ebeh's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in ebeh's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, November 28th, 2022
    4:03 pm
    Jo vairāk es iepazīstu šo pasauli un mācos par to, jo vairāk visas institūcijas, ierobežojumi, likumi un konvencijas liekas mākslīgi, "fake" un tādi kā putuplasta, viegli noņemami un aizvietojami. Vienīgi tas, ka eksistē cilvēki un vara, kas tos uztur, un ka, piemēram, nokļūšana un dzīvošana cietumā ir ļoti reāla lieta, liek man aptvert to nosacīto "reālumu".
    Sunday, November 27th, 2022
    7:01 pm
    Šodien beidzot kaut kā saņēmos sakārtot visādus storedžus, aiklaudus utt. Gribējās arī kaut ko piekārtot terabaitā. Un tas, protams, ir rabbit hole. Gribēju uzrakstīt tieši par vienu folderi, kurā ir bildes apmēram no 2011 līdz 2014 gadam. Tās ir bildes, kas uzņemtas ar kkādu sūdīgo nokia telefonu. Folderī bildes ir absolūti samaisītā secībā, un man bija slinkums piespiest tās pāris pogas, lai varētu tās skatīties hronoloģiski. Sanāca tāds kā vizuālais dzejolis. Daudz spilgtu atmiņu, daudz foto ar cilvēku siluetiem uz ielas, gleznām, miglainu grafiku restorānā, kurā mazgāju traukus, ceļojumu uz vīni, tur pat ir bilde ar lsd, kaut arī neatceros, ka tam būtu bijis kkāds efekts, varbūt es to nemaz neņēmu toreiz. Sadzīves bildes no mūsu šausmīgā ģimenes dzīvokļa, kurā sēžot šo rakstu. Ar gadiem tā sadzīve izskatās tikai aiz vien šausmīgāka. Daudzas bildes atkārtojas, jo bija uzņemtas vairākas ļoti līdzīgas, bet tagad samaisītas. Ritms. Un tam visam cauri mani pašportreti. Tas ko ievēroju tikai šoreiz ir mana sejas izteiksme tajos visos. Es pat nevaru to aprakstīt. Bezemociju. Ja tas būtu džeks, tad es teiktu, ka bildēs skatāms school shooter. Visur arī tā briesmīgā zēngalviņa dažādās variācijās. Atceros daudzas no reizēm, kad šīs fotogrāfijas tika uzņemtas. Liekas, nekad neaizmirsīšu. Pazīstot sevi, varbūt tā pozēt bija konceptuāli. Bet vispār mana dzīve toreiz izskatās ārkārtīgi drūma. Iekšēji.
    Tuesday, November 22nd, 2022
    10:55 pm
    Atmiņas ir tik jocīga lieta. Kad mācījos 2./3. klasē, man bija tāda draudzene Katrīna, kura mācījās divas klases augstāk. Laikam jau mums bija kādas kopīgas intereses, jo šāda starpklašu draudzēšanās nebija gluži ikdienišķa. Atceros, ka vienreiz biju pie viņas ciemos dzīvoklī Iļģuciemā, kur nekad nebiju bijusi. Viņa tur bija nesen ievākusies ar vienu no vecākiem un visas viņas drēbes bija kastēs. Viņa mani uzcienāja ar ātri vārāmo tomātu zupiņu no paciņas, un tā bija neprātīgi garšīga. Arī tādu nekad nebiju ēdusi. Pēc tam ilgi atcerējos, ka tas nu gan ir dikti gards ēdiens - pat tagad atceros. Tad atceros, ka kad viņa mācījās 5. klasē, skolas pagalmā pavasarī notika koncerts. Viņa bija ģērbusies sintētiskā bezpiedurkņu topiņā ar saulespuķu zīmējumiem. Viņa spēlēja flautu. Viņai diezgan ātri bija attīstījušās krūtis, un es ievēroju, ka uz vēdera viņai arī bija neliels izcilnis, kas izskatījās kā trešā krūts.

    Tas arī viss, ko atceros par Katrīnu. Varbūt viņai arī patika Gredzenu Pavēlnieks kā man. Laikam pēc tam viņa aizgāja uz citu skolu.
    Sunday, November 13th, 2022
    2:02 pm
    Šobrīd 80% mana darba ir e-pastu sūtīšana. 19. gadsimtā gan es nebūtu attapusies ar šādiem pienākumiem, jo toreiz gan jau svarīga bija spēja glīti rakstīt.
    Friday, November 11th, 2022
    11:01 pm
    Man liekas visu manu agrās jaunības laiku raksturo viens piemērs:
    Es youtube redzēju video, kur Edie Sewdgwick ballītē sēž uz galda un kustas mūzikas ritmā, un visi komentāri bija par to, ka viņa pat sēžot dejo kā dieviete un kā neviena cita.

    Un tad man ļoti ilgi likās, ka augstākais sasniegums būtu dejot sēdus kā Edie Sedgwick.

    Un tagad man ir pilnīgi vienalga, man vienkārši patīk dejot.
    Tuesday, November 1st, 2022
    5:07 pm
    Jau kādas divas stundas iekšēji psihoju, jo kolēģe izlaboja dažus teikumus manis sagatavotajā tekstā. Es vispār nespēju uzņemt kritiku un pieņemt, ka ne visu izdaru perfekti. Un tas ir tikai normāli, ka teksts tiek pielāgots viņu pr vadlīnijām un galu galā viņa ir daudz pieredzējušāka par mani.

    Priekšniece, kas varētu būt mana māte šodien man mācīja, kā likt emoji pie ierakstiem facebook. Viņa teica: "Nu gan jau ar laiku Tu iemācīsies!" Un šo es arī heitoju, jo ņenavižu visu šito smm huiņu, nekad neesmu to parakstījusies darīt. Bet par ko gan es sūdzos, šodien vismaz pusstundu pavadīju, prātojot kādus emoji likt pie katra no četriem paragrāfiem un rūpīgi apsvēru katra nozīmi un spēju kodolīgi reprezentēt domu. Un man par to maksā!

    Nesaprotu, kāpēc par visu gribu sūdzēties, un kāpēc man dažreiz besī savas priekšnieces, jo viņas ir tik labas un pozitīvas, bet es esmu izmocīta un tukša.
    12:35 pm
    Mūsdienu bērni droši vien neatpazītu savas mammas un tēta rokrakstus?
    Monday, October 31st, 2022
    7:18 pm
    mood
    Kabatas cauras, podi saplīsuši, pieliekamajā sažuvuši rutki, ciba tukša.
    Friday, October 21st, 2022
    9:32 pm
    15 minūtes cīnījos ar mahimas aplikāciju, lai ar atlaidi nopirktu lētāko vīnu, kurš nav dzeltens. Olīvas atliku plauktā, jo mācos taupīt un pietiks ar cepumiem.
    Sunday, October 16th, 2022
    9:48 pm
    darbiņā 2
    energy efficiency improvement availability
    Thursday, October 6th, 2022
    4:46 pm
    Aizvakar biju psihiatres un viņa teica, ka man taču viss būs kārtībā, jo esmu tāda smuka meitene :)
    12:48 am
    Tagd galvenais uzdevums man ir atrast augsni, kurā var pilnībā ziedēt
    12:47 am
    Tad, kad es kļūšu par to, kas es esmu, tam būs vārds, kas tagad pat nav izdomāts
    Monday, September 26th, 2022
    4:40 pm
    darbiņā:
    sociālās integrācijas inovāciju iniciatīvas
    Saturday, August 27th, 2022
    12:44 pm
    Esmu sapratusi, ka esmu daudz par daudz delikāta un “taktiska” komunikācijā. Šausmīgi gribu būt pieklājīga un nepateikt kaut ko greizi.

    Bet realitātē cilvēki atļaujas teikt trīsreiz vairāk, bieži vien arī daudz ko stulbu, bet neviens viņus tāpēc neatlaiž un neizslēdz no savas dzīves.

    Ja es atļaušos tiešāk teikt ko domāju, no tā iegūs gan mana labsajūta, gan karjera.
    Wednesday, August 24th, 2022
    8:03 am
    Sveša upe
    Thursday, August 4th, 2022
    10:55 pm
    Sapratu, ka es reizē ļoti nīstu sevi un reizē esmu savā ziņā narcisistiska.

    No vienas puses manu ikdienu konsumē riebīgas domas par manu ķermeni un vēl kanpi aptverams, bet patstāvīgs mazvērtības komplekss.

    No otras puses, es apzinos, kā citi cilvēki mani uztver, kas skaitos skaistā, seksīgā, un vispār baigi krutā (par pēdējo neesmu tik pārliecināta).

    Tā nu tas viss pilnīgā putrā maisās pa manu prātu, un godīgi sakot, gan viena, gan otra galējība mani attur no realitātes piedzīvošanas. Realitāte ir miers un miers ar
    Wednesday, July 20th, 2022
    11:36 am
    Nez, vai trauksme pēdējās dienas stipri samazinājās, jo sāku katru dienu lūgties vai tāpēc, ka sāku pīpēt vismaz 5 cīgas dienā.
    Tuesday, July 19th, 2022
    3:33 pm
    Man reāli tā ir pieriebies mikroanalizēt visu cilvēku ķermeņus, proporcijas, dibenus. Bet tas ir kaut kas tik automātisks ka pat īsti nespēju izvēlēties to nedarīt vai kontrolēt. Bet pēdējā laikā man galīgi pieriebās un cenšos sevi ierobežot un “uzsist pa roku” jeb aci, vai drīzāk smadzeni.

    Es saprotu, ka tam varētu būt arī kāds praktisks profesionāls pielietojums, un nevaru sagaidīt, kad to atradīšu. Reāli, tas aizņem vismaz 20% manu domu.
    Saturday, July 16th, 2022
    10:01 pm
    Man liekas, ja cilvēki nemāk normāli sarunāties ar bērniem, tad viņi vispār nemāk normāli sarunāties.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba