braucu katru dienu ar mašīnītēm, pirmdien eksāmens, skatos seriālus un lasu vecus rīgas laikus, ko māmiņa bija nopirkusi pavasarī, meklēju jaunu telefonu, jo LV nokia ir sajukusi prātā (nopietni - cik bieži jūs maināt savus telefonus? es nedomāju tādu ''ai, gribu kaut ko stilīgāku'' maiņu, es domāju tādu ''telefons pilnīgi izšķīdis, man vajag jaunu'' maiņu) un nestrādā, es ļoti labi spēju iznīcināt telefonus, bet tikai nokia ar mani var izturēt ilgāk par pusgadu, šodien visu dienu teju burtiski nogulēju, lai gan gribēju iet iedzert alu, bet pēcpusdienas snauda mazliet izvērsās daudz par garu, šodien gribējām braukt uz jūru, bet nu nesanāca, un nākamnedēļ es tā ballēšos un dzeršu alu, jo man vairs nebūs jābrauc, neatkarīgi no eksāmena rezultāta.
tādas mierīgas, mierīgas dienas. katru dienu vismaz vienreiz apraudos, visbiežāk pastulbu iemeslu dēļ, šodien, piemēram, tas bija maximā pie gaļas stendiem, jo sapratu, ka nekad nebūšu kārtīga mājsaimniece & man nāksies noalgot kaut kādus ēstgatavotājus, ja man nāks ciemos gaļēdāji ciemiņi. turklāt man ir neracionālas bailes no saindēšanās ar līdz galam nepagatotu gaļu, tāpēc NL gaļu lietoju pavisam reti (turklāt tur tā ir pretīga), bet mājās pērku tikai kaut kādā veidā jau pagatavotu.
un vēl es vakar uztaisīju dažas skaistas bildes, un ir tāda skaista, jauka sajūta iekšā. pat neraugoties uz to, ka tajās kāzās sestdien nebūšot šampanieša.

this is my life, tell me about yours