šodien runājām par filmām, kas ietekmējušas un kaut kā palikušas līdzi visu mūžu, kā izrādās, daudziem tādu nav, bet man tak tādas ir vismaz piecas. es nezinu, kāda es būtu, ja nebūtu redzējusi to pašu breathless, eternal sunshine of the spotless mind, love song for bobby long un I'm not there, nu, tās laikam ir manas filmas, bez kurām es nebūtu es. un galu galā pārliecināju vienu vietējo kaimiņu, ar kuru pēdējās dienās daudz pavadām laika kopā, noskatīties love song for bobby long, tas ir satriecoši, kā visiem patīk šī filma, vismaz es neesmu dzirdējusi nevienu negatīvu komentāru no tiem cilvēkiem, kuriem ieteicu skatīties, un no viņa puses galvenais, par ko viņš bija pārsteigts, bija filmā attēlotā nabadzība un tas, ka tā nemaz nav tik.. drūma. un mani tas ļoti, ļoti pārsteidza, jo pirmkārt, es vispār nebiju piefiksējusi nabadzību tajā filmā, un otrkārt, tas nav nekas bēdīgs/drūms. reizēm man aizmirstas, ka es šobrīd esmu superbagātā valstī, tas ir neaptverami, cik ļoti izšķērdīgi cilvēki šeit ir. bet ko nu par to, es tikai gribēju pierakstīt, ka ierobežoti līdzekļi ne vienmēr nozīmē ierobežotas iespējas, un lai arī man pašai tas vienmēr ir licies pašsaprotami, kā izrādās, ne visiem tas tā ir.

un vēl es šodien pasūtīju internetos divas kleitas, redzēs, kā būs, bet man tiešām vajag smukas kleitas ikdienai, šitā tak nevar turpināties. un vēl man laikam būtu jāiet gulēt, bet ko tur daudz padarīt, es esmu nakts dzīvnieciņš. un vēl mūsu skolas janitor ir nenormāli jocīgs, viņš pēdējā laikā visu laiku mani sveicina un grib runāties, un es tak esmu redzējusi visu Scrubs, es zinu, ka no janitor neko labu sagaidīt nevar. tas čalis taču bija vienkārši traks.