vakar bija slinkums pašai iet uz veikalu, tāpēc uzprasījos maiklam, lai viņš pa ceļam nopērk man kafiju, un akvaivai, nevajadzēja to darīt, jo liekas, viņš nopirka pseidokafiju, nevis normālo. morāle, dārgās dāmas, ir neuzticēties kaimiņiem, it sevišķi ja viņi paši kafiju nedzer.
klausos Moloko, tādi vidusskolas flešbeki. no otras puses, lai cik ļoti man arī gribētos atkal būt tai 17gadīgajai meitenītei ar lielo sirdi un lielo mīlestību pret visu un visiem, nu, es tak tā vairs nemāku.

bet vispār.. jāraksta kārtējās esejas, mēs te to vien darām kā rakstām esejas, pfff. un, tā kā viena no tām ir pilnīgi brīvizvēles eseja, gribu rakstīt par vampīriem. ir taču daudz foršāk rakstīt par kaut ko, kas pašam interesē. piemēram, par Ēriku.