2013.gada Rīgas čempionāts man ir beidzies. Beidzies ar sajūtu, ka šī bija iespēja, kas netika izmantota. OK, pirmā vieta nespīdēja, bet trijniekā varēja tikt.

... un visam pielika punktu šodienas halucinācija, kas lika nepieņemt neižškirtu un pēc tam palikt bez torņa.

Atšķirībā no viena cita cibiņa, man subj. bija, iespējams, sliktākais turnīrs ever. Spēlējās grūti, nebija arī veiksmes ar atklātnēm (kas esot pašam bez atklātnes ir ļoti vēlams), nu un kaut kāda nesavāktība partijas beigās - tā 3. un 7.kārtā galīgi zaudētas galotnes pretinieku laika trūkumā izdevās saglābt, bet tikai tāpēc, lai pēc tam vienā gājienā uztaisītu harikiri, kā arī pēdējā kārtā pašās beigās palaidu garām iespēju tomēr vēl paspēlēt uz uzvaru. Jāatzīst gan, ka kopumā rezultāts ir nepatīkami objektīvs.

Varbūt citreiz veiksies labāk.

Subj. aizvadīts - tempo un blics. Lai arī vieta labāka ir tempo (perfekti nostrādāja Šveices sistēmas šūpoles, kuras īstajā brīdī uzmeta mani augšā), tomēr sniegums noteikti labāks bija blicā. Tiesa, arī blicā pa īstam pietiekoši stipriem tā arī neiekodu, ja vien neskaita uzvaru pār WGM Ilzi Bērziņu, kur viņa diezgam šaubīgi nospēlēja atklātni un pēc tam nozevkoja torni (1.e4 e5 2.Zc3 Zf6 3.f4 d6 4.Zf3 Zc6 5.d4 Lg4 6.d5 Zd4 7.Le3 Z:f3 8.gf Lh5 9.Le2 Zd7 10.Lf2 ef 11.Dd2 Df6 12.Zb5 Tc8 13.Z:a7 D:b2 14.Ld4 Da3 15.Z:c8 L:f3 16.0-0 L:e4 17.D:f4 L:d5 18.Lg4 Kd8 19.Tae1 b6 20.Df5 Le6 21.T:e6 fe 22.D:e6 K:c8 23.D:d7+ Kb7 24.Lf3+ Ka7 25.D:c7+ un melnie padevās).

Kopumā ok - sevi parādīju un uz citiem paskatījos, jo galvenais jau priekšā nākošnedēļ - "RTU Open 2013".

Vakar tika ievērtēta spēle Lavijas čempionātā Ventspils - Jūrmala 3:0. Spēle bija tieši tik skumīga kā aprakstā. Mājinieki uzbruka ļoti negribīgi (katenačo kingi atradušies zinies vai) un tipisks scenārijs bija viņu centrējums, kad soda laukumā viens uzbrucējs un kaudze ar viesu aizsargiem. Tiesa, ar visu to Jūrmala izskatījās tik bezcerīgi, ka pirmā puslaika vidū es noprognozēju, ka gumijas stiepšana gan, bet gan jau beigās kaut kāds 3:0 būs. Vienīgais gaišais stars bija venspilnieku kreisais malējais aizsargs A.Kukarins, kurš labi izpildīja standartus (visi trīs goli tika gūti pēc tiem, bet bija vēl arī citi labi).

Ap futbolu bija viss vēl sliktāk - skatītāju praktiski nebija, slavenie ultras arī nē, futbola kluba himna bija noziegums pret jebkādu gaumi un laukums tāds, ka bail izvest tur govi ganīt, jo 1) govs tur riskētu nolauzt kāju, 2) zāles tur arī nebija.

Bija labi. 2h + 15min atbildot uz jautājumiem, t.sk. par to, ka laime nebūs, jo laime jau ir.
Protams, tuvāki ir senākie gabali un tāpēc Navigators, Garsons Nr.2 un Vīnu Dzerošā Ģertrūde sildīja sirdi vairāk, bet īpašais pārsteigums bija dziesma par cilvēku, kuram kabatā ir Sartrs un pirmdienās viss vienmēr ir ne tā kā vajag.

Ja nu ātrāk nē, tad 2014.gada pavasarī jau nu jātiekas atkal.

Starptautiskais meistars arī tad, ja šajā turnīrā regulāri atraujas, šahu, protams, māk spēlēt. Apspēlēja mani vienreiz, pēc tam nogulēja taktiku kā rezultātā es ieguvu lieku kvalitāti un bandinieku, tiesa, kopā ar sasodīti nekoordinētām figūrām nu un pēc tam mani vēlreiz apspēlēja. Protams, būtu bijis labi beigt turnīru uz priecīgākas nots, bet šī noteikti nav partija, kura neļaus man naktīs gulēt.

Nedaudz paveicās, ka vecmeistars ar baltajiem no divām atklātnes iespējām izvēlējās to, kurai es biju gatavojies. Nedaudz viņu pārsteidzu, bet tad viņš novirzījās un es pārsvaru uz brīdi izlaidu, bet pēc viņš revanšējās un sākumā man bija patīkami, pēc tam kopīgiem spēkiem iepakojām balto karali, nu un beigās elegants klusais gājiens ar laidni zem bandinieka sitiena,tad vēl divi precīzi gājieni un pēc brīža pretinieks paspieda man roku.

Šobrīd esmu izkārpījies atpakaļ uz 50%, kas priekš manis ir cienījams rezultāts. Rītdien jāpacenšas nezaudēt un tad varēšu staigāt paceltu galvu. OK, protams, ne tik augstu paceltu kā viens cits cibiņš, kurš rīt uzvarot tiks pie medāļa, bet nu tomēr.

Protams, vai patiešām o-ho-ho ir diskutabls jautājums, bet ar baltajiem tomēr vienu vecmeistaru apspēlēju. Pieklājīgi nospēlēju atklātni un iegūto pārvsaru kopīgām pūlēm pārvērtām sākumā liekā kvalitātē, bet pēc tam arī punktā. Pēdējie piecpadsmit gājieni gan bija jāizdara diezgan tempā, jo vienubrīd uz pulksteņa bija palicis mazāk par minūti, bet tad sapratu, ka man ne ar ko nedraud un stūmu tik malējo bandinieku dāmā, līdz īsi pirms finiša melnie padevās. Pieļauju, ka no atklātnē iegūtās pozīcijas uzvarēt varēja daudz pārliecinošāk, bet arī šāds punkts skaitās. Vienīgi nedaudz neekonomiski brīžiem laiku tērēju, jo mēdzu neredzēt triviālus variantus.

Rīt cits vecmeistars pretī, bet ar melnajiem. Jāpacenšas nelekt uz ecēšām un, protams, atklātnē nesabraukt trubā.

Ar melnajiem atklātnē paņēmu bandinieku, par kuru pretinieks ieguva pietiekošu kompensācija. Abi spēlējām ļoti pieklājīgi (resp., labi), man bandinieks, viņam kompensācija, līdz es izdarīju nedaudz kreisu/neloģisku gājienu, kuram gan bija konkrēts pamatojums. Viena vienīga problēma - varianta otrajā gājienā izrādījās caurums (kuru gan es tomēr pamanīju), bet mana pozīcija uzreiz palika stipri sliktāka un pēc vēl viena radoša gājienā viss beidzās pāris gājienos ātri un bez sāpēm.

Reitingperfomance gan rāda, ka es esmu ieguvis tieši tik punktu, cik man pienākas, bet nu nezin kāpēc tomēr gribas vairāk.

Tad, kad likās, ka sliktākais aiz muguras un melno karājošo bandinieku (висячие пешки/hanging pawns) pāris centrā ir pietiekoši liels vājums, lai pozīciju varētu vērtēt kā līdzīgu, nolēmu variantu uzlabot un nogulēju gājienu, pēc kura palika slikti, vēl pēc brīža ļoti slikti un tad viss arī beidzās.

Vēl četras partijas, lai tomēr mīnusos nepaliktu.

Vienā no partijām, kurā tiek noskaidrots tas, kurš šajā turnīrā ir visvājākais, man bija baltie pret senu cīņu biedru, ar kuru, lai arī nedaudz, bet ik pa laikam ir spēlēts pēdējos 20+ gadus. Atklātni nospēlēju ne visai, tad, kad sliktākais jau bija aiz muguras nogulēju bandinieku un nācās cīnītes par neižšķirtu, līdz vienā brīd man izdevās viņu klusiņām nohipnotizēt un sakārdināt ar saindētu bandinieku. Pretinieks pēc diviem šahiem paliek bez zirga un rezultātā man laidnis, dāma un trīs bandinieki pret viņa dāmu un pieciem bandiniekiem. Nezin kā vēl viss būtu beidzies, ja vien viņš vienā brīdī nebūtu aizmirsis par laiku. Viņa pulkstenis rāda "00:00" un man punkts tabulā.

Jā, lai cik tas nešķistu dīvaini spēkos līdzīgu pretinieku starpā, bet visās partijās ar normālu kontroli es esmu uzvarējis. Tradīcija turpinās.

Dienas pirmajā partijā pret pieklājīgu jaunekli izskatījās, ka ar baltajiem no atklātnes būšu izgājis ar nelielu mīnusu, bet pēkšņi izrādījās, ka man ir ļoti, ļoti labi. Un tad es nogulēju c līnijas pārsegšanu un tā vietā, lai par torni iegūtu divas vieglās figūras un lieliskas izredzes uzvarēt, biju spiests iespringt uz glābšanos, kas kopējām pūlēm arī izdevās.

Dienas otrajā partijā pret ļoti stipru jaunekli ar melnajiem dabūju hroniski sliktāk, bet spirinājos, pamazām pārsvaru noēdu, līdz viņš nogulēja taktiku, bet tad es netrāpīju ar varianta otro gājienu - tā vietā, lai forsētu neižšķirtu, dabūju visdrīzāk neižšķirtu, bet ļoti riebīgu pozīciju, kuru laika trūkumā nenoturēju.

Varēja būt labāk, varēja būt sliktāk. Rītdien ceturtā kārta.

Sācies Latvijas 2013. gada čempionāts šahā. Ja ir liela interese, tad ir iespējams vērot līderu partijas tiešraidē. Manas partijas tur ieraudzīt ir, ēēē, mazvarbūtīgi, lai arī pirmo kārtu pret ļoti cienījamu meistaru nocīnījos godam, piespiežot pretinieku pieņemt neižšķirtu. Varbūt varēju neforsēt neižšķirtu un turpināt spēlēt, bet man jau galva pirms pāris gājieniem bija sākusi peldēt projām un, lai arī pozīcijai bija jābūt man nedaudz labākai, rīkojos pragmatiski un saprātīgi.

Tā kā Latvijas 2013.gada čempionāta pusfināla laikā biju Anglijā skatīties futbolu, tad nekas cits neatlika kā piedalīties Latvijas 2013.gada čempionāta Zemgales reģionālajā atlasē. Viss beidzās labi. Ļoti labi. Mana pirmā uzvara normālā (ne blicā vai tempo) turnīrā. Lai arī nav sevišķi agri, bet nu labāk vēlu nekā nekad. Rezultāts pārliecinošs un skatoties uz vārdiem pietiekoši atbilstošs spēku samēram, tomēr gāja grūti, it sevišķi pirmajā dienā. Septiņas kārtas divās dienās un kontrole 45min+15sek/gājiens viennozīmīgi veicina nervu šūnu pastiprinātu noārdīšanos, kas kopā ar to, ka maz spēlēts, varēja man pirmajās četrās partijās atnest daudz mazāk punktu, jo visās četrās es kādā brīdī stāvēju stipri sliktāk un trijās visdrīzāk pat uz zaudējumu. Šodien bija mierīgāk un labāk, bet arī bija savi negludumi (tā priekšpēdējā kārtā piedāvāju bandinieka upuri ar domu, ka tas ir saindēts, bet pēc gājiena izdarīšanas pamanīju, ka tā nemaz nav, bet jauneklis pretī vai nu arī nepamanīja vai man lieki uzticējās), tomēr rezultāts ir uz sejas un nākošajā sestdienā sākas Latvijas 2013.gada čempionāta fināls. Būs grūti, ļoti grūti (sk. 2012.gada pieredzi), bet interesanti.