pēc uz aitām (upd. labi, kazām tomēr) blenzošo vīru noskatīšanās aizgāju palēkāt, un, kā izrādās, ieberzos kaut kādā stepa ārdīšanās nodarbībā, kas gan bija dikti smieklīgi (galopā mētāties pa zāli ir smieklīgi, it sevišķi kad sāc līdzi vicināt rokas), bet arī nogurdinoši. tāpēc kaut kā nebūt aizdomājos atkal par to pašu motivācijas trūkumu un lietām, kas mani iedvesmo. tādu gan nav daudz, bet reizēm ir derīgi atcerēties, ka, piemēram, Tarantīno filmas ir ļoti iedvesmojošas - pēc visām viņa filmām es jūtos maza un neko nezinoša, un tas iedvesmo kaut ko uzzināt un izskaidrot kaut dažas no tām n-tajām atsaucēm. tāpat arī šāds aukstums ir iedvesmojošs, gribas iet un satikt cilvēkus, vai arī vismaz nenormāli daudz skatīties (vērtīgus) seriālus un filmas. nenormāli iedvesmojošs arī ir Keruaks ar visu savu sarakstīto, tāpat arī, protams, Dilans un Beirut, un vēl iedvesmojoša ir tā grāmata the last american man par Eustace Conway, kuru pagāšnedēļ izlasīju. un vēl mani iedvesmo mans laika plānotājs, lol, jo tur ir visādi dedlaini un lietas, kas jau gāžas virsū, bet ārpus skolas dienām man absolūti trūkst lietderības. tā, lūk.

un vēl es šodien sāku skatīties Freaks and geeks seriālu, man iepatikās James Franco, un izskatās, ka seriāls ir tiešām kruts, vismaz spriežot pēc veidotājiem un aktieriem.