ebeh's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in ebeh's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Thursday, April 8th, 2021
    12:11 pm
    Man liekas, manu grūtību pamatā ir šī absurdā pārliecība, ka es esmu 'ģeniāla'. Ļoti apkaunojoši to rakstīt. Bet, ja es rūpīgi pārskatu savu domu gaitu, kas notiek tik automātiski, ka būtībā tā vairāk piederas zemapziņai kā apzinātai domai, tad tā vienmēr ir balstīta kaut kādā pārliecībā, ka tas, ko es radītu, būtu ļoti īpašs.

    Es to sapratu pirms pāris nedēļām un tā nu kopš šīs apjausmas cenšos sev visu laiku atgādināt par šo galīgi ačgārno skaidrojumu.

    Nezinu, pat, kur lai sāk. Katru reizi, kad man ienāk prātā kāda ideja, es iztēlojos, kā visi mani par šīs idejas izpildījumu godinās, rakstīs atzinības un pasniegs balvas kinofestivālos, ka es būšu "household name". Es nezinu, kādēļ man to tik ļoti gribas. Nē nu - tur jau nav nekā grūti saprotama - normāli, ka cilvēkam gribas atzinību.

    Problēma, protams, ir tāda, ka ideja manā prātā ir ģeniāla, bet šim ideālajam tēlam nav pilnīgi nekāda sakara ar realitāti, kurā es knapi pār plecu varu pārspļaut. Un es pat ticu, ka es esmu spējīga radīt kaut ko ļoti, ļoti labu. Bet tas prasa daudz prakses, kļūdīšanās, viduvējības. Joprojām atceros, kā kaut kad bērnībā, man būtu varējuši būt kādi 9 gadi, es iztēlojos ļoti skaistu zīmējumu ar smalki uzzīmētu vilku ainavā. Kad es to mēģināju uzzīmēt, man, protams, nesanāca ne tuvu kas līdzīgs fantāzijai. Toreiz es ļoti pārdzīvoju.

    Tagad, šķiet, es pat vairs nemēģinu 'uzzīmēt' iztēloto. es vienkārši esmu kļuvusi par tādu gaisa piļu būvētāju, kuru pati necienu.
    Sunday, March 28th, 2021
    11:17 am
    “Kā apsveramu eksperti ieteica atļauju tikties divām mājsaimniecībām ārpus telpām.” Ko? Tas šobrīd ir aizliegts? Oh my oh my, es jau sen būtu sapuvusi garīgi un fiziski, ja nebūtu gājusi ārā (un, jāatzīst, arī iekšā) satikt draugus un ģimeni...
    Sunday, March 21st, 2021
    11:45 pm
    Sēžu te stundām ilgi ar statistiem, viss ir slikti saplānots un visi garlaikojamies stundām, stundām un vēl uz priekšu stundām ilgi. Es viņus “pieskatu”, bet paralēli man perpetual panikas lēkme, nu vai nezinu, kas. Liekas, ka pasaule grūst apkārt - tā kā miglaina un neskaidra, un manas identitātes, ar kurām grūti identificēties, kļūst vēl svešākas. Es atrodos uz tādas kā mazas saliņas un pārējā gara satvara matērija bezsakarīgā virpulī maisās pēc man nekontrolējamiem likumiem. Nav ne jausmas, ko es tikko uzrakstīju, to varētu tikai uzzīmēt.

    Ir tik ļoti slikti, ka es pat nespēju to nevienam nopietni pateikt. Es taču pametu stacionāru, jo tur bija garlaicīgi, es “visu jau biju izdomājusi” un gribēju strādāt, un galvenais, beidzot nopelnīt kādu naudu.

    Visi te kaut ko tērzē, onkuļi taisa stulbus jokus, un es priecājos, ka varu slēpties aiz maskas, jo nespēju dabīgi pasmaidīt šobrīd.

    Un tam visam pa virsu tas, ka draugam taču ir vēl sliktāk, viņam sapņos rādās līķi un pamostoties liekas, ka kāds lūr no stenderes. Kas tad man, kaut kāds vājumiņš, “onanēšana uz savām problēmām”, kā viņš šodien pateica.

    Es jūtos tik apjukusi, kad cilvēki te ar mani mēģina uzsākt sarunu, Juris stāsta par to, kā 150 dienas katru dienu peldējās ālinģī, Kristīne stāsta par savu biznesu un dejotājiem, cilvēki rāda telefonos bildes, un es neko no tā nesaprotu, es nesaprotu, kā cilvēki var mierīgi dzīvot savas dzīves kamēr man jebkura darbība, kas nav atpūta vai izvairīšanās izraisa panikas vilni.

    Ir tik briesmīgi šo piedzīvot, un es zinu, ka šis nav it ne tuvu briesmīgākām lietām, ko var piedzīvot. Trūkst vārdu, lai aprakstītu to izmisumu.
    Monday, March 15th, 2021
    11:57 am
    Es ne pārāk identificējos ar savu identitāti.
    Saturday, March 13th, 2021
    9:33 pm
    Dažrei es nedaudz izskatos pēc Steve Buscemi, un man tas liekas forši. Es pilnīgi noteikti dotu priekšroku vīrietim, kas izskatās kā Steve Buscemi nekā, piemēram, Tom Cruise. Bet, ja mēs abi izskatītos kā Steve Buscemi, tad bērni gan varētu sanākt... nu... a little much.
    Friday, March 12th, 2021
    2:26 pm
    Te ir tik garlaicīgi, ka esmu sākusi visu darīt ļoti lēnām un pārvietoties pa taisniem lenķiem vienkārši lai aizpildītu laiku.
    Thursday, March 11th, 2021
    6:49 pm
    Vispār domāju par to - vai ir vērts viss šis. Okei, dzīvē ir arī grūti brīži. Nu, es domāju, mocīties ar skolu. Dažreiz man liekas, manas problēmas nav nemaz tik lielas, kā man liekas. Bet tas laikam ir tas, ko tā trauksme tev nodara: uzpūš mušu no ziloņa.

    Es pēdējā laikā bieži atceros tādu diezgan populāru domu jeb vingrinājumu: apzinies sevi šajā mirklī un sajūti, kā tu jūties. Un iztēlojies, ko tu šobrīd vislabāk gribētu darīt. Un vai tu vispār gribi darīt to, ko tu šobrīd dari. Un ja nē, tad varbūt tev ir iespēja un tiešām nevajag darīt to, ko tu šajā brīdī dari. Un tad es nesaprotu, kādēļ es sevi moku ar šo. Lai man nebūtu jāstrādā par viesmīli. Jā, tas ir sava veida ieguldījums nākotnē. Un tādēļ es nesaprotu, kur ir tas balanss šajā “dzīvo mirklī” domāšanā. Ķipa investē šībrīža mirkli, lai nākotnē varētu dzīvot mirklī? Kaut arī “šībrīža mirklis” velkas mēnešiem ilgi un ir nebeidzamas mocības? Kuru laikā es esmu atslēgusi visas maņas, palikusi kā koka gabals, kas aiz spriedzes draud pašaizdegties? Un atkal man liekas, ka pārspīlēju, ka tas viss ir muļķīgi. Bet manu ikdienas piedzīvoto realitāti šis spriedums nekādi nemaina.

    Es gribu darīt vienkāršas lietas. Vienkāršas, ķermeniskas lietas. Mana galva jau tā kūp. Pēdējās nedēļas saprotu, ka katru dienu patērēju ārprātīgi daudz informācijas, visvairāk attēlu veidā. Un kā tas piesārņo manu galvu! Bet dažreiz tas instagrams palīdz atslābināties, dažreiz es jūtos to nopelnījusi. Nu labi, laikam tiešām būs jādzēš ārā.

    Un man bail atkal idealizēt. Tā, kā es apsēsta biju ar pagātnes, bērnības atmiņu idealizēšanu, kad biju iesprostota Milānā. No sērijas, zāle ir tur zaļāka. Tas nozīmē, ka man ir jākoncentrējas uz dzīvošanu mirklī. Un jāatvēl neliela savas dienas daļa dzīvošanai galvā. Bet tas, protams (ka neliela daļa) atkal nozīmē, ka neko nepaspēšu izdarīt un izgāzīšos…

    Vienmēr lauki ir kā tas ideālais tēls. Ar dabu, bez attēliem, ar daudz fiziska darba, no kā es pārvērstos brangā un veselībā starojošā meičā. Vēl es saprotu, ka gribu savā dzīvē cilvēkus, daudz cilvēku. Tādēļ pietiek jau ar kovid, lai es dzīvotu kaut kur citur, kā vien šajā brīdī - nākotnē, pavasarī, vasarā, čē pagalmā, piedzīvojumos, kad būšu vesela un kaislīga, un dzīva, un atbrīvojusies no universitātes važām.
    utt.
    4:31 pm
    nuthouse
    Liels slinkums kaut ko rakstīt, bet tomēr liekas laba ideja. Esmu stacionārā trešo (3) dienu. Šodien sajutos pavisam labi. Pirms tam, pirmajā dienā un weekend pirms tam biju baigi sapsihojusies, nu tā ka visa galvā un uz zemes nemaz. Lēnām esmu nolaidusies. Šodien bija mūzikas nodarbība, tas izpaudās kā sēdēšana pusaplī zviļņos zem plediņa un dažādu skaņdarbu klausīšanās. Es uzreiz pie pirmās takts sāku raudāt, it kā man kāds nomiris būtu :D bet tas man atgādināja kaut ko būtisku - ka mūzika mani izceļ no tukšuma, trauksmes spriedzes un sastinguma.

    Pēc tam izgāju ārā klausoties Na Zare oriģinālajā izpildījumā un uzpīpēt. Esmu sākusi te pīpēt, kas protams ir nedaudz paradoksāli. Un tas bija tik labi. Diemžēl cīga arī labi ieštirīja, tās skudriņas, kas noskrien pa rokām uz cigaretes 3/4 palīdz pieslēgties realitātei, kaut ko sajust vispār. Un tad staigāju uz apli un klausījos visādu melanholisku mūziku, un tas bija tik patīkami; tas arī atlaiž kaut ko iekšā.

    Tagad sēžu ēdnīcā (vienīgā vieta, kur šeit ir galdi) un klausos trance un jūtos ļoti apmierināta ar sevi un varbūt nedaudz par daudz uzbudināta. Vispār tas, kā es darbojos ir galīgi absurdi - vakar dabūju šķīstošo kafiju, ko šodien brokastīs iedzēru, un līdz pusdienām jau biju izdarījusi 2x vairāk kā vakar pēc vakariņām. Kāpēc tad es te vispār atrodos, varētu iet mājās un dzert kafiju uz nebēdu!

    Bet jā, laikam jau trešajā dienā izjūtu, ka režīms uz mani labi iedarbojas. Var mierīgi piecelties kaut kādos tajos astoņos, astoņos 30. Galvenais pēc brokastīm iet sēdēt un kaut ko darīt, citādāk ar putriņu vēderā var mierīgi parubīties istabiņā sēžot. Nu jā, tās istabiņas ir tik mazas, 3 gultas uz nez, es nepārzinu kvadrātmetrus.. uz maz kvadrātmetriem. Vismaz mēs esam divatā tur ar Anniku laikam. Un viss. Gultas tikai un tiny ass skapis. Tas ir reāli depresīvi - atnāc čista uz slimnīcu gulēt. Nu nē! Es eju uz ēdnīcu pastrādāt uz pusstundas intervāliem. Tagad gan man arī vajadzētu transkribēt un kaut ko sākt rakstīt, bet vieglāk protams bliezt austiņās trance fantasy un te rakstīt, un zīmēt kladē (bloknotā) zilonīti un dancojošo uguntiņu tumši zilā krāsā.

    Man laikam vajadzētu dzīvot kkādā perpetual nometnē, kur mani ceļ, baro un gulēt liek.

    Pēc pusstundas jau vakariņas - nu jā, te ir vakariņas jau piecos (pusdienas divos). Varbūt vajadzētu kaut ko ātri iespēt izdarīt.

    Vēl es biju vingrot jau divus rītus un sāp abc (ļoti patīkami). Jāvingro ir maskā, kas protams ir briesmīgi. Kas vēl. Pirmajā dienā aizveda pie ārstes mani un tur sēdēja divas studentes un ārste lika viņām mani iztaujāt par manu dzīvi (nākamajā dienā mūsu mazajā istabiņā ieradās četras studentes un vēl ārste pajautāt, kāpēc es iepriekšējā dienā staigāju noraudājusies apkārt). Tas bija jocīgi. Laikam man tomēr tuvāki kkādi ezoteriskie dziednieki un narkotikas (haluc.), jo tās vismaz kkā patiesi ieskatās dvēselītē. Bet V. Siņeļņikovs, ko tagad lasu, saka, ka vajag ārstam uzticēties, citādāk nekas nesanāks, tāpēc nu es uzticos kā māku. Vismaz nezāļo mani ar neko, pat samazināja devu. Un māsiņas arī saka: tev tikai viena tablete! Tāpēc dažreiz brīnos, ka es te nokļuvu, bet nu citi jau arī te izskatās normāli ļaudis. Tikai ir viena tāda tantiņa kā muca, kura regulāri sēž uz soliņa gaitenī pie manas istabiņas durvīm un skatās tālumā. Viņa arī neēd daudz. Es cenšos apēst visu, kaut arī ēdiens ir bez sāls. Ā, un te nav nažu :D jābaksta ar dakšiņu viss.
    Thursday, March 4th, 2021
    1:19 pm
    Mēs ar draudzenēm bieži viena otrai sakām: "tu izskaties hot!" vai "tīk hot!" Bet ko cilvēki agrāk teica? Piemēram, padomju laikos? Takaja garjačaja? Un nemēģiniet man iestāstīt, ka teica 'pievilcīga', tas daudz par formālu.
    Thursday, February 25th, 2021
    1:26 pm
    Vairs nav 16, uz manām perfektajām kājām ir celulīts, nevis tikai tad, kad saspiežu, bet arī vienkārši sēžot nedaudz saspiestā pozā vai guļot ar salocītām kājām nokarājas, nekad neesmu savu ķermeni uzskatījusi par ideālu bet reāli nebiju rēķinājusies ka šāda 'problēma' sevi pieteiks. Es lasīju, ka celulītu nevar dabūt nost, tikai novērst attīstību, ka tas vispār ir iekaisums kaut kāda veida :o, un galvenais cēlonis esot pusfabrikātu un cukura patēriņš, tā kā ēdiet sabalansētu diētu, bērni!
    Tuesday, February 16th, 2021
    7:16 pm
    Uzrakstiet eseju par tēmu
    Eiropa 21.gs. sākumā
    Wednesday, February 10th, 2021
    9:06 pm
    Man tā besī, kad kompis izmet kādu error un vienīgā opcija kā aizvērt logu ir teikt OK - it is not ok, I do not agree with this turn of events, I am upset and I disagree!

    Tad aiz dusmām dažreiz visu gribas sašķaidīt.
    Tuesday, February 9th, 2021
    12:16 am
    Tā kā nebraukšu uz salu, varētu vismaz iepriecināt sevi un nopirkt zāli medicīniskam mērķim. Man tā palīdz gan fiziski, gan garīgi. Un tad uz mēnesi aiziet padzīvot rehab :D Protams, es tur netaisos nevienam teikt, ka pīpēju. Jo psih. patīk izteikt komentārus par to, kā “mēdzu aizrauties ar zālīti”, kaut arī varu mierīgi divus mēnešus nepīpēt un pat nepamanīt to. Kādreiz, kad būs atdoti parādi, vajadzēs investēt veipā. Ā, bongs taču lētāks!
    Saturday, February 6th, 2021
    5:58 pm
    Es kā jau parasti esmu depresīva, bez enerģijas, šodien gulēju līdz trijiem, jo neredzēju jēgu celties. Un tagad es jūtos pēkšņi amazing, man ir daudz enerģijas, jūtos alert un fresh. Liekas, vienīgais, kas to varētu izraisīt ir aukstā duša. Vai auksta duša tiešām būtu tā brīnumtablete, kas atrisinātu manas nedienas?? Ā, un vēl iedzēru kafiju, bet tas būtu jocīgi, ja pēkšņi tik patiešām lieliski no tās justos, parast vnk sirds sitas ātrāk un pretīgi. Nu un vēl athodi beidzās.
    Sunday, January 31st, 2021
    5:44 pm
    Šodien nopirku slotu, par kuru sapņoju pusotru mēnesi. Rīt izsūkšu grīdu, pēc nedēļas varbūt izmazgāšu.
    Friday, January 29th, 2021
    5:47 pm
    varbūt tā
    Rotaļīgais Dievs (kā Šiva, kā bērns smilšu kastē) citu eksperimentu starpā nolēma pamēģināt izaudzēt cilvēkiem lielākas smadzenes (nu varbūt tas notika tāpat vien inerces pēc). Tagad nu mēs radāmies tādi eksistenciāli kroplīši, kam dzīve ir pilna ciešanu šī orgāna dēļ. Visi citi normāli dzīvo svētlaimē tāpat kā Dievs un visa apziņa. Bet mūs smadzeņu sarežģītība izsvieda laukā no paradīzes. Tā nu cilvēki dzīvo savā esības drāmā, kas ir dikti smieklīga uz pārējās radības fona. Viņi izdomā dažādus stāstus, lai sevi mierinātu. Dievam palika cilvēku žēl, un viņš atnāca, izliekoties par cilvēku, un mēģināja izskaidrot cilvēkiem, ka (un kā) arī viņi, kroplie, var atgriezties homeostāzē. Bet tas sanāk tikai dažiem, un arī tad parasti uz nelielu brīdi.

    Tikai es nezinu, cik cilvēki ir paši vainīgi (grēcīgi) pie tā, ka viņi tādi sanākuši.
    Thursday, January 28th, 2021
    2:03 pm
    Jau kādus divus mēnešus manā prātā uzplaiksnī atmiņas no vienas Nārnijas grāmatas, kurā no gleznas sāka gāzties ūdens un divi džeki tika kopā ceļojumā uz kuģa, kas tajā gleznā attēlots. Pilnīgi liekas, ka tā grāmata sauc, neesmu kopš bērnības lasījusi.
    Wednesday, January 27th, 2021
    11:47 pm
    Es jau kādu stundu nevaru aizmigt domājot par kalmāru salātiem no ozīrisa
    6:39 pm
    Kad es biju sīka, man bija daudz izvēlīgāka gaume - man nepatika lielākā daļa multeņu, Tokio Hotel, Lady Gaga un tiem līdzīgie man šķita bezgaumības kalngals.

    Tagad man liekas aizraujoši iepazīt popkultūru, bet bieži vien es nezinu kaut kādas references, kas maniem vienaudžiem ir dabiskas. Piemēram, Sponge Bob sāku tikai pirms pāris mēnešiem skatīties. Es pat nezinu, vai man kā bērnam tas būtu paticis. Nu labi, vispār jau man vienkārši mājās nebija televizora.

    Bet varbūt tas pat ir labi, ka es esmu nedaudz tāds autsaideris popenei, varu tā kā man patīk - analītiskāk - uz to skatīties un brīnīties.

    Piemēram, RuPaul's drag race ir fantastisks šovs, bet, piemēram, visiem tā dalībniekiem ir labi jāpārzin visas queer (pop)kultūras references, citādāk viņiem īpaši labi neies. Un dažreiz tas ir tāds trash nedaudz...

    Kopumā grūti pateikt, vai popkultūra tiešām ir sliktāka par.. ķip kādu augsto kultūru. Tā nes daudz prieka, kopābūšanas un smieklu. Bet nu labi, kaut kādu klasisko mūziku es arī nemaz neesmu vēl īpaši klausījusies. Mums skolā pat bija lekcija par to, bet nenoklausījāmies nevienu skaņdarbu, jo bija salūzis plašu atskaņotājs.
    Friday, January 22nd, 2021
    8:10 pm
    accomplished
    Šodien nomaksāju kredītu un izņēmu plašķi no tīrītavas, kur tas bija nostāvējis vairāk kā pusotru gadu.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba