ebeh's Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Monday, December 29th, 2025
    sramgni
    11:15p
    vp
    Paskatos pie izlietnes, protams – viss pludo.
    Sunday, December 28th, 2025
    methodrone
    6:54a
    <3
    Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.
    eos
    3:41a
    Es diezgan daudz laika pavadu sociālajos tīklos, dodot cilvēkiem padomus lietās/diagnozēs, ar kurām es esmu ticis galā. Es
    to uztveru par brīvprātīgo darbu.

    redditā

    r/autism
    r/ ADHD
    r/ detrans (tiem, kas pārstāja gribēt būt transseksuāļi un nu meklē izeju)
    r/ asexuals (tiem, kas mēģina saprast, vai aseksualiāte ir iedzimta vai traumas dēļ izveidojusies)
    r/ healthygamer (tiem, kam bijusi/ir atkarība no datorspēlēm)
    r/ latvia (tiem, kas vēl dzīvo Latvijā)


    Šajās brīvlaika nedēļās secinu, ka cilvēku pateicība par maniem padomiem katrā no soc. tīkliem atšķiras.

    Aizvien vairāk nākas domāt par teicienu "nebaro pērles cūkām".

    Visvairāk tas saistās ar upura sindromu. Ja cilvēks čīkst, bet neuzņemas atbildību par savu dzīvi, viņam, patiesībā, palīdzību nevajag.

    Ar laiku mans bs detektors šādus čīkstētājus atpazīst aizvien labāk, taču ne vienmēr.

    Visbiežāk ir vērtīgi dot dzenbudisma tipa atbildes uz jautājumiem. Tas jautātāju izsit no līdzsvara, respektīvi, toksiskās domāšanas pašam par sevi.
    Saturday, December 27th, 2025
    eos
    7:52p
    Antarktīda
    "Kādā sapnī Viņš bija pie gudra vīra ar sirmu bārdu. Vīrs teica, ka Viņš ir ieradies uz šo planētu kā polārpētnieks uz Antarktīdu. Apkārt ir ledus un okeāns. Tie ir cilvēki un cilvēku kultūra. Taču viņš ir ieradies, lai pētītu planktonu un mikroorganismus, kuri ir okeāna dzelmē. Viņš sēž un sēdēs visu mūžu savā laboratorijā, apkārt nebūs nevienas dzīvas dvēseles, vien saule pie debesīm, kura, kā viņš reiz sapratīs, arī ir mākslīga, un viņš visu mūžu pētīs likumsakarības, kāpēc pie tādiem sākuma nosacījumiem – pie tāda DNS, pie tādas ekosistēmas, pie tādas “ūdens” kvalitātes ir izveidojusies tāda cilvēku civilizācija, kāda tā ir 19. – 21.gs uz planētas Zeme. Viņš būs antropologs, bioloģijas filozofs, cilvēces psihoanalītiķis, taču tā arī nekad nesajutīs patiesu siltumu. Siltumu viņam būs jāiemācās radīt pašam. Viņu neviens nemīlēs, izņemot Dievu un sevi, un arī tas būs jānopelna.

    Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.

    Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.

    Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.

    Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.

    Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."
    methodrone
    5:19p
    Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

    Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

    Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

    Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

    Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

    Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

    Mans gada tops: IZOLAACIJA.
    sramgni
    2:21p
    tp
    Kāda ir jūsu iecienītākā taktiskā pildspalva?
    Friday, December 26th, 2025
    usne
    11:53p
    eos
    9:36p
    Ne tik slēpts kompliments biedrei K. par meitas virzīšanu uz debatēm, jo zinātnieki saka, ka
    Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]

    Kas uzlabos matemātikas sniegumu?
    Vārdnīca un publiskās runas prasmes

    Pamēģini, un tu redzēsi

    Lai gan, kāda ir saistība?
    Milzīga 💯

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
    ☝️

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:01]
    Tā darbojas cilvēka prāts

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
    Katrs burts = skaitlis
    Katrs vārds = skaitlis
    Tāda ir šīs realitātes daba

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:02]
    ☝️

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:03]
    Bērns, kurš slikti runā = sliktas sekmes skolā

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:05]
    Kamēr bērnam ir mazs vārdu krājums = viņš netiks uzņemts elites skolās, tā nenotiks

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
    Pat ja piedāvāsiet miljonu, viņi jūs šādās skolās neuzņems

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:06]
    ☝️



    Hiperboreja, [26.12.2025 19:08]
    Tu dari savu darbu = viņi paši piedāvās visu, viņi paši dos visu 💯

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]

    Un ja viņi to nepiedāvā?

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:09]
    VIŅŠ TO IZDARĪS PATS!

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:10]
    Bērns ar "gludu mēli" var apburt jebkuru brokastīs

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:11]

    Vai jūsu skolā māca publisko runu?

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:13]
    Nē? Tad - tev ir nepareizā skola!
    Nepareizās bites dabū nepareizo medu 🍯

    Hiperboreja, [26.12.2025 19:14]
    Tāpēc viņam nepadodas matemātika

    Autors - telegram kanāls Hyperborea
    teja
    9:01p
    vispār, kur Rīgā var nopirkt kūpinātu karpu?
    teja
    11:27a
    sapnī griezu sev matus un liku tos mazā zārciņā
    Thursday, December 25th, 2025
    teja
    7:18p
    tumsā bez eglītes
    virginia_rabbit
    12:01a
    Šlesers ir harizmas caurums
    Wednesday, December 24th, 2025
    teja
    10:56a
    vēl nav Ziemassvētki, bet ir notikuši jau tik daudz labi brīnumi
    Tuesday, December 23rd, 2025
    methodrone
    1:24p
    Ir ljoti jauki shogad nebraukt Ziemassveetkos uz Latviju. Ir jauki, laikam, satikt gjimeni, bet ir arii jauki bumbuleet maajaas bez vismazaakaa spiediena buut performingly festive.

    Muusu pashreizeejais Ziemasveetku plaans, ir eest pieticiigi, pabraukaat ar mashiinu, apdaavinaat beernus, skatiities telljuku un sajuusminaaties par sajuutu, ka nekur nav jaabuut un nekas nav jaadara.

    Mans vieniigais nelielais stress ir maasa ar viiru, kuri 25. buus ciemos, un piekopj striktu halalu - what even is that, it takes me back to my vegan days when I was a nuisance to everyone. Es domajau mees vienkaarshi uztaisiisim kaut kaadu lielopgaljas gabalu no vieteejaa asian butchers uz Seven Sisters Road un kaut kaadus riisus ar daarzenjiem, hope it does the trick. And i will not feel bad ja mans rasols paliks viss man pashai!

    As for Jesus, jo vairaak es censhos, jo vairaak man ir massive resistance to church and religious gatherings. Like, gariigums parasti tiek nodibinaats cilveeka praataa ljoti individuaali, so jebkura cita staigaashana uz iestaadeem ir purely social purposes, and some people are just not social. Es veel aizvien half-heartedly gaidu, kad Jeezus kaut kad kaut kaa paraadisiies vienkaarshi manaa istaba aun pateiks "girl, dont worry - i'm real, and everything is fine, we got you, just keep doing what you're doing."
    Monday, December 22nd, 2025
    teja
    2:57p
    nemūžam nerādītu nevienam savu spotify wrap-up
    requiem
    11:22a
    tātad tas teiciens par to, ja cilvēks grib ēst, tad viņš ir vesels, kaut kādā ziņā ir patiess. apbrīnoju cilvēkus, kas publicē savus brokastu portfolio, katras dienas apēsto maltīšu dienasgrāmatas, utml. es patiešām nespēju neko sev pagatavot. kādam citam? yes please, es uztaisīšu crepes suzette. lazanju, da jebko, tikai pasaki, bet manas brokastis ir tas, kas pagadās - maizes gabals, piparkūkas. Darbā ēdu roltonus. Tas ir vienkārši un man nav jāpūlās sevis dēļ. Un man ļoti žēl, ka es nemīlu sevi.
    zilnezal
    3:03a
    vot, ziema. nevaru noturēt acis. sapņos nevaru noturēt acis. vai nu ēd trīsreiz dienā un laicīgi ej gulēt tātad riktīgi iespringsti, vai nodarbojies ar radīšanu, atdod sevi tāpat kā mātes atdod savas miesas gabalus sīcim. kad es neēdu, es rakstu labāk, vnk empīrisks fakts.
    Sunday, December 21st, 2025
    roncijs
    11:49p
    mēģini kādā izteiksmē gribi, bet "marseļa nav tas kas ir pitrags" manā galvā nu nekādi neskan tā, kā to sen sen sen deklamēja ivars krasts jrt dzejas izrādē.

    šodien bija darbdiena, ķipa pirmdiena, bet rīt arī ir pirmdiena, un viss kritīsies un gāzīsies kā vienmēr, bet

    šobrīd sēžu atslīdzis pufā, un domāju par to 2016. ka arī 'rīgas modes' galvā (no koncertiem un koncertu ierakstiem, kuriem kaut kur vēl ir jābūt) skan labāk, nekā šodien atrodamā studijas ierakstā. rīgas modes. man iespējams vajadzētu aiziet uz viņu koncertu, un cerēt, ka tur viss ir kā kādreiz, bet es jau tagad zinu, ka vilšos. un ka vīlos un viļojos jau 'fantastiski' prezentācijas koncertā, pēc kura sēdēju blakus kalvim uz nemiera terases, ilgi krājot drosmi, bet tā arī nepajautājot - "nu kāpēc guļamistabas disko neuzspēlējāt?" kad atbraucu atpakaļ, tas bija 2018 man liekas, ilva autobusā braucot stāstīja, ka nekas labāks tur nav palicis. nujā.

    tā jau tie gadi strādā. kādreiz tik ļoti uzskaitīju visus 1-2-3 mēnešu ilgos periodus, tad katru mēnesi skaitīju salauztās sirsniņas, bet tagad es pat neatceros, kurā gadā tas varēja notikt. un kas vispār ir noticis.

    pirms pāris dienām rakstīju cv. angliski un pilnībā no nulles. droši vien kādas epizodes iespaidā.

    ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, varētu epizodes ražot katru dienu. vai vienkārši jebkuru dienu, kad paņemu uz darbu līdzi treniņsomu, klusā cerībā, ka uz pusdienlaiku galds būs tīrs no darbiem, un varēšu pasportot.

    ja es ļoti uz to koncentrētos, iespējams, es varētu iztīrīt galdu no darbiem, ja pāris dienas actually mājās atvērtu datoru. bet nahujam.

    šovakar mājās es stundu atlasīju 'taskmaster' uzdevumus, kurus kolēģi varētu saprast un izpildīt, kad nākamnedēļ sēdēsim.
    saplānoju. pēc brīža atnāk ziņa, ka viens džeks grib iet prom no darba.
    tb, viņš ies. nav tā, ka īpaši vēlos viņu noturēt, bet vismaz klusi cerēju ka decembri (cik dienas vēl jāstrādā... 4 pilnas un 2 pa pusei) viņš izturēs, lai janvāri var sākt ar darba sludinājumiem. neko, sāksim jau rīt.
    methodrone
    8:31p
    Katrs pats par sevi.
    Mani vienmeer paarsteidz, cik clueless viirieshi ir par to kaa sievietes juutaas. Bet varbuut taa vnk ir vienaldziiba, kas protams arii mazliet tomeer paarsteidz.

    Varbuut jushanaas in itself nav nekas superior, vai taads, kam buutu jaapieveersh uzmaniiba. Jo let's face it, runa vienmeer iet par negative emotion.

    Vientuliiba cilveekos ir gruuta un sarezhgjiita emocija, ko noteikti arii var kaut kaa stoiciski apstraadaat. Bet vienkaarshi zheel, ka kaut kas taads vispaar jaadomaa. Bet kas gan ir cilveeks, ja ne skaudrs bezgaliigs vientulis no nebuutiibas nebuutiibaa.
    f
    8:04p
    priekšā vēl divas darba dienas, bet es nezinu, kāda maģija rīt būs vajadzīga, lai ievirzītu domas darba gultnē. 
    man ir younger maratons, sērijas iet šņakstēdamas kā riekstiņi, boifrends džošs ir mans jaunais crush, un man neko dzīvē vairs nevajag.
    zilnezal
    5:21a
    es
    Es nezinu kā jums, biedri mirstīgie un bezgalīgie, bet man šī ir pēdējā reize. Čista. čista. Nē, bez varikiem. Nav variku. Variku nav. Visas tās mācības, kuras man jāapgūst – visas apgūšu šajā dzīvē. Es jūtu, ka nav palicis tik daudz. Tas būtu kā dabūt apmākušos dienu tikai tāpēc, ka atstāji uz šķīvja kartupeli un dažus krējumainus salātus, jo vairs nelīda iekšā. Nē, nepārprotiet, es neatbalstu visas porcijas izēšanu pārvarot sāpes. Tas ir necilvēcīgi. Pretīgi. Padarīt dzīvības augļus par kaut ko tādu, kas izraisa vemšanu. Es izmantoju šo analoģiju tikai tāpēc, ka tā ir vienkārša un gana atbilstoša. Bet dabūt šito visu pārdzīvot no jauna dievszin kādās kondīcijās tikai tāpēc, ka atstāji pāris mācībiņas, tikai tāpēc, ka noslinkoji, atslābi, atslēdzies…nuja, tas nav gluži tas pats, kas neizēst bļodiņu. Jo saule lec, kad viņai sagribās. Reizēm arī tad, kad neesi izēdis bļodiņu. Es to zinu, jo es sekoju līdzi notiekošajam. Tev arī vajadzētu pamēģināt.

    Nu vo. Gribēju labot uz “nu tātad”, bet tie būtu meli, un nav briesmīgāku un bezjēdzīgāku melu par tiem, ko melo par sevi. Lūk. Ko es gribēju sacīt? Es neplānoju šo atkārtot. Nesen par šo stāstīju savai draudzenei, viņa arī lielākoties eksistē ārpus hologrammām. Mīkstā tukšuma telpa. Iztēlojos zemeslodi, kura patiesībā ir nevis apaļa, bet iespiesta, kā ball chair. Ar samta apdari, protams. Kā vakara sarunu šovos, krēslā atslīgst kūstošā dzīvsudrabā tērpta sieviete uz kuru nevar paskatīties, jo acis apžilbst aklas, kā lūkojoties tieši iekšā iedegtā spuldzītē, turot to sev pie deguna. Kad tā padomā, tādu es varētu iztēloties sauli un mēnesi. Daudzi cilvēki runā par sauli un mēnesi no ārkārtīgi garlaicīgām un klišejiskām pozīcijām, dēvē šos debess ķermeņus par mīlniekiem, piedēvē tiem dzimumus un īpašības. Manuprāt, tie ir nieki. Bet es fanoju par niekiem. Bet tomēr tās ir pasakas.

    Saules un mēness attiecību institucionalizēšana padarot tos par vīru un sievu ir tik naivi cilvēcīga un aprobežota. Kā ar ūdeņradi un skābekli? Molekulām ir miljoniem dažādu veidu savstarpējās attiecības. Molekulas dejo tuvāk, dejo tālāk, visi maziņie elementi viens no otra atšujas un pievelkas, sakārtojas ķēdītēs un citās figūrās, [..], [...] notiek vēl visādas lietas [..] un mēs esam šeit. Jo visas mazās daļiņas ļaujas kosmiskām kustībām. Neviens atoms nedomā par to, vai tas tiešām uzvedas kā atoms. Kā ābele var nebūt ābele? Kā cilvēks var nebūt cilvēks? Visi cilvēki ir cilvēki. Neviens negrib tā domāt, jo, ja pilnīgi visi cilvēki ir cilvēki, tad starp tevi un viņiem patiesībā nav īstas atšķirības.

    Man šķiet, ka tāpēc visi ir tik apsēsti ar sērijveida slepkavām un maniakiem, viņi grib atrast problēmu smadzenēs, ģimenē, DNS, kaut kādu mutāciju, kaut kādu secību, skaidru secību, taciņu, pa kuru var aiziet un nokļūt, tad to iekartēt, lai neviens nekad pa to taciņu neaizietu. Bet problēma nav taciņa. Būt mežonīgam – arī tas ir cilvēka dabā. Cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēki ir dzīvnieki ar ļoti ļoti attīstītām smadzenēm, saprātu. Bet cilvēki nav marsieši. Cilvēki ir pakļāvuši cits cita prātus simtiem, tūkstošiem gadu, un tāpēc šķiet, ka izrāvušies no dzīvnieciskā; ka aizgājuši gana tālu.

    Nekur tālu nevar aiziet, ja vienmēr paliec tur pat. Mēs esam tepat. Daļa no mums aizvien dzīvo tuvu tiem mežiem, uz kuriem atnāca viņu priekšteči tūkstoš, divtūkstoš gadus atpakaļ. Zeme ir miesas sākums un gals. Zeme rada miesu, miesa baro zemi. Cilvēks, kas dzīvo betona mūros un ar basu kāju nav pieskāries sūnām ir tā pati nebrīvos apstākļos dzimusī Lauva, kas dzīvo Zoodārzā. Nežēlo ledus lāci un tīģeri, cilvēk, ja viņi redzētu, kāda ir tava dzīve, tad mestos tevi saplosīt, jo tev vēl ir sava brīvība, tu vēl neesi aiz restēm, staigājošs piemineklis savas dzimtas kokam.

    Pēdējā laikā nenormāli bieži redzu dejavu. Man ir grūti par kaut ko padomāt, es jau redzu, kas notiek. Es nezinu, kas ir šī ticība manī, kas notur kā boja, bet tā ir spēcīga ticība. Es pat negribētu to saukt par ticību, man liekas, ka tā vienkārši ir apziņa. Dzīvība. Es nezinu, kas tieši ir dzīvība, bet tā ir īsta un viss pārējais ir māņi.

    Es sapņoju par kādu vietu, es vienmēr esmu ilgojusies tur atgriezties. Man liekas, ka tā ir paradīze, īstā paradīze. Varbūt tāpēc šī ticība. Es zinu, ka ir paradīze, es to jūtu sev blakus, es esmu tur bijusi. Tur nevar nokļūt veicot kaut kādas secīgas darbības, ja kāds saka, ka var, tad viņš ir maldināts un apmaldījies. Nav pareizās darbības, nav nepareizās. Visādi mazi knibucīši dejo viens ap otru, saules apspīdēti putekļi istabā, ādas, matu, ēdiena gabaliņi, gabaliņi no manis.

    Nepieķeries pasaulei, pasaule ir tikai putekļi. Pasaule nekur nepazūd, tā neizdzēšas, pagātne nav melna aka. Pasaule ir tepat, jo viss ir tepat.

    Man patīk tas, ko stāsta Dons Huans, viņš arī to saprot. Viņš saka – patiesībā nav nekādas nozīmes, smieties vai raudāt, bet viņš smejas, jo tas ir patīkamāk.

    Current Music: bjork - all neon like
    zilnezal
    5:18a
    īrei pietrūkst vēl 100 eiro, parādu piedzinēji grib vēl simts.
    ko es varu piedāvāt.

    es varētu piedāvāt uzrakstīt par tevi stāstu 1-2 lapu garumā, ja man dotu specifisku informāciju. 30 eiro. kvalitatīvi.

    varu arī staidzināt suņus. varu tavā vietā uzrakstīt eseju. pofig. varu visādas lietas. varu būt modele. gribu būt noderīga. man nav darba. man nav naudas īrei.
    Saturday, December 20th, 2025
    eos
    3:52p
    Red pill women
    Atradu šo redditu un sapratu, ka tur ir daudz kā jēdzīga.

    Doma tāda, ka ir sievietes, kuras uz zinātnisku pētījumu pamata ir izpratušas vīriešu vajadzības, to vēlmes.
    Viņu pašu vēlme ir laulības un stabilas attiecības (parasti ar bērniem). Lai vīri viņas nepamestu un nekrāptu,
    viņas mācās būt sievišķīgas, mācās saprast vīriešu vajadzības laulībā.

    Viņas apzinās, ka tirgus seksuālā vērtība un tirgus attiecību vērtība katram no dzimumiem ir atšķirīga.

    Vīrieši ir kā mācekļi, kuri pieredzes un panākumu rezultātā var kļūt par meistariem, kuri ir veiksmīgi, bagāti un pašpārliecināti. Tādus šīs sievietes iekāro.

    Savukārt sievietes var uzturēt savu veselību, izskatu un paildzināt savu pievilcību, dzīvojot harmonisku dzīvesveidu.

    Šo pārliecību pamatā ir antropologu/seksologu un citu zinātnieku pētījumi par sievietēm un vīriešiem.

    ***

    Ir skaidrs, ka jebkas, kam pamatā ir zinātne, ir vismaz daļēji pareizs.

    ***

    Mani šajā pārliecībā saista tas, ka šīs sievietes saprot personības attīstības, savu manieru, rakstura izkopšanas jēgu.
    Viņas saprot, ka inteliģents un veiksmīgs vīrietis neprecēs sievieti, kas nelasa grāmatas, neinteresējas par kultūru un mākslu.

    ***

    Daudz kas šajā pārliecībā šķiet no spēļu teorijas (game theory).

    Latvijā, piemēram, ir ierobežots
    skaits vīriešu, kas pelna 3000+ eiro neto mēnesī un nav sociopāti/varmākas/ brunču mednieki. Uz šiem vīriešiem pretendē sievietes, kuras gribētu šādu vīrieti noturēt, taču vienmēr pastāv risks, ka viņš pēc gada atrod jaunāku, glītāku un interesantāku. Lai tā nenotiktu, ir skaidrs, ka ar seksu 30 reizes mēnesī vīrieti vien noturēt nevar.

    Ir vēl citas lietas, kas vīriešiem patīk, kas ceļ viņu pašapziņu, kas liek viņiem justies cienītiem un novērtētiem. Šī red pill pārliecība lielā mērā
    ir par to.


    ***

    Savu jaunāko grāmatu es plānoju tomēr iedefinēt žanrā "romāns", tāpēc tajā būs romantiskas attiecības.

    Šo attiecību kontekstā man ir svarīgi, lai Latvijas lasītājs un lasītāja varētu identificēties ar maniem varoņiem - ārsti un skolotāju.

    Lai tas notiktu, ir lasītājam jāpastāsta, kāpēc viņi viens otram šķiet iekārojami. Kāpēc sieviete - mediķe apprecējās ar skolotāju, kam ir mazāka alga nekā viņai.
    Kāpēc skolotājs apprecēja ārsti, kura ir tikpat, ja ne vēl vairāk aizņemta kā viņš, un šīs aizņemtības dēļ viņiem nav bērnu un nemaz nebūtu laika tos audzināt.
    lilja_brik
    12:19p
    es nesaprotu, kāpēc vīrietis uzvalkā skaitās kaut kas labs
    f
    11:00a
    šogad pēdējie ziemassvētki bērnudārzā ir pārdzīvoti. esmu konstatējusi, ka ābols no ābeles (sākumā uzrakstīju "ābele no ābeles") tālu nav kritis, un manam bērnam arī ne īpaši komfortabli ir uzstāties publikas priekšā (un var redzēt, ka ir bērni, kuri uz skatuves jūtas vairāk vai mazāk brīvi, galu galā, viņi tur bija veseli 20), bet viņš to dara. šogad bija arī daži raudātāji, kas apstiprina manu teoriju, ka tā ir normāla pasākuma sastāvdaļa - katru gadu kādam nervi neiztur, un katru gadu tas ir kāds cits. 
    lai nu kā, pats pasākums bija diezgan kvalitatīvs, bērni bija riktīgi labi visu samācījušies un bija labi mirkļi. es gan drusciņ samulsu par to, ka viņi 6 gadu vecumā izspēlēja tieši pelnrušķīti, kur mums ir ļauno pusmāsu bulijings, un tad princis, kurš skaistāko meiteni grib aizvest uz pili un uz visiem laikiem paturēt sev (kaut kā tur interesanti pateica). bet nebija iekšā pagriezties un paskatīties uz citu vecāku sejām, vai man bija kāds domu radinieks. kāds jau noteikti bija.

    bet galvenais prieks tomēr ir par to, ka vairs nebūs jāmokās tajā pasākumu zālē, kur krēsli vienmēr salikti tā, ka normāli kaut ko redzēt var tikai pirmā rinda, un tur sasēžas paši lielākie tēviņi un aktīvākās mātītes, kas kustās un grozās un fotografē un vēl vairāk pasliktina redzamību. apiet viņus arī nav variants, jo zāle ir tik maza, ka bildi var mēģināt dabūt tikai no viena stūra. 
    no más.


    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba