Diapozitīvs

1. Deleted Scenes I: In the Hallway of Crawling Filth
2. The Elevator Beneath the Valve
3. Pendulum Prey (Second Incarceration)
4. Isolation Cubicle 312
5. Entangled in Mannequin Limbs
6. This, Then, Is Paradise?
7. One Day You Will Understand Why
8. Deleted Scenes II: In the Gauze-Womb of the God Becoming

Žanrs: Dark Ambient/Idustrial/Black Metal
Izdots: 2005. gads, iekš Code 666

-------------------------------------------------------------------------------------


Grupa no Apvienotās Karalistes, kuras nosaukumu zināju agrāk, kad to nerotāja artikuls “The”, bet kaut kā pamanījos šai bandai paslīdēt garām, acīm redzot, bija gana daudz citas mūzikas uz to brīdi, kuru pētīt un baudīt. ( ... tālāk ... )

Jaunākais radījums no tik ļoti spēcīgās un savdabīgās Silent Hill sērijas. Bet nu, sāksim ar to, ka šis konkrētais radījums ir pagalam nespēcīgs. Ja SH sērijas daļas liekam kopā, uz goda pjedestāla, tad šī daļa mērojas spēkiem ar SH4 un varbūt ir spēcīgāka par to, jo iekš Silent Hill: Origins ir vairāk no klasiskā Silent Hill, bet nu – viss ir salikts kopā gaužām vāji, netalantīgi, nemērķtiecīgi un tukši. Jap, tukši – nav pilnības un episkuma, dziļuma izjūtas, kuru sniedz sērijas pirmās 3 daļas. To nu es tiešā mērā skaidroju ar radītāju maiņu – tikai un vienīgi Team Silent (sākotnējie un vienīgie trū SH radītāji) zina, kā radīt īstu Silent Hill. Bet par visu sīkāk:

Pirmā lieta, kas izved no SH raksturīgā pamatīguma un perfekcionisma ir daudzie šie spēles gļuki un kukaiņi. Gļuko skaņa, ir novērojama attēla raustīšanās, ir nelielas vadības problēmas, ir vissliktākā kameras darbība no visām SH daļām, kā arī pat nerādīja vienu filmiņu man, kuru ieraudzīju tikai nejauši – ielādējot spēli no viena konkrēta seivfaila.

Bet, ja vērtējam spēli kā atsevišķu vienību (nesalīdzinām ar SH sērijas spozmi), tad nākas secināt, ka arī šī daļa ir laba. Bet, ja skatam kontekstā ar pārējām, tad šī ir vāja manta, kā jau minēju.
Galvenās spēles problēmas: Maz baisuma, daudz portu gļuku, vispārējs sasteigums, kurš jūtams viscaur spēlē, no gameplay viedokļa eleganta kontrolētā iešana uz "Otherworld", kura ir pretrunā ar SH pamatideju kā tādu, kā arī citi bezgala tīkamie, SH sērijā atrodamie simbolismi ir tikuši amerikanizēti, kā jau tas diemžēl bija gaidāms sakarā ar spēles izstrādātāju maiņu. Rezultāts ir apmēram tāds, kādu varētu definēt sekojoši: tumšs Resident Evil.

Grafiskā ziņā arī - citas PS2 SH daļas ir daudz spēcīgākas šajā jomā ar. SH: Origins sava vizuālā skata dēļ atceļo nedaudz pagātnē, atgādinot pārejas posmu no PlayStation 1 (SH1) uz PlayStation 2 (SH2), bet nu, man, kā cilvēkam, kurš spēles grafiku skata kā sekundāru lielumu, tas ir pie kājas. ( ... tālāk ... )

1990. gada psiholoģisku šausmu/mistērijas/drāmas filma, kuru iesaku absolūti visiem labas drāmas, labas mistērijas un lielisku šausmu filmu cienītājiem.
Jacob's Ladder ir filma, kura savu ieteikmi ir visai spēcīgi atstājusi uz vairākiem mākslas paveidiem, kuri dzima pēc tās.
Sevišķi šausmu kino ir ietekmējies no Jacob's Ladder radītāju idejām un viena konkrēta baidīšanas paņēmiena, par kuru labāk neizteikšos smalki, lai nesabojātu skatīšanās prieku.( ... tālāk ... )

http://www.gametrailers.com/search.php?s=silent+hill+origins

Pavisam drīz tikšu pie šī radījuma, kura izlaišanas datums = 16. maijs.
Spēlēšu, vērtēšu, cerams, ka baudīšu. Bet vienu zinu skaidri - tikšu baidīts ^^

Ģēnijs, kura daiļrade ir aplūkota šeit: http://klab.lv/~disfigurator/#entry_782

Tas, ko gribēju pa jaunam teikt, ir šis (seko izrāvieni no intervijas):

Do you yourself like that kind of industrial/synth music? We’ve heard that you like bands like Coil, and their music sometimes sounds industrial.

– In fact, I never listen to industrial music at all (neither at work nor during private time). I think you need to have a lot of courage and guts and patience to listen to the industrial sound (laughs).

Tas jau ir pārsteidzoši - cilvēks, kurš nekad neklausās Industrial rada pašu labāko, izteiksmīgāko, brutālāko, emocionālāko industrial, kādu vien esmu klausījies( ... tālāk ... )

Cik patīkami bija nejauši atrast šo spēli - vazājos pa netu un kārtējo (neskaitāmo) reizi nonācu līdz informācijai par Silent Hill iekš wikipedia.com. Šķiet, ka vēlējos info par SH5, cik atceros. Bet nu, lai paliek.
Tas, ko es ieraudzīju un kas pilnībā "paņēma" mani, bija manis līdz šim nepamanīts burtu salikums iekš tantes Wikijas, proti, Silent Hill: Orphan, jeb Mobile. Lieki piebilst, ka Eiropā pazīstamākais nosaukums (es tomēr dodu priekšroku oriģinālnosaukumam, lai gan titullapā neviens no abiem nefigurē - ir tikai Silent Hill) pasaka visu priekšā - tā ir SH spēle, spēlējama uz mobilajām iekārtām ar Java.
Domāju, ka lieki ir piebilst, ka mans prieks bija neizmērojams un atlikusī darba diena norakstīta, hehe.

Devos meklēt papildus info par spēli un visai drīz to atradu. Vēl vēlāk jau biju atradis vietu, kur spēli iegādāties, un tiklīdz biju darbā pēc slimošanas, nopirku un tajā pat vakarā ķēros klāt. Patīkami.
Bet nu, turpmāk par pašu spēli.( ... tālāk ... )

OMFG (Oh, My Fucking Gore), gribas nosist kropli, kurš PILNĪGI garām uzrakstījis (nu jau sen) rakstu iekš Spēļu pasaules, kuram nejauši uzdūros virsū.
http://www.gameland.lv/pagez/xboxpagez/XboxReview/XBoxreviewSilent%20Hill%202.html

Gribas viņu brutāli piekaut, bet atstāt pie dzīvības. Un visam pa virsu - atņemt viņam darba vietu.
Žēl, ka raksts ir vecs un ka to nevar komentēt, tāpēc izteikšos šeit:

=================================

"Pirmais Silent Hill burtiski tūlīt pēc nākšanas klajā kļuva par to, ko vairāku iemeslu dēļ ir pieņemts saukt par “kulta spēli”. Nekā pārsteidzoša šeit nav, kaut gan, pēc manām domām, projekts nav pelnījis tādu godu, ko tam izrādīja daudzie žanra survival horror cienītāji."

lol#1:
Ok. Iznāk pilnīgi svaiga spēle tālajā pagātnē un nepelnīti kļūst par kultu? Phe, kurš tad to kultu radīja? Vai tikai ne tie, kuri šo spēli iemācījās novērtēt un iemīlēt tās unikālās dabas un burvības dēļ?

lol#2:
Nav pelnījis godu? OK - Silent Hill bija un ir pirmā spēle, kura sevī izmantoja tik daudz meistarīgi nostrādātu psiholoģisku baidīšanas elementu. Silent Hill sevī apvienoja gan spēju patiesi nobaidīt dziļi psiholoģiskā līmenī, gan aizraujošu, komplicētu stāstu, kurš pašam "jāatkož", jo spēle nedod 100% skaidru nobeigumu (viennozīmīgs bonuss stāsta daudzslāņainības un dailes dēļ). Un beigu galā - ja jau pilnigi jauna spēle (izlaišanas laikā) guva tādu godu, tad tā pilnībā ir to pelnījusi, jo kurš gan cits to godu spēlei deva, ja ne vien fani, kuri iemīlēja to, ko pirmo reizi baudīja un atcerējās uz visu mūžu?

=================================

"Laikā, kad Silent Hill parādījās uz letēm, spēlētājus vēl nebija izlutinājuši Resident Evil kloni, tāpēc sabiedrības saasinātā uzmanība Konami projektam bija nodrošināta."

lol#3:
Tik sviestains apgalvojums, ka pat komentēt negribas. Un tomēr - citāts liek noprast, ka RE ir pārāks par SH - ok, lai tā būtu, ja jau šim patīk labāk gaišu toņu zombjšausmene, kura baida tik idiotiski, ka spēle pārvēršas par komēdiju. Ļoti izklaidējošu, jāpiebilst.
Un tas, ka Survival Horror (turpmāk: S-H) žanra lauciņā uz to brīdi nebija sevišķa konkurence (lai gan bija jau Clock Tower, Alone In The Dark, Resident Evil, u.c. S-H labumi) automātiski negarantē nedalītu uzmanību pilnīgi jaunas koncepcijas spēlei, kura tikko radīta. ( ... tālāk ... )

1. Intracranial Parasite
2. Entrails Full Of Vermin
3. Blindfold Surgery
4. Skin Removal
5. Dissected From Within
6. Throat Fisting Abortion
7. Intestinal Putrefaction
8. Victims Stuffed With Nails
9. Sphacelated Nerves
10. In The End Of Human Existence

Žanrs: Brutal Death Metal ar Slamīgu dabu
Izdots: 2008. gads, iekš Lacerated Enemy

--------------------------------------------------------

Viens no albumiem, kura iznākšanu es diezgan uzstājīgi gaidīju, jo netā atrodamais video Abominable Putridity bija mani inficējis ne pa jokam. ( ... tālāk ... )