visi apmēram tajā pašā laika posmā.

    Kāds radinieks Daugavpilī dzīvoja citā mājā, visai glaunā divstāvu ēkā centrā, arī ar to pašu datumu: 1947.
    Kādu gadu pirms viņa nāves viņš sarūgtināts stāstīja, ka esot uzradušies ēkas bijušie saimnieku bērni no Izraēlas, ēku privatizējuši un tagad visus dzīšot ārā.

    Neatceros vietnes vārdu, bet kāds vēstures entuziasts no Anglijas ievieto 20. gs. karu laiku attēlus augstā izšķirtspējā, tai skaitā aerobildes no vācu lidmašīnām dažādos laika posmos.
    Pirmās vācu okupācijas laika bildēs var papētīt kā izskatījās Daugavpils un kā tā izskatījās pēc bumbošanas reidiem...

    Lieta ir tāda, ka tās ēkas, uz kurām tagad ir 1947 visos attēlos ir tādā pašā formā un izskatā.
    Man šķiet, ka esmu atklājis padomju sazvērestību un noslēpumu ar koda numuru "1947", kurš vienkārši nobālēja un pazuda uz citu noziegumu fona.
    simamura
    9:36a
    Kventins Krisps par kādas slavenas pianistes performances stilu pirms koncerta sākuma: Then she bowed, I think, first to the conductor. And she gave him a grave look as though music was a friend the both of them had known and who's now dead."
    zilnezal
    1:25a
    Dzīves apdeits
    Čau, dienasgrāmatiņ!
    Tagad es dzīvoju vienpadsmitajā stāvā. No mana loga var redzēt skursteņus, kuri atvemj nepāraujamas mākoņu straumes, VID ēku un Ķīšezera nepieradināto krastu.
    Baušķenieks mums atdeva lielu koka galdu, kas piešķir mūsu studio dzīvoklītim īstu Skandināvu šiku, turklāt palīdz iedalīt istabu vairākās mazākās teritorijās.
    ---
    Man aizvien nav darba, bet man ir "Tvērums". Tas šobrīd ir manas dzīves centrā. Žēl, ka ar darba prieku nevar apmaksāt rēķinus.
    Viss mans laiks ir aizpildīts, aizpildīts ar kaut ko, ko man patīk darīt, ko es saskatu kā dzīves piepildījumu, bet fonā drūmi glūn nepieciešamība-pēc-ienākumiem
    tiš-tiš, doma. Gan jau nauda atnāks. Naudai taču patīk, ka to glauda (es saku, un iztērēju simts eiro rimi - jo tagad, kad dzīvojam dzīvoklī, atklājas, ka mums nepieder pulka fundamentālu ierīču - tādu kā tējkannas, pannas, šaufeles, veļaspulvera.........

    Šodien pirmo reizi mūžā biju radio. Kultūras Ūnijas laikā. Ar Sofiju. Kaut kad būs ieraksts. Padalīšos.
    Bet rīt mēs pie kapiem filmēsimies televīzijas kultūras ziņām. Vilkšu savu faux kažokādas mici, tādu kā sofija. Žēl, ka nav atnākusi pasūtītā kleita - pasūtīju tādu pašu, kā viņa. Nekas. Cerams, ka pietiks ar cepurēm, lai iekustinātu kādu modes trendu.

    Brr. Vajadzēja gandrīz nedēļu lai atietu no pārvākšanās. Tik daudz spēka tas prasa. Aizvien jūtos vāja. Bet ir labi. Vakar bijām pastaigā, aizgājām līdz Bābelītim. Nekad vēl, apzinātā vecumā, neesmu dzīvojusi tik tuvu dabai. Ir jauki.

    Ata
    Wednesday, February 24th, 2021
    slikts 10:59p
    Intervija ar cibiņu, kas uzņēmies "kampaņot" par homofobiju: https://youtu.be/GfaVaTcrr8c

    1:24 ir raksturīgs kopumam. Vēlamies referendumu, tas liekas demokrātisks, pret to ir argumenti, kādi tie ir? 🤷 Nedemokrātiski, bet nekas nav jāpaskaidro, nekā nav jāapliecina, ka tos uztvertu un saprastu, bet tūliņ pēc tam jāpiemin, ka pretējā puse ir par nedemokrātisku, lai pat pacenstos tevi saprast.
    nistagms
    10:33p
    Diane, 11:30 a.m., February 24th. Entering the town of Twin Peaks
    manu māti sauc Diāna un viņai šodien ir vārda diena, bet vecmāmiņa atzina, ka gribējusi viņai likt vārdu Lolita. tomēr viņu ir atturējis tas, ka esot iznākusi kāda amorāla filma ar nosaukumu 'Lolita', tādēļ arī ar vectēvu tomēr vienojušies par Diānu. šodien ir arī Tvinpīkas diena, jo Deils Kūpers iebrauca Tvinpīkā tieši 24. februārī, turklāt savus ierakstus kasetēs Deils arī sūta kādai FBI aģentei Diānai. lūk, sakritības.

    Current Music: Deftones - Knife Party
    virginia_rabbit
    10:41p
    mēs jau 2 h klausāmies, kā veļasmašīnā klaudz bezvada austiņas tas palaikam vēl piekonektējas telefonam
    virginia_rabbit
    3:54p
    nedēļas laikā 3 dažādos tekstos saskarties ar vārdu "kvēldiegi" - ok vai not ok?
    ingmars
    1:57p
    nt
    Nogrimušais templis.
    ingmars
    1:26p
    levitation unlocked
    Nu labi, es laikam beidzot esmu iemācījies levitēt. Galvenais knifs ir horizontāli prātā redzēt kā bezgalīgas kāpnes, pa kurām skrien lejup galvu reibinošā ātrumā, uz reta pakāpiena viegli atsperoties ar purngalu.
    methodrone
    10:24a
    Multikulturālisms pēc visiem loģikas parametriem nestrādā.

    Vienīgais, kas tam liek strādāt, ir cilvēku trauslā vēlme, lai tas strādā. Bet ko darīt ar kadriem, kas negrib lai strādā, jo nestrādāšana ir neatņemama viņu kultūras daļa? Varētu teikt, ka kamēr lielākā daļa gribēs lai strādā, tikmēr šādus negribētājus var novaldīt un atspiest atpakaļ. Bet ja nu kāds pasaka 'vairākuma' kultūra ir pret viņa 'mazākuma' kultūru? Protams, ka vairākuma kultūra, esot loģisks radījums, sāks par to stresot un funktierēt, un ja loģikai tiešām jāuzvar, tad vairākumam no sevis būs jāatsakās. Vienīgais veids, kā vairākumam izdzīvot būtu kļūt 'neloģiskam' un teritoriāliskam.

    Patiesa, auksta un dzelžaina, cilvēciskā taisnīguma loģika tiešām būtu dot vienādas tiesības gan tiem, kas grib saticību, gan tiem kas negrib saticību, atļaut ka tas kas ir slikts ir labs ir slikts ir labs, visi reizē. Un tad ir skaidri redzams, ka viņu visu alga ir haoss un anihilācija.
    klusais_okeans
    12:07p
    aizbēgu uz Vidzemi, vakar nonstopā 33 km pastaiga pa dubļiem, vējiem, sniegiem, lediem, atkal dubļiem, tad Sahāras netīrajiem lietiem. Uz dažām stundām atkal sajutos dzīva, bet ilgtermiņa efektu nav nekam. Ir arī kaut kādas labas vai vismaz nesliktas ziņas?
    Tuesday, February 23rd, 2021
    methodrone
    4:11p
    Freedom Day
    Vakar klausoties Borisa roadmap, mani teju pārņēma sašutums, ka kā ta tā tagadiņās visu vērs vaļā, papiņ!? Un reizē vienā datūmā, koa? Cilvēku tak būs pills, nu!? Nu kā tagadiņās tā, vai tas vispār ir iespējams? Savu mūžu neesu redzējis, pfa..! Kas Borisam prātiņš aizkūkojies, un kāpēc mazais Vitijs neko neprotestē? Varbūt šī ir tikai kārtējā shēma, kur cilvēkus maksimāli iejūsmināt, lai pēc tam viņu jūsmuliņus paņemtu un saberzzztu zem dubļaina, lietaina pavasara zābaka, jo tas ir kā mūsu neveselīgā jo-jo lokdaunu dinamika tagadiņās strādā..

    Bet nē.. šī cerībiņa ir for reals. Jo ja tās vakcīnas tik labi strādā kā viņi saka, tad es neredzu loģiskas dabas pretenzijas par tik ķecerīgi, āriš-ķī-gi vaļīgu plāniņu!

    Šorīt pa saulīti gāju uz darbiņu atkal atbilēt savus iknedēļas divus ī-meilus, un man pat bija mazliet klusi gavilējoša apjausma, ka šis varētu kļūt par trendu, un ka reāli reāli bruv, tuvākajā nākotnē man atkal būs darbs uz kuru var iet un kur ir Cilvēki.. un notiek lietas. Pēc darba es tik ļoti saulē sapsihojos, ka nogāju 16 000 soļus kājām uz mājām, pa ceļām izdzerot vistas zupu no Pret un apēdot mandeļu-šokolādes kruasāno no Gails, virpinoties pa pilsētas centra ieliņām maniakāli boķējot skatlogos, gandarīti transcendējot skatu māju jumtos.

    Pilsēta ir kā ceriņa pupmuriņš, kas nu tik tūlīt ziedēs un smaržos!
    klusums
    1:57p
    Ir lielisks progress! Es meklēju pētījumus kursa darbam, man patīk, ir interesanti, ir skaidrs, ko es pētu UN tajā pašā laikā es negribu apvemties/nosmakt/paģībt aiz lielas trauksmes! Nu lieliski, nu! Tas ir daudz labāk kā pagājušā gadā. Bet neiet uz priekšu tik raiti kā gribētos. Šodien ir neliela galvas reibšana/dullums un arī kājas mazliet mīkstas. Tas parādījās pēc tam, kad vienā datu bāzē atradu daudz info, kas pa manu tēmu. No vienas puses forši, no otras puses daudz, no trešās aizrautība, excitement. Un tas uzsita trauksmi tā, ka vajadzēja pat atiet malā, bet tagad darot es jūtu, ka dikti nogurstu (emocionāli smagi un/vai pretrunīgi stāvokļi, prōtams, ka nogurdina).

    Aizrautība/excitement - slikti, jo es zaudēšu kontroli pār sevi. Šis man izlīda ārā. Nav tā, ka pirmo reizi sastopu, taču, ko darīt, man nav ne jausmas. Ir arī bijuši brīži, kad dusmās/sakāpinātās emocijās es zaudēju kontroli tik ļoti, ka saprotu, ka man jāiet pie speciālista vai arī nebūs labi. Tagad ļooti reti zaudēju kontroli un arī tad uz pāris sekundēm, bet ne tādos mēros, ka baidītos par savu un citu veselību un drošību. Bet no otras puses, šis nav par to!!! Aizrautība un excitement ir būtiskas plūsmas (flow, tad kad iegrimsti darāmajā un kas tur...) sastāvdaļa. Un tā ir sava veida kontroles zaudēšana! Tā ir atslēgšanās no reālās pasaules un iegrimšana darāmajā procesā.

    Bet smadzenē kaut kas slēdzas uz īso, jo kontroles zaudēšana = slikti. Un ja skatāmies no pārliecību skatu punkta, es nezinu kā to varu pārformulēt, lai liktos labi un patiesi. Varbūt pirmām kārtām es kontroli nezaudēju? Atdot kontroli plūsmai? Bet tālāk pašlaik netieku. Kas traucē? Nezinu. Netieku tālāk. Bet kamēr šo sadrukāju nu jau es gribu mazliet apvemties un paģībt dēļ lielas trauksmes.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba