Es laikam esmu nekulturāls, bet vai tiešām mūsdienās vārdu virkne bez manāma ritma zīmējuma, atskaņām, zilbju skaita līdzsvara utml sāk saukties par dzeju no tā vien, ka to sadala pa rindiņām?

(Reply to this) (Thread)

neticami, bet var pat nesadalīt pa rindiņām un joprojām būt dzeja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un ar ko tad tas atšķiras no vienkārša skaista pastāstiņa prozā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atvaino, bet atbildēt uz šo jautājumu nozīmētu iesaistīties mēģinājumā atspēkot tikpat loģisko jautājumu, vai tad tā vairs saucama par sievieti, ja apgriezusi matus un tērpusies biksēs un ar ko tad šāda būtne vairs atšķiras no vīrieša. īsumā - ja tev dzeja ir formālu noteikumu kopums, kā virknējami burti, tad tev dzeja ir frāze "jānis rainis, galvā spainis" (ir manāms izteikts ritma zīmējums, atskaņas, zilbju skaits utt.), nevis vigula "pat šis ķermenis, ko nēsāju, ir īrēts", un tad es īsti neredzu jēgu šo sarunu izvērst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kvalitāte/nekvalitāte/ģeniālums/whatever un dzeja/nedzeja ir ortogonāli, nesaistīti rādītāji. Es vienkārši skatos uz minēto rakstu un redzu smuku, filozofisku prozu, kas kļūtu lasāmāka un labāka, ja to pašu identisko tekstu tā arī noformētu.

Brutāli runājot,

"Cīpslas uz viņu miesas veido sarežģītus rakstus kā smalki tetovējumi, viņu muskuļiem ir grimases – pat viņu dibena vaigi ir divas sejas, divas ļoti skumjas sejas, kas raud sāļām sviedru asarām."

šķiet daudz atbilstošāk rakstītajam nekā

"Cīpslas uz viņu miesas veido sarežģītus rakstus
kā smalki tetovējumi,
viņu muskuļiem ir grimases –
pat viņu dibena vaigi ir divas sejas,
divas ļoti skumjas sejas,
kas raud sāļām sviedru asarām."

Tas tā kā starp akvareli un gobelēnu - abi ir labi, bet kāpēc kaut ko vienu saukt par otru? Ja bija plāns rakstīt romānu bet sanāca interesanta novelīte - tas taču ir labi, bet vai to jāsauc par romānu un jāliek biezajos vākos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(PS - ar to starpību rindiņās man asociējas arī ļoti būtiska intonācijas/utml starpība tajā, kā to lasa, kā tas skan. Un tieši tā 'prozas lasījuma skaņa' te sanāk, atšķirībā no "dzejas priekšlasījuma skaņas" tam pašām tekstam.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, starpība ir, vai identisku tekstu dala rindās vai nedala, un tā ir autora mērķtiecīga izvēle - dalīt rindās, lai dzeja uz lasītāju iedarbotos tieši tādā, nevis citādā veidā. es tiešām nesaprotu cepienu par dzejas formu - brīvais pants (verlibrs) taču ir pazīstams vairāk nekā gadsimtu. tu, piemēram, arī Bukovski nespēj palasīt, iekams neesi tekstu izdrukājis, sagriezis un salīmējis kladītē kā prozu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu par to arī laikam ir mans cepiens, ka šajā gadījumā nepiekrītu/nesaprotu autora izvēli - ja tas dalījums rindās padara produktu labāku, efektīvāku, baudāmāku, citus/interesantākus uzsvarus uzliekošu; tad to var saukt par brīvo pantu. Taču šajā gadījumā manuprāt to nav sanācis veiksmīgi sasniegt un labāk būtu bijis to pasniegt ne kā dzeju.

(Reply to this) (Parent)

pirmo paraugu sauc par dzejprozu, bet otro - par verlibru. abi pieder pie dzejas, lai gan dzejproza, protams, robežojas ar prozu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tā par dzeju, kas robežojas

(Reply to this) (Parent)

Apšaubu tavus postulējumus.

(Reply to this) (Parent)