Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2024-12-19 01:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ārste nesen pateica, ka esmu ļoti iekšupvērsts
Tas ir palicis atmiņā.

Tik tiešām - es visu laiku zemapziņā domāju par savu komfortu.

Man bieži ir par aukstu vai karstu.
Es ēdu apmēram sešreiz dienā mazas maltītes. Varianta paēst vieglas brokastis un milzīgas vakariņas nav.

Man traucē fona troksnis, intensīvas smaržas, mirguļojošas lampas, traucē sajūta, ja apkārt ir liels juceklis, piemēram, kafejnīca lielveikalā.

Man gribas klusumu vienmēr.

Ja kāds atsakās izslēgt savu telefonu manā klātbūtnē, es parasti eju vienkārši prom un piedāvāju tikties, kad tam cilvēkam ir 100% brīvs.

Es daudz komunicēju neverbāli ar mīmiku, žestiem, stāju, pozu, balss tembra maiņām.

Es ļoti daudz domāju par to, vai nokļūt līdz punktam A man būs droši un komfortabli. Tāpat arī mājās. Man vienmēr ir nauda taksometram.

Es esmu ļoti jūtīgs, jutīgs un es uztveru vismazāko noskaņojuma maiņu sarunbiedrā, atmosfēras maiņu.

Es jūtu, pie kā telpā ir visu tajā esošo uzmanība.

Es lasu telpu, saprotot, kuram tur gribas atrasties, kurš ir pienākuma pēc, kurš gribētu iet prom un garlaikojas.

Ar cilvēkiem, kuri nespēj iedziļināties, atpūsties un atbrīvoties, kuri nespēj nosēdēt mierā, kuriem vajag, lai visu laiku kaut kas notiek,
es nekomunicēju ikdienā praktiski nemaz.

***

Ja tā padomā, tas viss ir normāli, normas robežās. Taču vēl ārste teica, ka būt iekšupvērstam cilvēkam ir ļoti sievišķīgi.

Varētu domāt, ka vīrieši prot darīt tikai vienu lietu vienlaicīgi, taču prot to darīt tā, ka viņus nekas nespēj traucēt.

Tā kā par manu labsajūtu gādāju tikai es pats, un man vajag ļoti daudz, lai es justos uz 90% ideāli publiskā telpā,
tad sanāk, ka ikdienā visu laiku ir jāplāno. Ko paņemt somā - silto veļu, uzkodas. Kur ieiet sasildīties pilsētas centrā.

Kur pilsētas centrā ir tualetes, kurās ir ļoti labi, Rietumeiropai atbilstoši higiēnas un tīrības apstākļi.

Kur ir kāds draugs/paziņa, pie kā ieiet uz tēju, ja sanāk palikt citā pilsētā ilgāk, un autobuss ir divreiz dienā.


***

Šis viss ir saistīts ar manu ķermenisko pieredzi. Palūgt ķermeni, kuram nesalst, negribas ēst, kurš neiztrūkstas no kodīgām smaržām desmit metru attālumā, pagaidām neprotu.

Vai tas vien nozīmē, ka visu mūžu būšu ļoti sievišķīgs cilvēks?

Ja man komfortam vajag daudz vairāk nekā daudzām manām draudzenēm, kuras spēj, gulējušas četras stundas, vadīt auto, spēj pieņemt atbildīgus lēmumus tukšā dūšā, ieraujot kafiju,
vai tas nozīmē, ka viņas ir vīrišķīgākas par mani?

Ko tā ārste ar to visu gribēja pateikt? Sievietes ķermeniskā pieredze ir viņas vērtība.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2024-12-19 01:50 (saite)
Pirmā puse no teksta ļoti daudz sasaucas ar manu personību.
Galīgi nepiekrītu, ka intravertrums ir sievišķīgs, drīzāk otrādi. Sievietes nevar vien pārstāt runāt un ņemties. Vairums sieviešu (imo) nedomā vispār, tikai runā. Un caur runāšanu viņas 'domā'. Tikai vīrieši mēdz grimt sevis iekšpusē un kontemplēt. #Ne visi/ne visas ok ok, bet kā kopējais paterns.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2024-12-19 01:54 (saite)
Šis vairāk ir par tieši ķermeniskajām sajūtām, kuras nav tik viegli izslēgt.

Taču būtu noderīgi. Man šogad ir vairākas reizes pārmests, ka es esmu izturējies neadekvāti, kad nebiju piecas dienas gulējis (7 stundas vai vairāk, sanāk ap 5 stundām), vai arī, kad nebiju astoņas stundas ēdis.

Tādas situācijas sanāca divreiz tikai, taču varēja saprast no otra cilvēka, ka attieksme bija "Tu esi vīrietis, kāpēc Tu nespēj funkcionēt? Kāpēc nespēj domāt par otru arī tādos brīžos? Tas taču ir tikai miegs un ēdiens. "

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Nodzēsts puksts)

[info]eos
2024-12-19 02:19 (saite)
Interesants salīdzinājums.

Mums kādreiz filozofijas pasniedzējs teica, ka filozofēt ikdienā spēj tikai tie, kuri izjūt pasauli kā sevi, kuri spēj nonākt robežstāvokļa apziņā bez ārēju kairinājumu palīdzības.

Tipa - atceries, kad pusaudžu gados daudz kas šķita katastrofa? Filozofiem
visas cilvēces stulbums šķiet nebeidzama krītošo domino kauliņu virkne, kura

vienā gadījumā konverģē, tuvojas, atomkaram un pašiznīcībai

otrā gadījumā tuvojas kādam metafiziskam risinājumam. Piemēram, cilvēku garīgai atmodai pēc visas pasaules piecdesmit gadiem koncentrācijas nometņu sistēmā.

Turklāt filozofi savā starpā viens otru neieredz tāpat kā reliģiju pārstāvji - tie, kuri ir nihilisti un ciniski, kuri redz, ka viss paliek tikai sliktāk, negrib saprast tos, kuri tic Jēzus otrajai atnākšanai vai cilvēces atdzimšanai no pēdējā viena miljona bunkuros

Kamēr otrā grupa nesaprot ciniķus un saka, ka mums jādzīvo pēc Kanta iekšējā imperatīva, lai kāds tas būtu, jo katrs ir daļa no cilvēces, un cilvēces bojā eja sākas ar personīgu lēmumu atdoties hedonismam un vienaldzībai

***

Ezotēriskais skatījums ir tāds, ka cilvēki dzer, lai nomāktu dvēseles impulsu dzīvot labāk, godīgāk, saskaņā ar savu iekšējo būtību.

Tie, kuriem nav jādzer, lai viņi būtu riebīgi, dvēseles nemaz vairs neesot. Tā sen ir atdota dēmoniem.

Tavā gadījumā, izklausās, ka Tu dzer, jo esi cilvēks, kurš jūt. Un labāk just, nekā nejust, jo cilvēks ir dzīvs, kad jūt.

Kad viss ir it kā labi, tad arī citi šķiet tikai boti datorsimulācijā.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2024-12-19 02:09 (saite)
Nez, man visi tie empātiskie momenti saasinās tieši tad, kad esmu sliktā psiholoģiskā stāvoklī, kas bieži ir komplektā ar krasu neizgulēšanos - kad man ir slikti, es asāk izjūtu citu cilvēku sliktumu (esmu empātisks).
Pēdējā laikā cenšos mazināt savu alkohola patēriņu un ievēroju, ka tad, kad esmu skaidrā, bez paģiru efektiem/pēcefektiem, esmu vienaldzīgāks un skarbāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]lapis
2024-12-19 11:15 (saite)
Pēc tā, cik daudz tu vāvuļo, gandrīz var padomāt pretējo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?