2.192 - 2.552 °F
Jan. 19th, 2009 | 03:40
Skan: Behemoth - Chant For ESCHATON 2000
Bija tā iespēja pabūt rūpnīcā, kurā pie temperatūras 2,192 °F - 2,552 °F ražoja lietas, kuras atrodamas teju katra padomju paaudzes latvieša mājās. No malas skatoties, nešķita, ka tās komplekss aizņem tik lielu teritoriju, ka bija nepieciešamas ~25 minūtes, lai apietu apkārt tai pa perimetru – bet fakts kā reiz ir tāds. Apskati veicām vienā dienā, pašu bradājumu piektdienas vakarā.
Ieejot teritorijā, acīm pavērās viens no lieciniekiem par to, ka pieņemtais kompleksa lielums ir aplams – skatam atklājās vairāki lieli angāri, mazākas piebūves, ražošanas ēkas, patvertne un svaigas saimniekošanas pēdas sniegā – lieks atgādinājums par nesen veikto likumpārkāpumu un nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no atbildības. Bet par spīti šādam automašīnas pēdu brīdinājumam devāmies iekšā, lai pazustu iekštelpās – prom no saimniekotāju potenciālā redzesloka.
Telpa, kurai pirmajai bija gods mūs viesmīlīgi uzņemt, bija liela angāra tipa būve, kuru visapkārt greznoja gruvešu, bijušo darba galdu, elektroinstalācijas, santehnikas un izejmateriālu paliekas, kā arī viena no palikušajām krāsnīm, kurā šī katra padomju latvieša mājās esošā lietiņa tika cepināta. Devušies dziļāk ēkas tumšajos pagātnes gaiteņos, sastapām lielu uzrakstu uz sienas, kurš vēstīja darba garu rosinošu saukli krievu valodā, kā arī veselu sanitāro mazglu/kompleksu - kura tualetes greznoja aizmirstie elektriskie roku žāvētāji, kurus aktivizēja slēdži, kādus pierasts sataustīt mūsu pašu istabās, lai ieslēgtu apgaismojumu - un vēl dažas nenogatavinātas, pārsteidzoši vieglas un pēc to fizikālajiem raksturlielumiem citādas lietiņas no rūpnīcas produkcijas klāsta, kuras krāja sev virsū laiku un telpu, atrazdamās starp dažādiem septiņdesmito - astoņdesmito un deviņdesmito gadu padomju stilistikas plakātiem un izgriezumiem no modes žurnāliem, kuri bija salipināti uz sienām gluži kā sieviešu etaloni. ( ... tālāk ... )
Ieejot teritorijā, acīm pavērās viens no lieciniekiem par to, ka pieņemtais kompleksa lielums ir aplams – skatam atklājās vairāki lieli angāri, mazākas piebūves, ražošanas ēkas, patvertne un svaigas saimniekošanas pēdas sniegā – lieks atgādinājums par nesen veikto likumpārkāpumu un nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no atbildības. Bet par spīti šādam automašīnas pēdu brīdinājumam devāmies iekšā, lai pazustu iekštelpās – prom no saimniekotāju potenciālā redzesloka.Telpa, kurai pirmajai bija gods mūs viesmīlīgi uzņemt, bija liela angāra tipa būve, kuru visapkārt greznoja gruvešu, bijušo darba galdu, elektroinstalācijas, santehnikas un izejmateriālu paliekas, kā arī viena no palikušajām krāsnīm, kurā šī katra padomju latvieša mājās esošā lietiņa tika cepināta. Devušies dziļāk ēkas tumšajos pagātnes gaiteņos, sastapām lielu uzrakstu uz sienas, kurš vēstīja darba garu rosinošu saukli krievu valodā, kā arī veselu sanitāro mazglu/kompleksu - kura tualetes greznoja aizmirstie elektriskie roku žāvētāji, kurus aktivizēja slēdži, kādus pierasts sataustīt mūsu pašu istabās, lai ieslēgtu apgaismojumu - un vēl dažas nenogatavinātas, pārsteidzoši vieglas un pēc to fizikālajiem raksturlielumiem citādas lietiņas no rūpnīcas produkcijas klāsta, kuras krāja sev virsū laiku un telpu, atrazdamās starp dažādiem septiņdesmito - astoņdesmito un deviņdesmito gadu padomju stilistikas plakātiem un izgriezumiem no modes žurnāliem, kuri bija salipināti uz sienām gluži kā sieviešu etaloni. ( ... tālāk ... )
Pilns rublis | Komentēt (2) | Add to Memories
Saldus pienotava v2.00
Dec. 29th, 2008 | 12:15
Skan: Ancient Ceremony - Synagoga Diabolica
Biju otro reizi uz šo visnotaļ baudāmo un grūstošo objektu. Šoreiz sanāca Ziemassvētku bradājums. Otrajā reizē piefiksēju vēl izteiktākas divas degradācijas formas - laiks un cilvēks. Otrais pastrādājis krietni vairāk. Bet divos gadījumos cilvēks pastrādāja ar jūtām, nedaudz pagaumīgi: 1) Silent Hill uzraksts (vēl kāds prātīgs cilvēks dzīvo uz Planētas! Nē, nopietni - es to tur nerakstīju, bet 2008. gada martā rakstīju šo. Konkretizējot: pienotavas pagrabs atsauc atmiņā ainas no Silent Hill, ko arī kāds vandālis fiksējis ar to sarkano krāsu virs pagraba ieejas!)
2) Kāds zīmējumķēpājums uz sienas, kurš izceļas citu ķeburu vidū (Rock 'n Roll Clown).
Bet nu - pārējos gadījumos cilvēks tur ir darījis to, ko prot vislabāk - postīt.
Vairāk nekvalitatīvu bilžu šeit
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
Blut Aus Nord
Dec. 4th, 2008 | 10:59
Skan: Blut Aus Nord - The Plain Of Ida

Iekš vienas Blut Aus Nord recenzijas jau esmu teicis, cik lieliska un citāda, pat savāda ir šī Black Metal banda ar tik atšķirīgo skaņu.
Blut aus Nord are a black metal band from Mondeville in France who have incorporated elements of the avant-garde. Vindsval, the vocalist and guitarist, made the following statement:
“Blut Aus Nord is an artistic concept. We don’t need to belong to a specific category of people to exist. If black metal is just this subversive feeling and not a basic musical style, then Blut Aus Nord is a black metal act. But if we have to be compared to all these childish satanic clowns, please let us work outwards [from] this pathetic circus. This form of art deserves something else than these mediocre bands and their old music composed 10 years before by someone else.”
Ja tā padomā - lieto viņi visnotaļ tradicionālas Black Metal skaņas radīšanas instrumentus, bet rada ar tiem ko unikālu.
Savādā ģitgāru akordu uzbūve, to toņi un tempi, dziesmu struktūras un elementi - tas vairs nav tradicionāls bleķis, bet kaut kas ar dzīvu atmosfēru, ieturētu vidējos, tīkami smacīgos tempos. ( ... tālāk ... )
Pilns rublis | Komentēt (1) | Add to Memories
Mūzika, tās pārvērtības un asimilācija: Fear Factory
Nov. 27th, 2008 | 10:41
Skan: Fear Factory - Bite The Hand That Bleeds
Joprojām skaidri atceros savus ~16-18 gadus.
Patika man tajā laikā Fear Factory, Soulfly, System Of A Down, SlipKnot un citas tā laika aktuālās bandas. Vēl nebiju ticis līdz nopietnajam Metālam.
Bet nu, tad iznāca jaunie Fear Factory albumi, kuri uz to brīdi šķita šķidrāki esam. Jā, nenoliedzami tā tas bija - nebija vairs Demanufacture vai pat Digimortal albumā esošās agresivitātes, nemaz nerunājot par viņu radīto Death Metal savienību ar Industrial (kura arī bija viena no pirmajām šādas Metalmūzikas dzimšanām) iekš Concrete albuma. Līdz ar to, tajos laikos man šie viekumi nešķita tik labi esam un tas bija savā ziņā skumji, radās domas par komercializāciju un pārakmeņošanos (pārRockošanās).
Bet pašlaik, pēc daudzajiem gadiem, klausos šos pašus jaunos albumus un esmu tajos saskatījis to, ko tad biju palaidis garām un visnotaļ droši un lepni ierindoju tos blakus agrīnajiem FF veikumiem, jo katrā ir savs skaistums, sava Fear Factory šķautne - citviet liriskāka, citur mizantropiskāka, citur siltāka un citur tuvāka Metal būtībai.
Atliek domāt - vai jaunajām skaņām un virzieniem tiek piedots, vai arī tie tiek asimilēti un pieņemti veco laiku vārdā, vai arī jaunumi tiek vērtēti pilnvērtīgi kā pastāvīgi lielumi, neskatot tos kopsakarībā ar pagātnes veikumiem?
Manuprāt, ir visu šo domu gaitu kopums un atsevišķi virzieni izpeld attiecīgos brīžos, bet būtība nemainās - Fear Factory - tā ir daile sākot iz Death Metal laukiem, beidzot ar Industriālu mainstream Metal, kurš tomēr tik pamatīgi atšķiras no mērķauditorijas brāļiem - citām mallcore bandām. Domāju, ka tas ir tamdēļ, ka Fear Factory skaņa ir talanta, izdomas un kreativitātes, dvēseles pilna un varbūt šīs saturiskās pilnības dēļ jaunās, potenciāli mallcore'iskās Fear Factory atkāpes man tīri labi un pat ļoti labi patīk!
Patika man tajā laikā Fear Factory, Soulfly, System Of A Down, SlipKnot un citas tā laika aktuālās bandas. Vēl nebiju ticis līdz nopietnajam Metālam.
Bet nu, tad iznāca jaunie Fear Factory albumi, kuri uz to brīdi šķita šķidrāki esam. Jā, nenoliedzami tā tas bija - nebija vairs Demanufacture vai pat Digimortal albumā esošās agresivitātes, nemaz nerunājot par viņu radīto Death Metal savienību ar Industrial (kura arī bija viena no pirmajām šādas Metalmūzikas dzimšanām) iekš Concrete albuma. Līdz ar to, tajos laikos man šie viekumi nešķita tik labi esam un tas bija savā ziņā skumji, radās domas par komercializāciju un pārakmeņošanos (pārRockošanās).
Bet pašlaik, pēc daudzajiem gadiem, klausos šos pašus jaunos albumus un esmu tajos saskatījis to, ko tad biju palaidis garām un visnotaļ droši un lepni ierindoju tos blakus agrīnajiem FF veikumiem, jo katrā ir savs skaistums, sava Fear Factory šķautne - citviet liriskāka, citur mizantropiskāka, citur siltāka un citur tuvāka Metal būtībai.
Atliek domāt - vai jaunajām skaņām un virzieniem tiek piedots, vai arī tie tiek asimilēti un pieņemti veco laiku vārdā, vai arī jaunumi tiek vērtēti pilnvērtīgi kā pastāvīgi lielumi, neskatot tos kopsakarībā ar pagātnes veikumiem?
Manuprāt, ir visu šo domu gaitu kopums un atsevišķi virzieni izpeld attiecīgos brīžos, bet būtība nemainās - Fear Factory - tā ir daile sākot iz Death Metal laukiem, beidzot ar Industriālu mainstream Metal, kurš tomēr tik pamatīgi atšķiras no mērķauditorijas brāļiem - citām mallcore bandām. Domāju, ka tas ir tamdēļ, ka Fear Factory skaņa ir talanta, izdomas un kreativitātes, dvēseles pilna un varbūt šīs saturiskās pilnības dēļ jaunās, potenciāli mallcore'iskās Fear Factory atkāpes man tīri labi un pat ļoti labi patīk!
Pilns rublis | Komentēt (5) | Add to Memories
Red Alert 3 treileris un vēl viena Hell March versija
Oct. 15th, 2008 | 03:22
Skan: Frank Klepacki - Hell March 2
Kurš absolūti lieliskā Frank Klepacki Hell March skaņdarba aranžējums šis ir?
Es spiestu uz trešo (trešās daļas treileris, kā nekā).
Skaņdarba sērijas būtība: varena basu līnija, Metal ģitāras, Industrial, Elektronika, totalitārā režīma orators, soļošana - viss kopā teiksmaini uzbur Red Alert pasaules vīziju.
Pirmā bija sasodīti ĻOTI lieliska (visvairāk Metal). Otrā pastaipīja krānu Industrial un elektronikas virzienā un pielika klāt vairāk spara, bet joprojām paliekot pilnībā Frank Klepack'aina un Red Alert'aina. Bet trešā šķiet, hmm, pārāk dekorēta - jānoskatās treileris/jānoklausās vēlreiz.
EDIT:
Paklausījos vel 2x: rotājumi iekš 3. versijas piemet episkus izmērus, saknē paliekot true to source. Tātad, ir ok būt, hellyeah
http://kotaku.com/5063188/new-comma nd--conquer-red-alert-3-trailer
Es spiestu uz trešo (trešās daļas treileris, kā nekā).
Skaņdarba sērijas būtība: varena basu līnija, Metal ģitāras, Industrial, Elektronika, totalitārā režīma orators, soļošana - viss kopā teiksmaini uzbur Red Alert pasaules vīziju.
Pirmā bija sasodīti ĻOTI lieliska (visvairāk Metal). Otrā pastaipīja krānu Industrial un elektronikas virzienā un pielika klāt vairāk spara, bet joprojām paliekot pilnībā Frank Klepack'aina un Red Alert'aina. Bet trešā šķiet, hmm, pārāk dekorēta - jānoskatās treileris/jānoklausās vēlreiz.
EDIT:
Paklausījos vel 2x: rotājumi iekš 3. versijas piemet episkus izmērus, saknē paliekot true to source. Tātad, ir ok būt, hellyeah
http://kotaku.com/5063188/new-comma
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
Radošs virtuālais Horror bradājums
Oct. 10th, 2008 | 01:28
99Rooms is a unique internet art project that interweaves wall painting, photography, animation and sound in a manner entirely unknown until now. Shortly after its launch in June 2004, more than two million individuals throughout the world have already visited this interdisciplinary composite work of art.
99rooms stemmed from the mystical, often apolocalyptically charming pictures created by Berlin artist Kim Köster within the countless vacated premises of East Berlin‘s industrial sector. Photos of these paintings were initially produced in digital form and then animated through a cooperative effort between Richard Schumann & Stephan Schulz and then subsequently complemented through a personal sounddesign from Johannes Buenemann. The final product of this year long effort is a scintillating intermediary world which invites the observer into an journey through its morbidly-beautiful rooms.
http://www.99rooms.com
99rooms stemmed from the mystical, often apolocalyptically charming pictures created by Berlin artist Kim Köster within the countless vacated premises of East Berlin‘s industrial sector. Photos of these paintings were initially produced in digital form and then animated through a cooperative effort between Richard Schumann & Stephan Schulz and then subsequently complemented through a personal sounddesign from Johannes Buenemann. The final product of this year long effort is a scintillating intermediary world which invites the observer into an journey through its morbidly-beautiful rooms.
http://www.99rooms.com
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
Bradājums Valsts Slokas celulozes un papīra fabrikā
Oct. 6th, 2008 | 04:12
Skan: Dimension F3h - Cyberqueen

Ja kādam ir vēl pacietība un interese palūkot foto (sliktas kvalitātes) no šī objekta, lūgtum (pievienoju arī nelielu aprakstu iz sava draugiem.lv bloga):
"Biju. MILZĪGS OBJEKTS. Bradājām teju precīzi piecas stundas un izstaigājām tikai 3 ēkas un tās pašas ne līdz galam!
Vienīgi žēl, ka objekta popularitāte ir tieši proporcionāla objekta apzaguma un demolācijas koeficientam - acu un ausu priekšā objekts tika dedzināts un plēsts, apzagts :/
Nebija un nav man prātīga fotokamera, bet ar mobilo to 5h uzņēmu 248 bildes. Būs ar ko nodarboties pirmdien; puse būs izmetama kompozicionālo eksperimentu un pārsliktās kvalitātes dēļ, droši vien. Bet ceru, ka būs kāda laba sanākusi.
Bet iekš sava prāta atmiņu bankām saglabāju krietni vairāk materiāla - skaņu atmiņas, smaržu atmiņas, redzētās dailes un piedzīvotā atmiņas.
Piedzīvotais:
#1 Esam uz jumta un pēkšņi aiz stūra parādās vecītis ar ķerru, kurš izcili lēnā gaitā un komiskā manierē veda prom guvumu no objekta, čīkstošu riteņu skaņas pavadīts;
#2 Tuvojāmies kādas ēkas galam, bet no muguras mūs pārsteidza krieviski runājošs cilvēks, kurš teica, ka šis ir privātīpašums un ka mums jālasas prom. Noprasīju kur ir izeja, pateicos par info un izgājām ārā, lai pa citu galu ieietu iekšā, hehe. Nē, tas nebija apsargs - pieņemu, ka tas bija zaglis. Apsargi tik knaši, tajā pat laikā neapņēmīgi, nedzītu mūs prom. Turklāt viņam rokās bija 2l Rubeņa alus, lol
#3 Esam uz krietni augstāka jumta. Dzirdam plīstoša stikla skaņas. Kārtīgi uzbļauju, skaņa aizlido pa visu objektu. Un tad no malu malām izlien sīkie, kuri metas bēgt, lielā ātrumā skrienot pa jumtiem, pārvarot šķēršļus un nolecot no jumta, amortizāciju gūstot iekš tiem LIELAJIEM plēves kalniem un tad nozūdot aiz vampīrēkas stūra.
#4 Esam Ēdenes dārzā, tuvojamies ieejai pagrabā, līdz mūs pārsteidz saldo leģions - skaļi puiši un tikpat skaļas saldās dāmas ar alkoholu, bez kultūras - nelielu gabalu pabradājām kopā līdz šķīrāmies, lai satiktos vēlreiz un vēlreiz.
Kopumā:
Objekts atstāja lielisku sevis pēcgaršu un vēl lielu staigājamo potenciālu. No milzīgā kompleksa apguvām tikai niecīgu daļu.
Vieta, kur atgriezties, nudien. Vieta, kur darbībā pārbaudīt jauno lukturi. Bet pirmā pārbaudes vieta varētu būt Ķemeri, hehe.
Tātad, vakar iekš objekta staigātas baudpilnas un visai SH'īgas 5h un tad no Slokas līdz Pumpuriem ar kājām"
P.S. objekts arī nedaudz padūmoja :/
Minētās fotogrāfijas te
Pilns rublis | Komentēt (14) | Add to Memories
The Axis Of Perdition - Deleted Scenes From The Transition Hospital (2005)
Aug. 12th, 2008 | 12:02

1. Deleted Scenes I: In the Hallway of Crawling Filth
2. The Elevator Beneath the Valve
3. Pendulum Prey (Second Incarceration)
4. Isolation Cubicle 312
5. Entangled in Mannequin Limbs
6. This, Then, Is Paradise?
7. One Day You Will Understand Why
8. Deleted Scenes II: In the Gauze-Womb of the God Becoming
Žanrs: Dark Ambient/Idustrial/Black Metal
Izdots: 2005. gads, iekš Code 666
----------------------------------------
Grupa no Apvienotās Karalistes, kuras nosaukumu zināju agrāk, kad to nerotāja artikuls “The”, bet kaut kā pamanījos šai bandai paslīdēt garām, acīm redzot, bija gana daudz citas mūzikas uz to brīdi, kuru pētīt un baudīt. ( ... tālāk ... )