Šahs, šahs, šahs
Tā kā Latvijas 2013.gada čempionāta pusfināla laikā biju Anglijā skatīties futbolu, tad nekas cits neatlika kā piedalīties Latvijas 2013.gada čempionāta Zemgales reģionālajā atlasē. Viss beidzās labi. Ļoti labi. Mana pirmā uzvara normālā (ne blicā vai tempo) turnīrā. Lai arī nav sevišķi agri, bet nu labāk vēlu nekā nekad. Rezultāts pārliecinošs un skatoties uz vārdiem pietiekoši atbilstošs spēku samēram, tomēr gāja grūti, it sevišķi pirmajā dienā. Septiņas kārtas divās dienās un kontrole 45min+15sek/gājiens viennozīmīgi veicina nervu šūnu pastiprinātu noārdīšanos, kas kopā ar to, ka maz spēlēts, varēja man pirmajās četrās partijās atnest daudz mazāk punktu, jo visās četrās es kādā brīdī stāvēju stipri sliktāk un trijās visdrīzāk pat uz zaudējumu. Šodien bija mierīgāk un labāk, bet arī bija savi negludumi (tā priekšpēdējā kārtā piedāvāju bandinieka upuri ar domu, ka tas ir saindēts, bet pēc gājiena izdarīšanas pamanīju, ka tā nemaz nav, bet jauneklis pretī vai nu arī nepamanīja vai man lieki uzticējās), tomēr rezultāts ir uz sejas un nākošajā sestdienā sākas Latvijas 2013.gada čempionāta fināls. Būs grūti, ļoti grūti (sk. 2012.gada pieredzi), bet interesanti.