nesen implozija uztaisīja savu listīti ar lietām, kas Latvijā labākas nekā Spānijā, un man jau protams kā pakaļastei gribas darīt to pašu. lai arī es NL esmu tikai divarpus mēnešus, kaut kādas lielākās atšķirības un lietas jau var pamanīt.

1) bibliotēkas - protams, vari atrast visu ko un visādas labas grāmatas, bet vismaz manā skolā visi ir pārsteigti, kad es prasu, vai varētu paņemt grāmatu uz semestri. cik atceros, VeA mēs teju visu varējām dabūt no bibliotēkas, tas pats arī licejā un citur. godīgi sakot, tās grāmatas taču nekad mūžā pēc tam vairs nevajadzēs, bet to cena ir tik bezdievīgi liela, un tas ir vienkārši stulbi. nu kāpēc man maksāt 80 eiro par grāmatu, ko es tik un tā pašķirstīšu reizes piecpadsmit un pēc tam iegrūdīšu dziļi skapī, es prasu
2) kojas - man ļoti patīk manas kojas, vismaz mūsu divas istabas ir miiiiilzīgas, kas ir patīkama pārmaiņa pēc Ventspils saspiestības, bet, kad mēs te ievācāmies, viss bija pilnīgi tukšs. nebija pat lampu griestos, tikai vadi. tik ļoti neparasti, jo tajā pašā Ventspilī mums iedeva pilnīgi visu.
3) vēl viena traka lieta ir eklēri. līdz šim es neesmu atradusi nevienu kūcnīcu, kur pārdod eklērus. nav runa par garšīgiem vai negaršīgiem, bet to vispār šeit nav. Arja teica, ka netālu no viņas tēva mājas ir kaut kāda jauka beķereja, būs jāaiziet tur. ja arī tur nebūs, es pat savā izmisumā varētu sākt pati cept eklērus.
4) Rīgā, kad tu nevari atrast kaut ko īpašu, tu zini, ka jāaiziet pameklēt Stockmann'ā. šeit nav tāda liela superveikala, kurā ir visas īpašās lietas, tā vietā tev ir jāskraida pa visiem lielākiem un mazākiem veikaliem, lai kaut ko atrastu. piemēram, pēc divu mēnešu aktīvas meklēšanas es beidzot kaut kādā kreisā veikalā atradu lapu tēju. no vienas puses, forši taču, ka supermārketi nav tik izplatīta parādība, mazie, specializētie veikaliņi ir daudz foršāki, bet Stockmann tipa veikala trūkumu es izjūtu diezgan katastrofāli.
5) ideja, ka visu, kas ir saplīsis, var aizstāt, vienkārši nopērkot kaut ko jaunu. nav jau grūti saprast, jo NL ir viena no bagātākajām valstīm, bet tomēr tas tak ir pastulbi. un tā nu vari uz ielām atrast superīgas lietas, kuras cilvēki vienkārši izmet ārā, ieskaitot manus dārgos studiju biedrus. makes no sense.
6) Gērts Vilderss. mums vienkārši tāda nav.
7) dzīvās mūzikas bāri, kuru Rīgā ir papilnam, bet šeit esmu tādus atradusi tikai divus. no otras puses, tie bāri ir forši, tā ka nav iebildumu iet vēlreiz un vēlreiz uz tām pašām vietām, bet, tā kā vienā man jau ir savs 50+ gadīgais ēģiptiešu kavalieris, nezinu, vai tuvākajā laikā gribētos tur atgriezties.

nu, apmēram tāda ir mana pagaidu listīte. protams, cigaretes, transports un citas lietas ir daudz dārgākas, bet tas jau nav nekas jauns.