Diapozitīvs

Iekš vienas Blut Aus Nord recenzijas jau esmu teicis, cik lieliska un citāda, pat savāda ir šī Black Metal banda ar tik atšķirīgo skaņu.

Blut aus Nord are a black metal band from Mondeville in France who have incorporated elements of the avant-garde. Vindsval, the vocalist and guitarist, made the following statement:
“Blut Aus Nord is an artistic concept. We don’t need to belong to a specific category of people to exist. If black metal is just this subversive feeling and not a basic musical style, then Blut Aus Nord is a black metal act. But if we have to be compared to all these childish satanic clowns, please let us work outwards [from] this pathetic circus. This form of art deserves something else than these mediocre bands and their old music composed 10 years before by someone else.”

Ja tā padomā - lieto viņi visnotaļ tradicionālas Black Metal skaņas radīšanas instrumentus, bet rada ar tiem ko unikālu.

Savādā ģitgāru akordu uzbūve, to toņi un tempi, dziesmu struktūras un elementi - tas vairs nav tradicionāls bleķis, bet kaut kas ar dzīvu atmosfēru, ieturētu vidējos, tīkami smacīgos tempos. ( ... tālāk ... )

Joprojām skaidri atceros savus ~16-18 gadus.
Patika man tajā laikā Fear Factory, Soulfly, System Of A Down, SlipKnot un citas tā laika aktuālās bandas. Vēl nebiju ticis līdz nopietnajam Metālam.

Bet nu, tad iznāca jaunie Fear Factory albumi, kuri uz to brīdi šķita šķidrāki esam. Jā, nenoliedzami tā tas bija - nebija vairs Demanufacture vai pat Digimortal albumā esošās agresivitātes, nemaz nerunājot par viņu radīto Death Metal savienību ar Industrial (kura arī bija viena no pirmajām šādas Metalmūzikas dzimšanām) iekš Concrete albuma. Līdz ar to, tajos laikos man šie viekumi nešķita tik labi esam un tas bija savā ziņā skumji, radās domas par komercializāciju un pārakmeņošanos (pārRockošanās).
Bet pašlaik, pēc daudzajiem gadiem, klausos šos pašus jaunos albumus un esmu tajos saskatījis to, ko tad biju palaidis garām un visnotaļ droši un lepni ierindoju tos blakus agrīnajiem FF veikumiem, jo katrā ir savs skaistums, sava Fear Factory šķautne - citviet liriskāka, citur mizantropiskāka, citur siltāka un citur tuvāka Metal būtībai.

Atliek domāt - vai jaunajām skaņām un virzieniem tiek piedots, vai arī tie tiek asimilēti un pieņemti veco laiku vārdā, vai arī jaunumi tiek vērtēti pilnvērtīgi kā pastāvīgi lielumi, neskatot tos kopsakarībā ar pagātnes veikumiem?
Manuprāt, ir visu šo domu gaitu kopums un atsevišķi virzieni izpeld attiecīgos brīžos, bet būtība nemainās - Fear Factory - tā ir daile sākot iz Death Metal laukiem, beidzot ar Industriālu mainstream Metal, kurš tomēr tik pamatīgi atšķiras no mērķauditorijas brāļiem - citām mallcore bandām. Domāju, ka tas ir tamdēļ, ka Fear Factory skaņa ir talanta, izdomas un kreativitātes, dvēseles pilna un varbūt šīs saturiskās pilnības dēļ jaunās, potenciāli mallcore'iskās Fear Factory atkāpes man tīri labi un pat ļoti labi patīk!
 

Kurš absolūti lieliskā Frank Klepacki Hell March skaņdarba aranžējums šis ir?
Es spiestu uz trešo (trešās daļas treileris, kā nekā).

Skaņdarba sērijas būtība: varena basu līnija, Metal ģitāras, Industrial, Elektronika, totalitārā režīma orators, soļošana - viss kopā teiksmaini uzbur Red Alert pasaules vīziju.

Pirmā bija sasodīti ĻOTI lieliska (visvairāk Metal). Otrā pastaipīja krānu Industrial un elektronikas virzienā un pielika klāt vairāk spara, bet joprojām paliekot pilnībā Frank Klepack'aina un Red Alert'aina. Bet trešā šķiet, hmm, pārāk dekorēta - jānoskatās treileris/jānoklausās vēlreiz.

EDIT:
Paklausījos vel 2x: rotājumi iekš 3. versijas piemet episkus izmērus, saknē paliekot true to source. Tātad, ir ok būt, hellyeah

http://kotaku.com/5063188/new-command--conquer-red-alert-3-trailer

99Rooms is a unique internet art project that interweaves wall painting, photography, animation and sound in a manner entirely unknown until now. Shortly after its launch in June 2004, more than two million individuals throughout the world have already visited this interdisciplinary composite work of art.

99rooms stemmed from the mystical, often apolocalyptically charming pictures created by Berlin artist Kim Köster within the countless vacated premises of East Berlin‘s industrial sector. Photos of these paintings were initially produced in digital form and then animated through a cooperative effort between Richard Schumann & Stephan Schulz and then subsequently complemented through a personal sounddesign from Johannes Buenemann. The final product of this year long effort is a scintillating intermediary world which invites the observer into an journey through its morbidly-beautiful rooms.

http://www.99rooms.com

Ja kādam ir vēl pacietība un interese palūkot foto (sliktas kvalitātes) no šī objekta, lūgtum (pievienoju arī nelielu aprakstu iz sava draugiem.lv bloga):

"Biju. MILZĪGS OBJEKTS. Bradājām teju precīzi piecas stundas un izstaigājām tikai 3 ēkas un tās pašas ne līdz galam!
Vienīgi žēl, ka objekta popularitāte ir tieši proporcionāla objekta apzaguma un demolācijas koeficientam - acu un ausu priekšā objekts tika dedzināts un plēsts, apzagts :/

Nebija un nav man prātīga fotokamera, bet ar mobilo to 5h uzņēmu 248 bildes. Būs ar ko nodarboties pirmdien; puse būs izmetama kompozicionālo eksperimentu un pārsliktās kvalitātes dēļ, droši vien. Bet ceru, ka būs kāda laba sanākusi.
Bet iekš sava prāta atmiņu bankām saglabāju krietni vairāk materiāla - skaņu atmiņas, smaržu atmiņas, redzētās dailes un piedzīvotā atmiņas.

Piedzīvotais:
#1 Esam uz jumta un pēkšņi aiz stūra parādās vecītis ar ķerru, kurš izcili lēnā gaitā un komiskā manierē veda prom guvumu no objekta, čīkstošu riteņu skaņas pavadīts;
#2 Tuvojāmies kādas ēkas galam, bet no muguras mūs pārsteidza krieviski runājošs cilvēks, kurš teica, ka šis ir privātīpašums un ka mums jālasas prom. Noprasīju kur ir izeja, pateicos par info un izgājām ārā, lai pa citu galu ieietu iekšā, hehe. Nē, tas nebija apsargs - pieņemu, ka tas bija zaglis. Apsargi tik knaši, tajā pat laikā neapņēmīgi, nedzītu mūs prom. Turklāt viņam rokās bija 2l Rubeņa alus, lol
#3 Esam uz krietni augstāka jumta. Dzirdam plīstoša stikla skaņas. Kārtīgi uzbļauju, skaņa aizlido pa visu objektu. Un tad no malu malām izlien sīkie, kuri metas bēgt, lielā ātrumā skrienot pa jumtiem, pārvarot šķēršļus un nolecot no jumta, amortizāciju gūstot iekš tiem LIELAJIEM plēves kalniem un tad nozūdot aiz vampīrēkas stūra.
#4 Esam Ēdenes dārzā, tuvojamies ieejai pagrabā, līdz mūs pārsteidz saldo leģions - skaļi puiši un tikpat skaļas saldās dāmas ar alkoholu, bez kultūras - nelielu gabalu pabradājām kopā līdz šķīrāmies, lai satiktos vēlreiz un vēlreiz.


Kopumā:
Objekts atstāja lielisku sevis pēcgaršu un vēl lielu staigājamo potenciālu. No milzīgā kompleksa apguvām tikai niecīgu daļu.
Vieta, kur atgriezties, nudien. Vieta, kur darbībā pārbaudīt jauno lukturi. Bet pirmā pārbaudes vieta varētu būt Ķemeri, hehe.


Tātad, vakar iekš objekta staigātas baudpilnas un visai SH'īgas 5h un tad no Slokas līdz Pumpuriem ar kājām"

P.S. objekts arī nedaudz padūmoja :/

Minētās fotogrāfijas te
 

1. Deleted Scenes I: In the Hallway of Crawling Filth
2. The Elevator Beneath the Valve
3. Pendulum Prey (Second Incarceration)
4. Isolation Cubicle 312
5. Entangled in Mannequin Limbs
6. This, Then, Is Paradise?
7. One Day You Will Understand Why
8. Deleted Scenes II: In the Gauze-Womb of the God Becoming

Žanrs: Dark Ambient/Idustrial/Black Metal
Izdots: 2005. gads, iekš Code 666

-------------------------------------------------------------------------------------


Grupa no Apvienotās Karalistes, kuras nosaukumu zināju agrāk, kad to nerotāja artikuls “The”, bet kaut kā pamanījos šai bandai paslīdēt garām, acīm redzot, bija gana daudz citas mūzikas uz to brīdi, kuru pētīt un baudīt. ( ... tālāk ... )

1. Molecular Wedding
2. Synchromind
3. Antirebirth
4. Quintiplet Cluster
5. Duat/Netherworld
6. Half Of Mine. The New Race
7. Chemical and Romantic
8. Clonaid.com
9. In-Sturm-Mental

Izdots: 2007. gada augustā
Žanrs: Industrial Metal (Cyber Metal)


Anti – grupa no Latvijas, kura pašlaik (pēc MA datiem) atrodas iekš Zviedrijas, ja kāds to nezināja vai bija palaidis garām.
Uz darba galda preparēšanai esmu uzlicis viņu pēdējo, 2007. gada albumu ReDeath (citur atrodams (manuprāt, kļūdaini) arī kā Rebirth).( ... tālāk ... )

Atnāca pie manis paziņas un šie teica, ka Kronvalda parkā būs kaut kāds industrial koncerts.
Nez kāpēc pienācīgā intereses deva neradās. Varbūt tamdēļ, ka nekad neesmu uz tamlīdzīgu uzstāšanos bijis... Laika kavēšanai, līdz pasākuma sākumam, izdomāju šiem parādīt vismaz daļu no Silent Hill filmas. Tikām līdz Colin ainai skolā, kad Pyramidhead beidza veikt savus pienākumus tajā. Šie atzina filmu par lielisku esam un pirmais, ko uzteica, bija mūzika. Industrial un Dark Ambient sajaukums Akira Yamaoka gaumē. Bet bija pienācis laiks doties uz centru.( ... tālāk ... )