aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2008-01-13 10:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:gogol bordello - passport
Entry tags:es, ikdiena

vakar no rīta pamodos draudzenes dzīvoklī un sajutos ļoti, ļoti skumji. nekas jau tāds skumšanas cienīgs nebija atgadījies, bet laikam vienkārši par situāciju kā tādu. par sevi saskumu. bet tāpēc jau tās draudzenes un draugi ir vajadzīgi, lai tādos beziemesla saskumšanas brīžos sapurinātu un atdzīvinātu, jo es jau esmu no tiem, kuri var skumt ilgi bez iemesla. ja godīgi, pēkšņi liekas, ka piepildījums zudis. nezinu, vai man maz tāds kādreiz ir bijis, taču tagad skrienu uz riņķi, dzenājot pati savas pēdas, un nekur netieku. trakākais, ka nekas taču nav noticis. es joprojām dzīvoju savu miermīlīgo pusaudža dzīvīti, man ir mazi prieciņi un mazas bēdiņas, es gan laikam dotu priekšroku Priekiem un Bēdām, bet man jau neviens to nejautā. vārdsakot, viss taču ir tāpat, kā ir bijis teju vienmēr, bet liekas, ka kaut kas nāvīgi svarīgs ir aizmirsts.

vakar, ejot uz sava stīpniekbusa pieturu, uz tuneļa kāpnēm ieraudzīju melnu un jau samīdītu brošūru ar virsrakstu Vai Dievs tiešām eksistē? nez, vai vienmēr eksistenciālie jautājumi ir tikuši mīdīti kājām?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antonija
2008-01-14 17:44 (saite)
jā, un vai tev nekad nav bijis radies jautājums - vai Dievs ir?

ja nav, tad tu tiešām esi ļoti laimīgs cilvēks. par spīti tam gruzonam, par ko tu raksti:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2008-01-14 19:29 (saite)
protams, ka ir radies tāds jautājums, protams. :) un patiesībā es nejūtos vainīga savu šaubu dēļ. galu galā, arī tie, kuri bija ar Kristu kopā viņa aktīvās darbības laikā, šaubījās un neticēja. bet nu tagad laikam esmu to pieņēmusi kā savas dzīves aksiomu, ka Dievs ir, jo ir taču vajadzīgs kāds izejas punkts. tīri pēc izslēgšanas metodes esmu izvēlējusies ticēt, ka Dievs ir, jo pārējie varianti nav gana pārliecinoši. tas tāpat kā matemātikā, ka nevar atrisināt vienādojumu, ja ir pārāk daudz nezināmo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antonija
2008-01-14 22:36 (saite)
nuja. tā ir. kad nekā nav, tad TAS ir vienīgais, kas palicis. tāpēc man arī galvā ir tāda šizofrēnija. pat ja visu noliedzu, Dievs paliek. apmēram tā, ka viena balss apsūdz un otra noliedz. tas laikam tāpēc, ka varbūt arī manī ir t.s. Dieva gēns, jo varētu teikt, ka Dievs ir viss. Un ja zūd ticība, tad arī pārējam jēgas nav, lai kā arī nopūlētos ar kaut ko aizrauties. arī tam, kam iepriekš esmu ticējusi. tāds melns dzīves noliegums. protams, ticība nav tikai dvēseles nepieciešamība,bet bez ticības es esmu tikai kustonis un bioloģiska mašīna. vienā ziņā varētu teikt, ka tā ir tā elle. man tāds periods bija pusotru gadu, kad man bija 20. es tad pat smieties vairs īsti nemācēju. pretīgi pat atcerēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antonija
2008-01-14 22:41 (saite)
labojums: viena balss apsūdz un otra attaisno, bet tu jau tāpat saprati.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?