britu zinātnieki atklājuši mīlestības noslēpumu - izrādās, ka divdzimumu vairošanās augstākajām dzīvības formām ir bijusi izdevīga, jo nodrošinājusi labāku aizsardzību pret vīrusiem. datorsimulētā sabiedrībā, kur no simts iemītniekiem astoņdesmit vairojās divdzimumu ceļā, bet divdesmit bija sievietes, kas spēja vairoties ar partoģenēzes palīdzību, sākumā strauji uzplauka partoģenēze (kad sieviete dzemdē bērnu, kas izveidojies sadaloties vienai olšūnai), dažās paaudzēs 99 procenti sabiedrības sastāvēja no šo divdesmit sieviešu mazmeitām. taču datorsimulācijā bija iekļauti arī vīrusi, kas ātri vien pielāgojās un "atkoda" partoģenēzes ceļā dzimušo bērnu aizsardzības kodus. lieta tāda, ka šīs mazmeitas bija apveltītas ar precīzu savu vecmāmiņu gēnu komplekta kopiju un, atlaužot vienu no drošības sistēmām, automātiski tika pakļautas briesmām visas. tā kā vairāku paaudžu laikā šīs drošības sistēmas netika mainītas, bet vīrusiem tie jau bija neskaitāmi miljoni paaudžu, viņi bija nesalīdzināmi gudrāki, vārdu sakot, atradās kramplaužu situācijā, kas ienākuši bankā, konstatē, ka visiem seifiem ir viens un tas pats šifrs, turklāt viņiem dots bezgalīgi ilgs laiks šo šifru uzlauzt. dažās paaudzēs šī sabiedrības daļa izmira gandrīz pilnīgi, izdzīvojot tikai pateicoties nejaušām ģenētiskām mutācijām. savukārt, divdzimumu ceļā vairojoties, katrs pēcnācējs saņem atšķirīgu ģenētisku kombināciju, pusi no vīrieša, pusi no sievietes, ej nu uzmini, ar kādu paroli šo tagad nogalināt. vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas savienošanās rezultāta neprognozējamība vīrusiem bija daudz cietāks rieksts, ar kuru šie vēl joprojām nav tikuši galā. lūk, kas ir mīlestība - neatšifrējams kods, parole, kas tiek mainīta bez brīdinājuma, perfekts nejaušo skaitļu ģenerators