Diapozitīvs -

Interesanta psiholoģija un ko diez tā saka par būtni, kurai pēc kārtējā darba iterācijas ir tā kā bail/negribas tajā pašā vakarā vai nākamajā iečekot rezultātu, tā vietā tiek izvēlēts dzīvot neziņā, kas pati par sevi mēdz būt mokoša.

Šoreiz tā ir ar diaprojektora regulēšanu. Citas reizes - ar filmiņām, piemēram. Satīstu, mēģinu atkost, bet galveno vērtēšanas kritēriju tā kā nolieku malā, izvairos. Par daudz. Bet, kad pagājis jau kāds laiciņš un aparāts tiek ieslēgts - viss ok, viss notiek, viss labi ar filmiņām.
Taču tagad - tagad tam pa virsu vēl projektora neziņa, lai gan, iespējams, ka ar to viss nu ir kārtībā + man tak rezerves aparāts ir, ja nu nekādi neizdodas veco pielaust. Bet nu - slēgt iekšā un vērtēt darba augļus kaut kā negribas. Ne tagad. Par daudz. Vēlāk. Gan jau. Atkraties. Perfekcionisms. Skaudra vilšanās šim vakaram nav nepieciešama.
Tur vajag nastas uzņemšanās garīgo, nevis pagurumu no visa.