Atceros, ka man bija tāda maza kladīte kā dienasgrāmata, biju diezgan sīka, kādi 11-12 gadi. Un es tur biju ierakstījusi kaut ko apmēram šādu: "Varbūt cilvēkiem tomēr var būt kaut kas kopīgs," kam nākamajā dienā sekoja "Nekādā gadījumā, tās bija iedomas." Tas bija, kad vardarbīgais patēvs (kuru tā nekad nesaucu, jo man bija pašai savs normāls tētis) garāmejot pateica kādu labvēlīgu komentāru, kad klausījos Placebo "Pierrot the Clown". Šodien klausoties Placebo ir jocīgi atcerēties, ka es kā bērns pat vēl meklēju kādu konekšanu ar to sukas dēlu.

P.S. Kad pati ieraudzīju savu pēdējo postu krindžoju, bet laikam jau man tajā pālī likās smieklīgi un svarīgi šeit ierakstīt "Pipelē pirms 5ciem." Jā, dienu pirms Ziemassvētkiem pamatīgi piebuhājos un tas ietekmēja arī svētku vakara gaitu, jo biju pohaina. Bet iedzeršana turpinās, katru vakaru. Ar ko gan tas beigsies.