ebeh's Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 21 friends' journal entries.

    Thursday, April 23rd, 2026
    sramgni
    1:46p
    what are these messages
    Šorīt agri no rīta ar automašīnu braucu pa Tallinas ielu, un kāds jaunietis uz ietves rādīja man vidējo pirkstu. Pieļauju, ka tas bija dēļ nepatikas pret autovadītājiem, jo nekādus īpašus manevrus neveicu. Pēc tam ar velosipēdu aizbraucu uz Rīgas pilsētas tiesu Ieriķu ielā un konstatēju, ka, lai arī ēkai apkārt ir daudz dažādu autostāvvietu, tur nav nevienas velonovietnes. Ko Rīgas pilsētas tiesa ar to gribēja teikt?
    sramgni
    1:45p
    ctt
    Citu tautu tradīcijas.
    virginia_rabbit
    8:47a
    izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
    https://satori.lv/article/kitijas-intervija
    Tuesday, April 21st, 2026
    sramgni
    1:15p
    diezgan lielas
    Diezgan lielas peles un žurkas.
    sramgni
    11:34a
    ratta
    Rattus femina et rattuli.
    sramgni
    10:55a
    rat opportunity
    Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.
    sramgni
    10:52a
    žurkas kultūrās
    Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.
    sramgni
    9:56a
    ER
    Atkal spēlēju Elden Ring.
    Monday, April 20th, 2026
    eos
    8:55p
    Kanādas profesors pierādīja, ka studentu IQ universitātēs ir samazinājies par 17 punktiem
    https://www.youtube.com/watch?v=PtgQCl2bCrE

    https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

    Turklāt agrāk studenti universitātē mācījās 2–3 stundas mājās uz katru stundu lekcijās, tagad šis skaitlis ir drīzāk 1 stunda mājās uz katru lekcijas stundu.

    Tas nozīmē, ka profesori, kas sāka mācīt 90. un 2000. gados, jūtas tā, it kā viņiem viss būtu jāatvieglo, jo
    ielikt 7 vai 8 cilvēkam ar 90 IQ, kas ir zem vidējā, prasa nopietnu pārbaudes darbu atvieglošanu.

    Profesora pētījums tika izņemts no zinātniska žurnāla tikai tāpēc, ka portālā X nīdēji teica, ka tas ir diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti. Par laimi, viņš to varēja publicēt citā augsti novērtētā žurnālā.

    Problēma studentu vidū ir daudz īsāks uzmanības noturības laiks, mazākas vispārīgas zināšanas par dzīvi, un tāpēc
    profesoriem jāpavada ilgas stundas, atkārtojot vidusskolas mācību saturu, pirms viņi var sasniegt faktisko bakalaura līmeni.


    Šis viss ir pilnībā saistīts ar viedtālruņiem, atkarību no īsa satura, "doom scrolling" un lasītprasmes samazināšanos jauno studentu vidū.

    Universitātes nevis ceļ trauksmi, bet ik pēc 2-3 gadiem visu atvieglo. (Tā esot Kanādā un ASV, par Latviju nav datu).

    Video redzamais profesors saka, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar 70 IQ vajadzētu būt iespējai iegūt grādu, jo tāds ir valsts valdības viedoklis. Pirms 20 gadiem daudzās jomās tas nebūtu bijis iespējams iegaumēšanas un darba atmiņas apjoma dēļ, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu informāciju un savlaicīgi iesniegtu mājasdarbus.

    Tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, studenti var daudz vieglāk izlikties, ka zina mācību materiālu. Krāpšanās ir kļuvusi vienkāršāka.

    ***

    Īsāk sakot, augstākā izglītība ir daudz mazāk prestiža.
    Darba devēji to zina un maģistra grādu vērtē daudz zemāk, nekā pirms 20 gadiem. It īpaši STEM jomās.
    methodrone
    6:56a
    Cilveeki vienkaarshi meegjina taadeejaadi izbeegt no cieshanaam. Bet dziive uz zemes ir cieshanas vai nu ar jeegu vai bezjeedziigas, vai pat destruktiivas.

    Feminisms vienkaarshi ir taads pats transhumaanisms, where people just want to transcend their nature because nature of course is suffering. But as i said before, suffering is inevitable, all you can choose is ways in which you suffer. And suffering in natural ways beats suffering in unnatural ways.
    Sunday, April 19th, 2026
    roncijs
    8:17p
    diezgan trakulīga sestdiena bijusi.

    gan pašam (aleponijā - NDĢ salidojums jeb Neviens Nezin kuriem oriģināli esmu vismaz 8 gadus par jaunu),
    gan o.p kas pamanījās cita pēckoncerta afterītī ievērojami sastiept potīti
    gan kaut kur dainas ielā 6:00 no rīta esot šauta pirotehnika
    gan vecrīgā abnormāli daudz sasistu stiklu
    gan vispār vēl šur tur centrā

    dažas piezīmes no aleponijas (kur es pat nezinu kad pēdejoreiz būtu bijis. pavisam noteikti pirms kovida)

    kā sauc grupu?
    NAURI!
    - tie bija kaut kādi iesildītāji?
    - mikroviļņu krāsnis!
    Aptiekas bēru ansambļa improvizācija dziesmai par Aptieku.

    vispār pat ģeniāli, kā ir iespējams bezgalīgās kombinācijās jaukt gan akordus, gan alkohola tēmu, tāpat spējot izspiest ārā kaut ko jaunu.
    un vispār to varētu teikt par abām grupām. tāds pļēguru mikrofestivāls, if you will.

    un brīnos, ka rasbainiekam joprojām ir tas pats velo. atsauce uz to aizmirsto bāriņu pagātni (tāpat kā mūžīgie viesi rudaks un cilinskis).
    methodrone
    1:38p
    Contraception is sexist, abortions are sexist - killing a part of your own body that society does not want or support - that is opposite of empowerment. Restraining and denying your female body to be more like a man, to fit in with men and manly habits and ambitions. How pathetic, how sad!
    Friday, April 17th, 2026
    methodrone
    9:20a
    Governments communicating with gifs - world used to be serious.
    sramgni
    11:19a
    grām a
    Man joprojām patīk mana grāmata.
    Thursday, April 16th, 2026
    methodrone
    3:28p
    Es nezinu vai shis ir vecums vai kaada zaraza, bet reaali meenesii varbuut ir kaads paaris dienas, kad juutos normaali un kaa cilveeks kas var dariit lietas. Paarsvaraa es vai nu ciinos ar kaut kaadiem mistiskiem simptomiem, where your life and future flashes by etc., vai hormoniem, vai sazin kaadu sunjpurnju voblu. Vai tas ir vecums? Vai taas ir bailes? Vai tas ir beidzot Dieva sods par maniem dziivee sakraatajiem greekiem?

    Shajos briizhos nav patiesaakas patiesiibas, ka dziivot veselaa kjermenii ar veselu garu, un peec Dieva likumiem - ir Paradiize zemes virsuu, un cilveeki to nezina, un labpraatiigi sevi degradee.

    Kjermenis apzinjai ir kaut kas totaali skaudrs un baiss.
    Wednesday, April 15th, 2026
    sramgni
    11:25a
    beirūtā
    Es tikko ierados Libānas galvaspilsētā Beirūtā.
    eos
    12:53a
    Perfektā aprūpe (Stāsts par jaunu psihiatri Latvijā)
    Gabriela iemērca savus matus bļodā. Lēni, ar glāstošām kustībām tajos iezieda šampūnu, tad ilgi masēja savas galvas ādu. Tā atdalīja jebkādas potenciālās blaugznas. Pēc tam izmazgāja matus. Iezieda kondicionieri. Izmazgāja arī to. Tad izslaucīja matus ar dvieli un devās žāvēt ar fēnu. Tas viss kopā prasīja aptuveni stundu.

    Šādi viņa rīkojās bieži. Viņai patika savu zīdaino matu sajūta. Viņa tiem pieskārās ar patiku.

    Pēc matu izžāvēšanas viņa sāka pārlakot nagus. Atjaunot nagu krāsu. Pārkrāsot virskārtu. Lēni un uzmanīgi viņa ar mazmazītiņu otiņu aizkrāsoja tās vietas, kuras bija pabalējušas vai nodrupušas. Viņas standarta, ierastā nagu laka bija violetā krāsā.

    Visu šo darbību laikā viņa juta lielu mieru un harmoniju. Viņa šīs darbības bija atkārtojusi jau četrpadsmit gadus katru sestdienas un trešdienas vakaru. Dažreiz vajadzēja sagatavoties kādam pasākumam, tad viņa izmazgāja matus tieši pirms tā.

    Tik daudz kas bija mainījies, kopš viņa pusaudzes vecumā izdomāja studēt un strādāt par ārsti. Viņas iemīļotais bērnības sunītis devās aizsaulē. Viņas smilšu peles. Viņai nācās pārvākties uz citu pilsētu, lai studētu medicīnu. Viņas dzīvoklim trīsreiz nomainījās ārdurvju kods. Latvijā ienāca Lidl veikals, un vienu no tiem atvēra pa ceļam no viņas dzīvokļa uz augstskolas ēku.

    Viņa paspēja izveidot attiecības ar diviem puišiem, izšķirties, atrast trešo un saderināties. Viņa piecas reizes nomainīja savā guļamistabā tapetes un plakātus, jo viņa jutās izaugusi no mūzikas grupām Paramore un Avril Lavigne deviņpadsmit gados. Divdesmit piecos viņa jutās izaugusi no Keitas Bušas un Torijas Amosas.

    Psihiatrijas studijas nesalauza viņu, jo viņa tika brīdināta, ka 80% kristiešu, kas sāk 24 gadu vecumā studēt psihiatriju rezidentūrā, pēc tās beigšanas kļūst par ateistiem. Varbūt tā ir teika, mīts, ka tā notiek. Taču šī informācija Gabrielu nebiedēja. Viņai taču ir eņģeļu vārds.

    Pēc rezidentūras viņa aizvien pateicās Dievam par katru piešķirto dienu, par iespēju būt šajā krāsainajā pasaulē.

    Tomēr kaut kas cits salūza viņā, lai saaugtu jaunā konfigurācijā. Tas jaunības naivums, ka viņa spēs ar empātiju ieklausīties visos pacientos, uzlabot to dzīves, spēs ar siltu skatienu palīdzēt.

    Viņa saprata pavisam drīz, jau pirmajā darba gadā kā psihiatrei, ka Tu vari palīdzēt tikai tik, cik Tu saproti. Nevienā mācību grāmatā nebija pateikts par cilvēkiem, kuru psihe bija tiktāl savērpusies un deformējusies, ka viņi, lai nenošautu sevi vai pārējos, ikdienā lietoja jebkādus apdullinošus līdzekļus, lai aizmirstu, ka viņiem ir sirds. Viņu sirdis bija burtiski sacaurumotas ar traumatiskām dzīves pieredzēm. Un viņiem nebija jaudas un sapratnes, kā tās aizlāpīt ar mīlestību. Viņi vienkārši truli darīja mehānisku darbu, ievēroja likumus, brauca ar auto, taču iekšēji jutās kā kropļi, kurus neviens nekad šajā dzīvē nav mīlējis.

    Viņa sākumā jutās ļoti izmisusi, ka nespēj šādiem cilvēkiem neko dot. Tikai vēl zāles, kas vēl vairāk viņus notrulina. Viņa gribētu, kaut vairāk cilvēkiem Latvija apmaksātu psihoterapiju, un tajā bezmaksas terapijā strādātu terapeiti, kuri katru pirmdienu no rīta pie kāda cilvēkmīlestības benzīntanka uzpildītos līdz matu galiņiem ar jaudīgu mīlestību. Taču terapija arī šodien, 2026.gadā, Latvijā bija maksas pakalpojums, un benzīntankā mīlestību uzpildīt nevarēja. Ar atlaidi 3 centi litrā, ja pērk kubikmetru mīlestības uzreiz.

    Psihiatram bija jābūt imūnam pret to, ka bezdibenis viņa pacientos apēd viņu pašu, un viņš notrulinās kopā ar saviem pacientiem. Pat ja aizvien mehāniski izraksta zāles, uzklausa simptomus, nosūta uz stacionāru, mehāniski nosūta uz ekspertīzēm, mehāniski sniedz izvērtējumu policijai un tiesai.

    Ir liels risks kļūt par mehānisku skrūvīti medicīnas sistēmā, ja tu strādā ar psihiski slimiem pacientiem.

    Gabriela tāpēc brīvdienās pavadīja daudz laika Juglas dzīvnieku patversmē, barojot suņus un kaķus, vedot suņus pastaigā, iepazīstot dzīvniekus. Viņa uzlādējās. Glaudot dzīvniekus viņa saņēma daudz mīlestības atpakaļ, kamēr izrakstot zāles – viņa saņēma caur lūpu kaktiņiem izspiestu čukstu: “Paldies dakterīt, es varēšu mierīgi gulēt”.

    Tāpat viņa bieži vien devās pie jūras un vienkārši atpūtināja galvu, skatoties uz horizontu. Dažreiz debesjumā bija putni, dažreiz jūra bija mierīga, citreiz tā šņāca un sprausloja. Vētras laikā viņa uz jūru negāja. Vētra Gabrielai atgādināja praksi bērnu psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai nācās glābt bērnus, kad tiem bija epilepsijas lēkmes. Tas viņai atgādināja, ka haoss un slimība ir ar spontānu raksturu. Ir jābūt gatavai uz jebko un jebkurā brīdī.

    Cilvēks var nomirt pusstundas laikā, ja viņa lēkmi neviens nepamana.

    “Ārpus psihiatrijas nodaļas sienām daudzi cilvēki mirst gadiem ilgi un tā arī nespēj nomirt, mokās ar dzīvi, izjūtot asas sāpes galvas un sirds apvidū.”

    Medicīnas personāla melnais humors, lai netērētu laiku, pārdzīvojot par katru pacientu, kurš nomiris “pāragri”. Kas vispār ir pāragri? Kas to nosaka? Vai pirms tam, kad noklausījies bērnu raidījumu “Miedziņš” vienu, pēdējo reizi?

    Gabriela bieži savā galvā secināja, ka negrib veikalā pirkt baltas drēbes, jo šī krāsa asociējas ar balto darba apģērbu. It kā medicīnas personāls, tāpat kā līgava pie altāra, būtu balts un pūkains.

    Viņa tāpēc mēdza iet uz koncertiem nomālējusies gluži melna, ar auskariem, ar ķēdītēm, kirzas zābakiem, ar nokrāsotiem matiem, lai dabūtu no sevis ārā šo smacējošo baltumu.

    Viņas kabinetā darbā pie sienas bija glezna ar neaizmirstulītēm. Runā, ka tās simbolizē īstu mīlestību, pieķeršanos, un kontaktu, kas ir tik noturīgs, ka dzīves brāzmās tas liecas, liecas, taču vienmēr iztaisnojas.

    Gabriela ticēja, ka cilvēks ir tāda mašīna, kuras dzinējs ir ārpusē, to ir devis Dievs, taču cilvēkam ir jāmāk savienot vadiņi sevī. Katram orgānam, juteklim, nervu galam pievadīt enerģiju. Cilvēkā plūst fiziskās asinis un enerģiju asinis – tās atbild, lai cilvēks justos aprūpēts. Viņa akna, niere, taisnā zarna un kreisā auss būtu saņēmusi vajadzīgo uzmanību, lai tālāk funkcionētu, nevis turpinātu atrofēties. Ja šīs uzmanības nav, cilvēka nāve iestājas ātrāk. Ātrāk – tā ir funkcija ar atvasinājuma raksturu. Vēlāk – tā ir funkcija ar integrēšanas raksturu. Integrējot savu ausi lielākā enerģijas apritē, tā kļūst par ko vairāk, nekā dzirdes aparātu vai vietu, kurā iestiprināt auskarus.

    Šīs idejas par holistisko medicīnu mūsdienās bija populāras, taču tik un tā visi topošie psihiatri primāri mācījās par dažādu zāļu grupām, simptomiem, medicīnisko loģiku un to, ka psihiatrs nav ķirurgs, tāpēc visu zināt nav vajadzīgs.

    Viņa jutās sava pirmā darba gada laikā kā trauks, no kura visu laiku tiek smelts ārā ar spaiņiem. Viņa – jauna, skaista, iekārojama sieviete, ar ārsta grādu, Dr., sēž un lasa vecu, psihisku slimu cilvēku anamnēzes, uzklausa tos, cenšas pateikt kaut ko, kas liktu pacientam cīnīties par sevi, nevis ļaut dabiskajai slimības entropijai saraut sevi gabalos.

    Viņa redzēja, cik daži viņas kolēģi bija kļuvuši vienaldzīgi pret pacientu likteņiem. Daži centās saviem pacientiem izkarot invaliditātes grupas, lai pacienti varētu slimot labākos apstākļos, dzerot garšīgāku vīnu mājās. Kā saka, nodzerties ar kvalitatīvu alkoholu taču ir skaistāk, nekā ar ļergu?!

    Jo vairāk viņa domāja, ka dara smagu, svarīgu darbu, jo vairāk atdūrās pret domām, ka tas patiesībā ir egoisms, upura sindroms un megalomānija, vēlme būt īpašai, citādākai psihiatrei.

    Tomēr, ko nozīmē vēlme nebūt kā visiem Latvijas psihiatriem? Vai visi ir vairāk vienaldzīgi, vai egoistiskāki, vai visi dzīvo savas mazās dzīves, tomēr pieņemot ietekmīgus lēmumus, kas izlemj cietušo dzīves, jo daži noziedznieki tiek atzīti pie “nepieskaitāmiem”, tāpēc viņiem piemēro citu soda mēru? Vai psihiatrs ir tāds pats cilvēks kā mācītājs vai tiesnesis, kurš spriež tiesu pār cilvēku likteņiem, izvēloties diagnozi, derīgas vai nederīgas zāles, nosakāmo atbalstu, ko pacients var saņemt no sistēmas, jo pie vienas diagnozes, kas ir smagāka, pienākas vairāk atbalsta, pie citas – mazāk?

    Kāpēc tev jābūt smagi psihiski slimam, lai saņemtu to atbalstu, kas tev būtu daudz vairāk noderējis slimības gaitas sākumā, kad tā bija tikai neiroze, kas vēlāk tapa par slimību?

    Kāpēc sistēma uztur pie dzīvības mehāniskus zobratus sistēmā, kuri sen vairs neatšķir labu no ļauna, tikai dzīvo no rokas mutē?

    Dažreiz Gabrielai gribējās burtiski izslēgt savu prātu kā datoru ar vienu pogas spiedienu. Ne par ko nedomāt. Tad viņa gāja pārgājienos, soļoja zābakos līdz spēku izsīkumam. Tad viņa mīlējās ar savu puisi, un tā laikā spēja nedomāt neparko. Tad viņa koncerta troksnī pazaudēja savu “es”, kas griezās kā laboratorijas žurka ritenī pirms izbarošanas laboratorijas pitonam.

    Arī skaitot rožu kroni, dažreiz viņa izšķīda savu vārdu virknē.

    Dzenbudisms māca, ka cilvēkam ir jādara darbs, ko viņš ir uzņēmies, esot pilnībā šeit un tagad. Kristietībā – darbs ir jādara, ļaujot svētajam garam darboties caur tavu mēli un rokām. Tādā stāvoklī tu esi kā svētā, kura ar dziļu mieru un siltām rokām mīca maizes mīklu, no kuras pabarot trūkumcietējus.

    Gabriela neticēja Mātes Terēzes brīnumam, taču ticēja Fatimas pareģojumiem. Tikai darbs ar savu sirdi spēj cilvēku atvērt patiesi dodošai dzīvei, kurā viņa vai viņš ir brīnumdaris, kurš dod savas ticības vārdā visiem, jo patiesais Kristus palīdz visiem, nešķirojot to mantisko, reliģisko vai citu stāvokli.

    Šāda ideālisma pakāpe daudzus kristiešus bija novedusi līdz izdegšanai savos darbos laicīgajā pasaulē, jo “nepateicība ir pasaules alga”. Jāatceras parūpēties arī pašai par sevi.

    Par savu prātu, saprātu, par savu psihi, dvēseli un labbūtību, kā moderni medicīnā saka.

    Taču šo prasmi psihiatrijas rezidentūrā viņai iemācīja tikai nosacīti. Viņai bija supervīzija, kas palīdzēja pašai apstrādāt emocijas rezidentūras laikā. Viņa uzzināja par miega svarīgumu tik dziļos līmeņos, ka saprata, ka iemācīties aizmigt autobusā, lai justos “svaigāka”, ir vitāla spēja. Viņa iemācījās jogu, meditāciju, braukšanu uz retrītiem un autogēno treniņu. Iemācījās veselīgāk ēst, dzert, iekļaut savā 168 stundu nedēļas ciklā vajadzīgās fiziskās aktivitātes.

    Visu rezidentūras laiku viņu dresēja saprast sevi, aprūpēt sevi, lai viņa neizdegtu psihiatra darbā. Taču rezidentūra bija četri gadi, un tā beidzās. Bija jāsāk lielā dzīve.

    Viņa pati bija atbildīga par savu veselību un to, lai spētu uzklausīt pacientus ar veselīgu attieksmi.

    Beigās mēs vienmēr nonākam pie tā, ka visas intelektuālās zināšanas, ko apgūstam skolā vai augstskolā, apstājas pie intuitīviem lēmumiem, kas, vai nu stāv pāri racionālajam, vai nestāv. Tas cilvēciskais faktors, kas ārstam ir jāatceras katru reizi, kad viņu mēģina uzpirkt ar naudu vai mantām, vai citādi. Ārsts ir palīdzoša profesija, kas kalpo cilvēkiem. Kalps nevar kalpot diviem kungiem uzreiz. Mamonam un Jēzum. Tāpēc Tev nebūs pieņemt citu pateicību, kā vien to, kas ir oficiāli noteikta.

    Tomēr Latvijā ārsta solījums, tā sauktais Hipokrāta zvērests, ir ar citu tekstu, kā senajā Grieķijā. Daudz kas ir padarīts formāls. Ārsta profesijas ētika nav tas pats, kas humānistiskā ētika vai Aristoteļa ētika, vai Platona ētika. Pat ja oriģinālais zvēresta teksts ir pilnībā saglabājies, to vairs neizmanto. Tas liecina par Rietumu sabiedrības vērtību maiņu.

    Gabriela nemācēja atbildēt, kā priekšā ir atbildīgi tie ārsti, kuri ir ateisti. Savas sirdsapziņas priekšā? Ja nu ārstam nav sirdsapziņas un viņš pats ir psihopāts? Cik ilgs laiks paietu, kamēr kāds to atklātu? Un, ja arī atklātu, kurš uzstādītu diagnozi psihiatram? Ne jau viņa kolēģis, cits psihiatrs.

    Komisijas pārbauda, vai topošais psihiatrs pats ir psihiski vesels.
    Visur ir cilvēciskais faktors. Cik empātiskam ir jābūt, lai varētu strādāt par psihiatru, kur ir apakšējā un augšējā robeža?

    “Tu man prasi, cik labam cilvēkam ir jābūt, lai tiktu paradīzē, un es Tev atbildu, ka Tu nevari tirgoties ar Pēteri. Esi kā Pēteris, neļauj sevi pirkt, un neizliec sevi pārdošanā nekad!”, teica kādā sprediķī mācītājs. Gabriela šos vārdus iegaumēja labi.

    ***
    Mati gandrīz jau izžuvuši. Nagu laka arī. "Varbūt tomēr es kādreiz nopirkšu baltu kleitu, ko valkāt ziemā", Gabriela padomāja, paskatoties uz sevi spogulī.
    Tuesday, April 14th, 2026
    dumshputns
    1:32p
    Rupjmaize ar skābētiem sarkanajiem kāpostiem un viršu medu.
    methodrone
    11:24a
    Free slob bird life
    Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis.

    Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?

    Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.

    Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.
    Monday, April 13th, 2026
    eos
    10:01p
    Galva mākoņos, taču abas kājas stingri uz Zemes
    Šajās dienās daudz

    skatos intervijas ar Feinmanu,

    klausos intervijas ar Latviešu matemātiķi Jāni Lazovski https://www.youtube.com/watch?v=5tJDI-0EDJU&t=3200s

    skatos par superskolotāju - fiziķi no Bulgārijas https://www.youtube.com/watch?v=Zn0ZVxHGFC0

    Roberts Penrozs ir atklājis to, kas vēdās sen jau teikts - nebija lielā sprādziena, visums saraujas un izplešas. To pierāda jaunākie pierādījumi no James Webb teleskopa.

    intervijas ar dzīvo leģendu, matemātiķi, Terensu Tao par matemātikas mācīšanu skolās https://www.youtube.com/watch?v=kRcro90Aj0w

    &&&

    Tam visam ir kopīga vēlme, lai cilvēki atgrieztos pie dziļās domāšanas. Apsēsties sestdienas dienā verandā, saulītē, ar bloknotu rokā, un pierakstīt visu, kas
    nāk prātā. Formulas, atziņas, idejas, vēlmes, plānus. Just, ka Tev ir bezgalīgs daudzums laika visu saprast un realizēt.

    Tu esi visvarens, jo vari darīt jebko. Kaut vai savās domās. Ar šādu apziņu visi šie domātāji, kas sevi arī uzskata par māksliniekiem kaut kādā mērā, skata pasauli.

    Kā citātā par Einšteinu - galva mākoņos, taču abas kājas stingri uz Zemes. Skaidri apzināties, ko Tu zini, ko vēl ne. Skaidri redzēt ceļu, ko gribi noiet,
    lai saprastu savā jomā vairāk.

    ***

    Slinks ir nevis tas, kurš nevar, bet tas, kurš negrib.
    methodrone
    11:42a
    Vai Latvija ir paradiize?
    Es nesen nopirku mazu, leetu raachinju, uzstaadiiju vinju virtuvee un vienkaarshi klausos Radio Caroline, and that is all my life is right now.

    Veel arii es biezhi domaaju par to, kaa cilveeki tik fenomenaali izshkjeerdee laiku apsaukaajoties un kaujoties, kameer vinji vareetu klausiities Radio Caroline un taisiit siermaizes ar kafiju. Like why would you want to make nuclear bombs instead.

    Jo vairaak mees progreseejam plastmasas koku naakotnee, jo vairaak es atceros detaljas no beerniibas, kas mani skaidri paarliecina, ka beerniiba vai vismaz tas laiks, kad uzaugu vai vieta, bija shkjiista esiibas paradiize. Tagad vienkaarshi ir prison planet.

    Mana vieniigaa veeleeshanaas dziivee ir, ka mani beerni no shiis esiibas var izveidot, tajaa saskatiit kaut ko visa veertu/skaistu/sveetu.
About Sviesta Ciba