[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Friday, April 3rd, 2026 | ||
|
eos |
10:40a | Par Jungu, Anima un Animuss, cik daudz emocionālās bagāžas var uzkraut attiecībās otram? https://www.youtube.com/watch?v=Tpl4caQ Šeit psihiatrs runā par to, ka Jungs uzskata, ka katram cilvēkam ir viņa vīrišķā un sievišķā daļa. Taču šīm abām daļām ir jābūt integrētām cilvēka personībā. Ja tā nav ( un mūsdienu sabiedrībā gandrīz nevienam, kas nav gājis ilgstoši terapijā vai pie psihologa, tā nav), tad cilvēks, atbilstoši savam dzimumam, var kļūt hipermaskulīns vai hiperfeminīns. Tas izpaužas tā, ka vīrieši grib būt "veči" - apgādāt vieni paši visu ģimeni, visu salabos paši, ar visu tiks galā paši, emociju nav, pašpārliecinātības okeāns. Tādi vīrieši visu savu sievišķo daļu projicē uz partneri. Sievai tad jābūt ļoti maigai un skaistai, jāpakļaujas visām viņa vēlmēm, jādūdo maigā balsī un jābūt redzamai, nevis dzirdamai. Otrā virzienā - sieviete kļūst par cacu, atsakās strādāt, visu dienu pavada sevi kopjot, šopingojot, interesējoties par modi un diētām. Viņai vajag SPONSORU, jo viņa ir tā Vērta! Lūk, tās ir divas galējības, kas internetā novērojamas bieži - cilvēki, kas nemāk, vai nav pat centušies savu vīrišķo vai sievišķo daļu integrēt. Jungs uzskata, ka vīriešiem būtu jābūt ar aptuveni 60 - 70% vīrišķo daļu un 30-40% sievišķo. Nevis, piemēram, 90% vīrišķo un 10% sievišķo. Tas ir kropli. Jo šāda projicēšana uz otru noved pie kraha ātrāk vai vēlāk, jo neviens nav 100% vīrišķīgs vai sievišķīgs cilvēks. *** No tā izriet atbilde uz jautājumu, vai vīrietim būtu jāstāsta savai sievai par to, kā viņš jūtas, ja ir bijusi smaga darba diena ar daudz stresa. Atbilde ir tāda, ka tas atkarīgs no sievas vīrišķās daļas integrētības pakāpes. Ja sieva projicē savu vīrišķo daļu uz vīru un uzskata, ka viņam jābūt dzelzsbetona vecim, tad atzīt, ka viņam darbā iet grūti, viņas acīs būs vājums. Viņai tad zudīs ilūzija, ka viņas vīrs ir šis supermens, kas ar visu vienmēr tiek galā. Ja sievai ar savu vīrišķo daļu ir kārtībā, tad viņa nelielās dozās informāciju par to, ka darbā ir grūti, no vīra panest varēs. Cik daudz - individuāli. *** Es šo teoriju izlasīju 22 gadu vecumā un atceros, ka ļoti domāju, ka man mana vīrišķā daļa tobrīd bija ļoti apspiesta, negribēta, nepieņemta. Es tajā laikā lakoju nagus, priecājos par saviem labi koptajiem garajiem matiem, lasīju romānus un kategoriski atteicos darīt jebkādus "vīriešu darbus" kā remonts, miskastes nešana u.c. Man par Jungu bija jālasa augstskolā, filozofijas vēstures kursā, tāpēc varu teikt, ka ir labi, ka bakalauriem universitātē pirmajā kursā bija/ir filozofija. *** Tomēr reālajā dzīvē, sarunājoties ar dāmām dating apps - tinderī un fb - liela daļa Latvijas sieviešu Jungu lasījušas nav un dzīvo pārliecībā, ka viņu neintegrēto vīrišķo daļu ir jākompensē vīrietim. Tieši tāpat - liela daļa Latvijas vīriešu nav lasījuši Jungu un uzskata, ka emocionālā pratība, spēja izteikties par savu, savu bērnu un draugu, emocionālo un garīgo pasauli, vīrietim vienkārši nav jāprot. *** Skaidrs, ka ideālajā gadījumā mēs gaidām vīrieti, kurš nav uzspēlēti vīrišķīgs, un sievieti, kura nav uzspēlēti sievišķīga. Dzīvē atzīt to, ko mēs neprotam un neesam integrējuši - tas reti kam sanāk. Atzīt savu vājumu ir spēks. Bailes par to, ka sava vājuma dēļ otrs Tevi nepieņems, jo tas neatbildīs otra fantāzijai par ideālu vīrieti vai sievieti, bieži vien ņem virsroku, un mēs attiecībās neesam patiesi. *** Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem ilūzijas mazinās jebkurā gadījumā, un 40-60+ kategorijā vīrieši un sievietes mazāk gaida savu sapņu cilvēku, vairāk novērtē to, kas ir. |
|
virginia_rabbit |
10:34a | ņoki gultā |
| Thursday, April 2nd, 2026 | ||
|
lmr |
7:58p | VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt. es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu. sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa? |
|
roncijs |
8:21a | ja es būtu grama influenceris, tad ieliktu šādu tekstu, vizuālajam noformējumam izvēloties jogas paklājiņiem noklātu jumta terasi, ar skatu uz metāliski stiklotu debesskrāpju perifēriju: dzīve ir dāvana, tev tā nav jāanalizē. |
| Wednesday, April 1st, 2026 | ||
|
sramgni |
11:15a | no gain Sapnī dzirdētus vārdus nav vērts paturēt prātā. |
|
sramgni |
11:15a | m&s Mango and strawberry. |
|
sramgni |
11:13a | fe Fulton expenses. |
|
sramgni |
11:09a | feeling Oh shit I'm feeling it. |
| Saturday, March 28th, 2026 | ||
|
roncijs |
10:47p | I will never be untrue Do anything you would want me to Never stay out drinking No later than 2:00 2:30 Current Music: i will never be untrue |
|
roncijs |
9:29p | vai "starsailor" ir ietekmējušies no mielava "labradora" klavieru izspēles, savā debijas albuma pirmajā singlā "alcoholic"? |
|
roncijs |
7:26p | runā dāmas vol. 138 lamināts un dzintars - tas varētu būt tāds dzejoļa nosaukums. |
|
roncijs |
7:19p | ja keiša/paula uzvedumā sanāk aizmigt, tad tā ir gala diagnoze tam, ka man ir narkolepsija. labi ka pēdējā rinda, varēja atstutēt galvu pret sienu. vienīgi liekas ka dailes namā ir pretīga publika, ku nekautrējas koncerta laikā filmēt, UN ar ieslēgtu zibspuldzi. |
|
virginia_rabbit |
11:33a | šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu |
| Friday, March 27th, 2026 | ||
|
roncijs |
5:53p | latvijas futbola tizlase |
| Thursday, March 26th, 2026 | ||
|
eos |
10:21p | Mans draugs ir tas, kam spārni straujāki kā bezdelīgai Šodien pievarēju 630 lpp. garo grāmatu par jauniešiem. Četrās dienās apmēram 500 lpp - lasot visu laiku autobusā, ceļā no Pļavnieki -> Torņakalns -> Baloži un atpakaļ. Tas, kas tur teikts: "Cilvēkam jābūt veselam, stipram, laimīgam, tikai tad ir vērts dzīvot!" un "Septiņpadsmit gadus vecam cilvēkam ir septiņi kalni ticības un septiņas jūras mīlestības... kādi burvju vēršu gan izlok šīs jūras? Kādēļ gan dažam cilvēkam to pietrūkst? Kādēļ viņš nomirst tukšs un nabags?" un "Mana gaišā debess mala Kopš es tevi apjaust sāku, Pretī eju tev bez gala, Klāt nekad Tev nepienāku... Kad reiz tālo gaitu beigšu Nenosirmojis vai salauzts, Atvadoties paldies teikšu Manai gaišai debess malai!" - Arvīds Skalbe Grāmatas beigās, pārdzīvojusi nervu sabrukumu, ārstējusies sanatorijā, jaunā 18 gadīgā meitene atgriežas dzimtajā pilsētā, lai ar bērnības mīlestību kopā veidotu dzīvi, nevis paliktu Rīgā, mācoties "augstās zinības". Grāmatas izdošanas gads - 1958. *** Ko darīt man, ka bērnībā nevienas nemīlēju, tik grāmatas vien? Visas, kas mīlēja mani 10 - 18 gadu vecumā, pasaules vējos ārzemēs klīst, tās vairs rokā nesadzīt. Ģimenes laime - vienkāršākais ceļš, taču ir arī citi ceļi... |
|
f |
8:24p | sakomunicējos ar visiem atvaļinājuma laikā. tagad vairs negribu ne ar vienu runāt. |
|
sramgni |
1:42p | nm Naktī bija slikti sapņi. |
|
sramgni |
1:34p | peintres de kebabs Man ir jauns tetovējums, bet tas vēl nav pabeigts, jo vakar noguru pēc pirmās kārtas. Lai arī vakar mazliet raizējos par to, vai tas nebūs pārāk blāvs, lai pēc pāris nedēļām redzētu, kur likt nākamo kārtu, šodien visu var redzēt, un ir skaidrs, ka problēmu nebūs. Joprojām neesmu iegādājies tetovēšanas mašīnu, jo tas nav tik viennozīmīgs lēmums – no vienas puses varētu tetovēt ātrāk, un nesāktu sāpēt mugura no saliekšanās, bet no otras puses tas nozīmētu, ka vajadzētu mācīties to lietot, un būtu bail pieļaut kļūdas. |
|
sramgni |
1:33p | tradīciju Es aizsāku jaunu tradīciju – spēlēt videospēles. |
|
sramgni |
12:56p | labākas Kas labākas – peles vai žurkas? |
|
methodrone |
9:53a | Satan is always scratching at your door. Noklausiijos Reichelas Wilsones Rogana interviju un holy moly, we really are screwed aren't we. I really lament the fact, ka ir tik viegli jaunus cilveekus iedvesmot uz buutiibaa jebko. Bija tik katartiksi paklausiities, kur visas shiis kaisliigaas un shaubiigaas feministes un vinju sunpurnji ir izceelushies. Theosophy, satanism, porn - just wholesome and lovely. Ir labi, ja tiiri intstinktiivi feminisms shkjiet shaubiiga huinja, kas ar apgreeciigu taisniibteeloshanu spiezh moraali domaat un dariit lietas, kas ir pretstataa dveeselei. Bet ir veel labaak, intelektuaali prasties un paarliecinaaties, ka intuiicija un dveesele is king. Es sort of saprotu hearty kristieshus, kas neapstaajas, jo it seems just about the only code that actively protects from war on your soul. Ja man 2013. gadaa randomly nebuutu iepaticies Jeezus, es visticamaak tagad buutu nojuugusies Kali, ja es buutu tik taalu izdziivojusi. |
|
sramgni |
9:38a | uz otru gadu Es vidusskolā paliku uz otru gadu. |
| Tuesday, March 24th, 2026 | ||
|
methodrone |
11:01a | Liidz kaadam briidim dziivee tu uz pasauli un citiem cilveekiem skaties kaa uz vecaakiem/autoritaateem, kam noteikti ir definitive gudriiba un best intentions at heart. Bet tad vienu dienu, kad tu jau esi mazliet padziivojis un jau paarej dziives otraa pusee, tu peekshnji atskaarsti - Ok, I haven't figured anything out, I err daily and all my best intentions will never make the smallest dent in the common goodness or rather folly of the world. Tu saproti, ka tik vien tu esi kaa taads varbuut mazliet labaak disciplineets beerns, bet tikuntaa beerns, ar 'kaapeec?' un emociju izvirdumiem, un savtiibu. Tikai tad tu saac skatiit liidzcilveekus kaa taadus pashus beernus, dazhs ir klases gudriitis, kaads ir mieriigs draugs, cits ir negants kauslis, mees neviens neesam autoritaate. Taa ir plika Dieva zheelsirdiiba un briinums, ka mees kaut kaa veel velkam uz priekshu, ka veel notiek labas lietas taadaa kritushaa pasaulee. Taapeec, ka labais ir briinums, mums ir pienaakums par to priecaaties, un tikai uz to fokuseeties! |
|
sramgni |
10:03a | lati Latvijas lati. |
| Monday, March 23rd, 2026 | ||
|
eos |
3:46p | Vai matemātikai ir sakars ar sirds darbību? "Saproti mani, kā gribi Gribi mani, kā saproti Man ļoti trīc Tavas rokas" -Klāvs Elsbergs Šāds uzraksts ir uz sienas Humanitārajā fakultātē LU. Fizmatos nav nekā. Ēkā nav ne uzrakstu, ne daudz telpaugu, nav kaut kā tāda, kas raisītu piederības sajūtu. No ekrāniem redzama informācija, kurš šomēnes LU visvairāk ziedojis. Šodien tas bija kliedzoši, jo es starpbrīžos lasīju grāmatu par skolu 1960-tajos gados "Lazdu laipa". Tai lauku skolai bija savas piederības zīmes. Birzs, koki, iekopti zaļumi. LU Humanitārajiem ir savs mauriņš, ir liels sienas gleznojums. Viņi aizvien ir Visvalža ielā. Es domāju - ceļ jau Torņakalnā šobrīd jauno ēku, kur būs filologi, juristi un citi. Jā, ceļ, taču vai sirdi rakstu mājas stūrakmenī kāds iemūrēja? Kā šī ēka atšķirsies no citām universitāšu ēkām Liepājā, Ķīpsalā, Daugavpilī, Tartū, Klaipēdā? LU ģerbonī ir ozols. Vai Torņakalnā ir iestādīts tas simboliskais ozols, kas ir ģerbonī? Kas ir latviešu zinātnieks bez nacionālās identitātes? Varbūt jāuzdod šie jautājumi rektoram. Lai padomā, ka mēs vēl neesam roboti. |
