bijām bibliotēkā, tirgū un pusdienās ārpus mājām, tfu, kojām, vasarās ventspils liekas kā kūrorts. tantes mierīgas, visi smaidīgi, neviens nekur nesteidzas, vispār jau jauki. vēl viens eksāmens, jāsagaida rezultāti, jāizņem dokumenti, un manas attiecības ar šo iestādi būs (pagaidām) nokārtotas. apmēram tā man te klājas, un es īsti nevaru izdomāt, ko darīt jūlijā. ļoti gribas sakārtot visu māju, kaut kā liekas, ka, ja reiz es braucu prom, tad jāatstāj aiz sevis kārtība, bet tas taču neaizņems veselu mēnesi. un vispār man nepatīk jūlijs, es gribētu dzīvot mūžīgā jūnijā. jūnijs ir tik ļoti mans mēnesis, visas tās smaržas, krāsas un ilgās gaismas, un tas vārdos neaprakstāmais svaigums. ja vēl tik ļoti nenāktu miegs (šorīt cēlos 20 min, tas ir daudz), viss būtu vēl labāk.

vispār man liekas, ka pieaugšana ir tad, kad iepirkties tirgū no ''stulbi'' kļūst ''stilīgi'', vismaz man tā bija. bērnībā likās, ka tirgus ir lūzeriem un lielveikalos ir īstā manta, tagad ir otrādāk