Diapozitīvs

- Pazuda no BFS plauktiem Agfa CT Precisa 100. Maksāja 3Ls;
- Fujichrome Provia 100F tagad ir vienīgā LV fotoveikalos (cik zinu) pieejamā 35mm diafilma. Cena: 7Ls;
- Attīstīšana 3.50;
- Matemātika saka: uz vienu kadru tagad iztērēsies ~30 santīmi :o Divi kadri jau ir dzerams alus. 3 kadri - labs alus (rēķināt alū ir efektīvi - jūt cenas smagumu)!

Bet nu, turpināšu pirkt pēc iespējas, turpināšu fočēt un taisīt diapozitīvu vakarus. Jo tas ir izcili forši - tāpēc.
 

Ha, sen nekas par mūziku nav pļurkstēts. Nu, i tagad nepļurkstēšu. Vienkārši iefļukināšu pēdējo 2 nedēļu atradumu/pērli

http://www.youtube.com/watch?v=yYtRgJdjQKk
Tiiik daudz gardu lietu še savietotas, mmmmm.
 

Aukstuma skaņa, nevis debīlu laikrakstu abreviācija.

Šorīt, kā vienmēr darba rītos, dodos uz sabiedrisko. Nepienāk. Skatos - asfalts apsaldējies. Spīd kā naftas spogulis. Sāk puteņot un mazliet vēlāk jau puteņo diezgan labi. Nepienāk otrs. Puteņo joprojām, cilvēki pārvēršas sniegavīros. Nepienāk arī septītais pēc kārtas... Skaidrs, ka kaut kur uz ceļa ir ziepes. Visbeidzot tieku mikriņā un izdomāju, ka jāieslēdz Waze un jāpačeko. Skatos - kā tad, viens ir ziņojis, ka Emmas ielas galā ir smaga avārija. Paskaidrojuma sīkāk nav. Kad aizripinamies ar mikriņu līdz vietai - jā! Fūre šķērsām pāri nobrauktuvei no tilta un kaut kur pirms nobrauktuves vieglais ar avārijas gaismām midžinās. Laikapstākļu dēļ nav īsti saprotams, vai ir kaut kas buktēts. Bet redzams ir tas, ka mašīnas un autobusi stāv ~kilometru garā rindiņā. Apdeitoju info iekš Waze un kādu mirkli vēlāk Waze ap notikumu vietu jau ģenerēti krietni daudz ziņojumu par aktuālo stāvokli. Centrā biju minūtes 50 vēlāk kā ierasts, attiecīgi arī darbā.

Gadās. Bet prieks, ka ir Waze. Šīs progas dēļ pašam sāk gribēties kārtīgi atvēzēties un beidzot nokārtot tiesības, un sēsties pie stūres. Road goodies, wiii : D



EDIT:
http://www.apollo.lv/zinas/avarija-uz-vecmilgravja-viadukta-satiksme-atjaunota/546704

Pavisam noteikti besī. Citi saviesīgi pasākumi arī. Kāpēc?
1. Atrauj no ērtās, pūkainās un saulainās ikdienas, liek dzert un "izklaidēties" totāli svešu cilvēku kompānijā;
2. Cilvēks, ar kuru tu aizej, gaida no tevis (faktiski uzliek par pienākumu), ka būsi jautrs, jauks un izklaidīgs, iesaistīsies visās aktivitātēs un smaidīsi kā popsas aizsērēts bezviedokļa kanalizācijas kolektors;
3. Man riebjas "dejot", es nejēdzu un negribu jēgt. Vienīgi varētu apgūt smuki valsi vai tango - tās dejas vismaz atzīstamas par skaistām. Tresīt tucāru - my ass;
4. To pašu, ko 2. punktā, sagaida arī visi pārējie, konstanti mudinot darīt lietas, kuras vienkārši negribas darīt un nekad nav gribējies - arī tās, kuras daru vienkārši ļoti hujova;
5. Lai nodrošinātu 2. un 3. punkta izpildi, tiek sadalītas lomas. Beigu galā šeit var citēt Razielu no Legacy Of Kain: I find no nobility in the unlife you rudely forced on my unwilling corpse!;
6. Tirānisks komunisms. Indivīda intereses kāzās netiek ņemtas vērā. Visi darīs visu, lai tiktu ievērots 2. un 3. punkts;
7. Nedod dievs, ja no garlaicības sāksi mirt (jo otrs cilvēks havo fanu ar saviem radiem, kas man ir sveši, tādējādi nesaista - prātā nenāk skraidīt līdz ar uzspīlētu smaidu un tēlot to, kā nav) un nākamajā dienā notīsies mājās. -"Tas nekas, ka braukšu mājās?" -"Nē, gan jau viss būs ok". Raait, pēc tam tik zāģē un zāģē, norāda to kā lielāko pāridarījumu ever. Tad arī teikt vajag, ka nē, nebrauc, būs hujova, jo radi nesapratīs un pašai būs "vientuļi" (jo pati jau vien norobežojas no manis). Liekule.
8. Pēc tam vēl jāskatās uzņemtie video :/
9. Otrajā dienā braucu mājās. Viņa palika ar radiem. Pirtī taisījās iet. Pirtī, my god. Kad biju mājās, iemetu ausīs austiņas, uzliku Dark Ambient un gāju solobradāt. Tas, lūk, bija kvalitatīvi pavadīts laiks. Laikam jau jāatzīst, ka esmu tipisks egoistisks īgņa ar noslieci uz vienpatību. Piedod, dārgā, bet neprasi man havot fanu tur, kur tāda nav.


Bildes diskleimeris: nē, objektīvi sakot, kāzas nebija sliktas (visiem taču patika!), taču subjektīvi - šādi pasākumi man nepatīk pēc būtības. Tie mani garlaiko un tracina. Sevišķi, ja pēc tam jāklausās pārmetumi par savu dažkārt asociālo dabu.

Lieta, kas nav kategorizējama ar striktu love/hate iedalījumu, jo tajā ir aspekti no abām šīm ekstrēmajām pozīcijām:

PAR
1.1. nodrošina papildu replay-value;
1.2. rosina sacensību garu;
1.3. ir interesants papildu aspekts - ja trofejas ir kvalitatīvas;
1.4. veidojas spēlēto spēļu datu bāzei līdzīgs priekšmets.

PRET
2.1. ļoti bieži ir bezjēdzīgas un nenodrošina nekādu sacensību - tiek piešķirtas bez pamata. Proti, par pliku spēles spēlēšanu. Trofeja taču ir apbalvojums un nafig dot kaut ko, ja nekas nav nopelnīts;
2.2. ļoti bieži ir kā āmurs pa galvu, kad esi iejuties spēles stāstā/atmosfērā. Izmet ārā - momentā. Tāpēc jālūko izslēgt notifikācijas. Kad nopirku PS3, neatradu tādu opciju, moška ir pieviesusies ar kārtējo firmware update, jo labprāt izslēgtu šo kaitinošo parādību. Bet, ja nevar izslēgt, izstrādātāji varētu mācīties no Heavy Rain - tur trofejas tika dalītas spēles ielādes ekrānos, kas paši par sevi jau bija mākslas darbs. Pārsvarā spēles dod trofejas uzreiz pēc nepieciešamo kritēriju izpildes. Reāls piemērs: Tiek galā ar SH2 HD pēdējo bosiņu, norit emocionāli smags, sevī ievelkošs stāsta atrisinājums un BANG - fukken trofeja ekrānā, kas momentāni izvaro spēlētāja emocionālo stāvokli (SH HD release tā ir - nekad nepirkšu šo šitu, PS2 SH relīzes FTW!);
2.3. trofejas nevar dzēst. Piemēram - iedod man paspēlēt vienu spēli - paspēlēju, nopelnu vienu trofeju (2.1. punktā minēto) un saprotu, ka nevēlos šo šitu spēlēt. Atdodu spēli atpakaļ, bet trofeju listē spēle paliks. Tā kā pēc dabas esmu mazliet apveltīts ar perfekcionismu, ciest nevaru šādu pielāgošanas impotenci. Varētu Sony implementēt, piemēram, kaut kādu slieksni. Teiksim, ja spēle nav spēlēta tik un tik h, vai nav sasniegts tāds un tāds progress procentos, atļauj dzēst.

Kopumā - trofejas ir okei, ja vien tās korekti, neizvarojoši implementē (Heavy Rain). Taču vairumā gadījumu spēkā ir izvarojošās trofejas un tas nav smuki :/
 

Pārvākšanās uz Vecmīlgrāvi gandrīz pilnībā noslēgta. Jau dzīvojam tur. Ir daži trūkumi tam rajonam, bet būtiskākais ir šis: lai paspētu uz darbu, jāceļas 05:30. Gan jau pieradīšu. Beigu galā apzinātā dienas daļa kļuvusi par stundu ilgāka, kas tā kā ir pozitīvi.

Bonuss: Man diena kļūst garāka, bet sencim? Krietni īsāka - kārtējais insults - prāta gaisma tiek nogriezta vēl. Cik ilgi turēs?