Septītā pankūka o-ho-ho
Protams, vai patiešām o-ho-ho ir diskutabls jautājums, bet ar baltajiem tomēr vienu vecmeistaru apspēlēju. Pieklājīgi nospēlēju atklātni un iegūto pārvsaru kopīgām pūlēm pārvērtām sākumā liekā kvalitātē, bet pēc tam arī punktā. Pēdējie piecpadsmit gājieni gan bija jāizdara diezgan tempā, jo vienubrīd uz pulksteņa bija palicis mazāk par minūti, bet tad sapratu, ka man ne ar ko nedraud un stūmu tik malējo bandinieku dāmā, līdz īsi pirms finiša melnie padevās. Pieļauju, ka no atklātnē iegūtās pozīcijas uzvarēt varēja daudz pārliecinošāk, bet arī šāds punkts skaitās. Vienīgi nedaudz neekonomiski brīžiem laiku tērēju, jo mēdzu neredzēt triviālus variantus.

Rīt cits vecmeistars pretī, bet ar melnajiem. Jāpacenšas nelekt uz ecēšām un, protams, atklātnē nesabraukt trubā.