četrarpus stundas buršanās un urbšanās caur dažādu viesnīcu mājaslapām, un man tagad ļoti sāp galva. par tādām svarīgākām lietām runājot, man tagad ir pilna māja nekam nederīgu krāmu, tostarp reāla bronzas medaļa no olimpiādes (lol, auseklīši ir nepārspējami) un žurnāls Es mīlu savu Latviju, jo valstij tiešām nav naudas, tāpēc godalgoto zpd autoriem dāvina visādus krāmus, kurus īsti nav kur likt. un vēl es vakar pilnīgi apmaldījos, meklējot lka, it kā tam taču nevajadzētu būt tik grūti, vai ne, es taču tur esmu bijusi, bet kas to deva, nekas ar mani parasti nenotiek tā, kā plānots, un tā nu insomnian mani pa telefonu instruēja, kur un kā jāiet. seems like i can fail everywhere

un vēl man tiešām sāp galva, es neesmu izdarījusi gandrīz neko no vajadzīgā, bet izrādās, ka last.fm'ā ir mani domubiedri jeb cilvēki, kuri bezjēgā paliek augšā. naktīm piemīt tāda burvība, un šī nakts solās būt tik silta, ka es domāju, vai vispār ir vajadzīgs taisīt ciet logu