[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 21 friends' journal entries.
| Saturday, November 23rd, 2024 | ||
|
f |
3:29p | : 5 gadi 9 mēneši saruna ar atvasi. - kāpēc es nepiedzimu par meiteni? - jautā E. - grūti pateikt, - saku viņam. - es vispār gribu būt meitene, - viņš turpina. - ... ... ... ... kāpēc tu gribi būt meitene? - es uzmanīgi jautāju. - viņas visur palaiž pirmās! |
|
virginia_rabbit |
9:59a | mazie saldumuņi sēž pie brokastu galda un dzied: zilonītis gaisā skrēja |
| Friday, November 22nd, 2024 | ||
|
f |
7:52p | šodien bija tāds mirklis, ka vispār nezināju, ko lai ēd. staigāju gar plauktiem, cerībā, ka trāpīsies kaut kas, ko gribēsies apēst, un nekā. dīvainākais, ka es biju riktīgi izsalkusi. beigās pamanīju kaut ko pēc skata pazīstamu. saucās dārzeņu ragū. nesapratu, kāpēc, jo tur taču vista. vistu negribējās. bet labi. izrādījās, tie bija puķkāposti, nevis vista. apēdu, bija labi. tagad meklēju recepti. jo (lielos vilcienos un mazos tvaikoņos) man ir zudusi iedvesma gatavot, veikalā nezinu, ko pirkt, jo nekas neuzrunā, un ledusskapis diezgan tukšs. zudusi iedvesma gatavot un nezinu, ko ēst. kur tas vispār redzēts. |
| Thursday, November 21st, 2024 | ||
|
eos |
5:12p | Svarīgi ir, lai mēs mīlētu savu darbu, nauda tad nāks Vakar aizgāju gulēt, pirms tam izlasīdams redditā par letiņiem un naudu - https://old.reddit.com/r/latvia/comment Secinājums tāds - ja Tu naudu tērē uz vairāk nekā vienu pozīciju, ir uz ko ietaupīt :D Otrs - jāplāno vismaz tas, ko var plānot. Trešais - drošības spilvena nauda ir nevis ceļojumam uz Parīzi, bet gan kādam lieliskam piedāvājumam, kur vajag tikai mazliet, lai iesaistītos. Kādai biznesa idejai, piemēram. Ceturtais - ir labāka sajūta dzīvojot bez kredītsaistībām un pieticīgi, nevis ar kredītiem un tad no algas līdz algai Piektais - meklēt jaunus klientus un reklamēt savu uzņēmumu neuzkrītoši ir prasme, kas jātrenē katru mēnesi Sestais - iepazīsti savus paziņas. Varbūt kāds no viņiem prot ko tādu, ko saliekot kopā ar Tavām prasmēm, var padarīt par pakalpojumu, kas ir pieprasīts tirgū Septītais - esi pateicīgs vienmēr un visur, taču patiesi. Laipnība naudu nemaksā, taču uzspēlēta laipnība gan. |
|
methodrone |
1:03p | 2 slimi beerni un pati slima is my Aquarius retrograde. Neesam bijushi aaraa nedeelju, but i have a new lust for life jo ir atgriezusies garsha un smarzha. Tagad tikai gaidu kad chunky izveseljosies, kad smart pants beigs punjkjoties un kad R turpinaas buut strong male that gets no virus. Plus muusu eekaa vakar bija ugunsgreeks. Looks like we need to buy a lottery ticket. |
| helmsdeep | 1:16p | tā besī, ka visu laiku kaut kas jādara |
| Wednesday, November 20th, 2024 | ||
|
teja |
10:42p | "Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne? mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik. Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte. |
|
ebece |
12:07p | filmas & draudzenes vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!). bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends". bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi. |
| Monday, November 18th, 2024 | ||
|
teja |
8:01p | šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija. |
|
teja |
12:58p | Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos: * Novembrī visbiežāk Es ceļu galdā bietes. Man patīk celt galdā Bietes. Man galdā 9999 ēdieni, Jums galdā samtainā migla. Baltajā cukurā mērcēti burkāni, Jo cukurs atbruņo. Biežāk gribas celt galdā Un godāt vietēji audzētās bietes. Biešu salāti nāk no zemes, Kur bietes aug. |
|
teja |
12:52p | valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija" Skaties uz izkārtni. Tur ir norādīts: Latvija. Latvija Latvija Latvija. Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija. Latvija, gļēvuli! Vai skaidrs? Šeit ir Latvija. Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija. |
| Saturday, November 16th, 2024 | ||
|
teja |
8:49p | Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas. |
|
f |
3:41p | : 1 down, 3 to go omg. omg. omg. i did it. i did it!! es pievienoju tās durvis pie kumodes! diskleimeris. šī ir mazākā mēbele, kas jāsaskrūvē. diskleimera diskleimeris. es nedomāju, ka tikšu galā ar tām durvīm. nu tad, priekš vēstures - kā man tas tomēr izdevās? ar neatlaidību. un āmuru. |
|
f |
11:11a | caur sviedriem un nedaudz asinīm man izdevās saskrūvēt mazāko kumodi, izdevās ielikt abas soft close atvilktnes (kas bija diezgan liels izaicinājums savienojumā ar veiksmi), bet kā lai ellē ratā iedabū iekšā tās mūsdienu eņģes (jeb - kā lai pieliek durtiņas), es nezinu. ir kāds youtube fool-proof video? moš jājautā chatgpt? viņš jau ir uzdarbojies par manu terapeitu, tagad varētu kļūt arī par mēbeļu whats-his-name, konstruētāju? |
| Thursday, November 14th, 2024 | ||
|
f |
11:37p | nesaprotu, kāpēc visi mēteļi ar kapucēm ir tikai vai nu tie stepētie dūnu vai parkas stila? kāpēc nevar vilnas mēteļiem piedizainēt kapuci? tā ir problēma, jo es nevaru nēsāt cepuri, jo nav tādas cepures, kas pasargātu visus matus no lietus un sniega, un arī nepiespiestu matus pie galvas. varbūt kāda platmale tikai, bet nav vispār mans stils, un arī - visi mati tāpat nav nosegti. |
|
f |
10:19p | analīžu rezultāti saņemti - negatīvs. paldies, tiekamies pēc pieciem gadiem. |
|
teja |
3:09p | domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms. masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams. visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju. zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem. what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna. |
|
teja |
11:03a | man vajag lauvas masku, jo trūkst drosmes |
| Tuesday, November 12th, 2024 | ||
|
eos |
10:27p | Recenzija par izrādi "Lūk, istaba šī" Mihaila Čehova teātrī šovakar. Izrāde bija liels pārsteigums, jo notika tiešām mazā dzīvoklītī pagrabstāvā pašā Vecrīgas sirdī. Sajūta, telpā ienākot, bija kā The Smiths dziesmā "Take me out tonight Where there's music and there's people And they're young and alive" jo visi bija priecīgi saspiedušies, istabā ap četrdesmit cilvēku. Izrādes vadītāja apjautājās sanākušajiem, vai visiem ir silti un mājīgi. Aicināja ieliet sev tēju un paņemt cepumus. Izrādes pamatā bija gruzīnu dziesminieka Bulata Okudžavas dziesmas, ko izpildīja soliste/izrādes vadītāja un ansamblis, kurš sastāvēja no ģitārista, čellista un akordeonistes. Interesants elements izrādē bija tas, ka vadītāja no zāles izsauca skatītājus, lai tie izvēlas puzzles gabaliņu no puzzles, kurā bija attēlots pats Okudžava. Atbilstoši izvilktajam gabaliņam tika dziedātas dziesmas no kādas no tematiskajām grāmatām - par cilvēku, par mīlestību, par sievietēm, un vēl bija piecas citas grāmatas. Pārāk aizrautīgas izrādes baudīšanas dēļ izrādes vadītāja arī mani izsauca uz skatuves. Sākumā lika izvēlēties numuru dziesmu grāmatai. Pēc tam izsauca otrreiz un lika nodziedāt kopā ar viņu vienu no Okudžavas dziesmām. Jāsaka godīgi, ka nebiju pārāk gatavs, taču citiem skatītājiem patika. Okudžavas dziesmas man asociējās ar Džoniju Kešu. Viņi abi dzīvoja vienā laikā - no 1932. gada līdz gadsimta beigām. Dziesmas un emocijas līdzīgas, tikai, saprotams, ka krievu mentalitāte ir atšķirīga no amerikāņu mentalitātes. Lai arī mana krievu valodas prasme dažreiz bija par vāju, lai izsekotu ātriem dzejas rečitējumiem, kopumā man patika sirsnīgā atmosfēra, mazais "dzīvokļa izrādes" formāts. Izrādei mīnusu bija maz - mikrofons apmēram divdesmit piecu kvadrātmetru telpai bija uzregulēts par skaļu. Par pašu Okudžavu bija dažas remarkas, to varēja būt daudz vairāk. Gaišums, labsirdība un kopā sanākšanas prieks mājoja klausītāju sirdīs, tikai bija mazliet klātesoša sajūta, ka tiek dziedāts par kādiem aizgājušiem laikiem, kad šādu dziesminieku bija daudz vairāk, tos sauca par tautas māksliniekiem, tie bija lielā cieņā, taču tagad tos atceras vien šaurs loks entuziastu. Sajūta kā latīņu dzejas vakarā. Varbūt tā šķita tikai man, jo es patiešām tajā laikā, kad Okudžava bija populārs, nedzīvoju. Taču tieši tāpēc bija tik vērtīgi pabūt šajā atmosfērā un uzzināt. Brīnums no teātra, brīnumu sezona ir sākusies! |
| Monday, November 11th, 2024 | ||
|
virginia_rabbit |
5:25p | man birojā ir ziemassvētku sajūta pašai ar sevi Current Mood: high on life |
|
f |
1:23p | vispār jau varēja tās mēbeles pārdot vismaz drusciņ saliktas. vai tad tiešām līdz pēdējam iebāzenim (diesvienzin, kā tos visus pareizi sauc) viss jāsadala? |