protams, ka ir radies tāds jautājums, protams. :) un patiesībā es nejūtos vainīga savu šaubu dēļ. galu galā, arī tie, kuri bija ar Kristu kopā viņa aktīvās darbības laikā, šaubījās un neticēja. bet nu tagad laikam esmu to pieņēmusi kā savas dzīves aksiomu, ka Dievs ir, jo ir taču vajadzīgs kāds izejas punkts. tīri pēc izslēgšanas metodes esmu izvēlējusies ticēt, ka Dievs ir, jo pārējie varianti nav gana pārliecinoši. tas tāpat kā matemātikā, ka nevar atrisināt vienādojumu, ja ir pārāk daudz nezināmo.