mūžību nebiju skatījusies padomju latviešu kino, tikai tās jaunās filmas. tā nu šodien noskatījos Brenča ''Ralliju'', nesaprotu, kāpēc mani joprojām regulāri pārsteidz tas, cik padomju filmas ir fascinējošas.

bet šo kino skatīties (pat profesionāli) paliek arvien grūtāk. pieaugoša sajūta, ka saprotu tikai daļu no tā, kas notiek uz ekrāna, jo tie kodi un zīmju sistēmas paliek arvien svešākas, un, piemēram, šeit tās mahinācijas un bailes par policiju ir saprotamas tikai abstraktā līmenī.
un jāpaprasa operatoram, kur viņi dabūja to dejojošo meiteni filmas sākumā. naktslokāli latviešu filmās ir ļoti fascinējoša tēma.